Mārtiņdiena – 10.novembris – no seniem laikiem ir zemkopju svētki pēc ražas novākšanas, bet nedēļa, kad iekrīt šis datums, – tiek dēvēta par Mārtiņa nedēļu. Senāk Eiropas tautām šajā laikā bijuši savi svētki ar īpašam paražām.
Mārtiņdiena – 10.novembris – no seniem laikiem ir zemkopju svētki pēc ražas novākšanas, bet nedēļa, kad iekrīt šis datums, – tiek dēvēta par Mārtiņa nedēļu. Senāk Eiropas tautām šajā laikā bijuši savi svētki ar īpašam paražām.
Viena no tām – zoss gatavošana Mārtiņdienas galdam – atceļojusi pie mums no ģermāņiem.
Jaunalūksnes pagasta piemājas saimniecībā “Garasimi” šajos svētkos galdā var celt gan pašu audzētu zosi, gan arī izpildīt rituālu – vīrieši kauj un ēd gaili, bet sievietes – vistu. “Grūti nokaut pašu audzēto, labāk tomēr nopirkt vai citiem svinībām pārdot. Pagājušogad uz Mārtiņiem paši kāvām zosi,” laikrakstam stāsta V.Banka.
“Garasimu” saimnieks ar lauksaimniecību sācis nodarboties deviņdesmito gadu sākumā, kad no pilsētas pārcēlies dzīvot uz laukiem. Pamazām “Gerasimos” atjaunojis saimniecības ēkas. “Visu mūžu esmu strādājis par šoferi. Nebija grūti kļūt par laucinieku. Esmu audzis Liepnā, bijis izsūtījumā Sibīrijā un no mazām dienām nodarbojies ar lauksaimniecību. Atceros, ka Sibīrijā spēju vairāk nekā 800 hektārus labības nopļaut,” stāsta V.Banka.
Saimniecība galvenokārt nodarbojas ar putnkopību – audzē zosis, pērļvistas, tītarus, arī pīles. Zosis ir mierīgas, gaida, kad saimnieki baros ar maizi. Tās neuzbrūk, kā nereti ir dzirdēts par šo putnu uzvedību.
“Zosis pavasarī dēj olas, bet es tās lieku divos inkubatoros, lai izšķiltos zoslēni. Ja neizdodas, tad mēnesi tās turu zem lampām, lai gūtu rezultātu,” skaidro V.Banka. Šādu metodi saimnieks izmanto, lai varētu audzēt pērļvistas, tikai tītaru mazuļus iegādājies. “No sākuma, kad nebijām uzcēluši nožogojumu, muskuspīles pa vasaru aiznesa lapsa,”” atceras V.Banka.
Pirms kāda laika saimniecībā tika nolemts mēģināt audzēt fazānus.
Vispirms saimnieks izstudējis literatūru par fazānu audzēšanu, bet pavasarī ķēries pie idejas īstenošanas. Nopircis no fazānu audzētāja olas, taču ticis tikai pie sešpadsmit mazuļiem, daži aizgājuši bojā.
“Fazānus nolēmu audzēt, jo tie ir skaisti putni. Citi tos audzē medībām, taču es – tikai skaistumam. Man būtu žēl, ka tos nošauj,” bilst saimnieks.
V.Banka atklāj, ka visdārgākā ir tītaru uzturēšana, bet ar vistām ir visvieglāk. “Fazāni ziemu pie mums vēl nav pavadījuši, redzēs, kā viņiem klāsies,” saka saimnieks. V.Banka izracis dīķus, kur dzīvo zosis un pīles.
V.Banka secina, ka lielāku saimniecību nevar turēt, tam ir vajadzīgi līdzekļi.
“Ja varētu uzcelt jaunu, modernu kūti, tad varētu domāt par saimniecības paplašināšanu. Pagaidām vietas kūtī pietiek. Arī palīgi būtu vajadzīgi, jo sieva Edīte strādā,” spriež V.Banka. Saimnieks atzīst, ka mājputnus neesot grūti audzēt.
“Garasimu” saimniecībā darbi ir sadalīti. Valda pārziņā ir putni, bet Edīte gādā par cūkām.
“Tā iznāk, ka sieva veic smagāko darbu, bet es – veselības problēmu dēļ – vieglāko,” atklāj V.Banka. Viņš uzsver, ka pašam patīk audzēt dažādus putnus. Tas esot interesanti. Graudaugus saimniecība neaudzē, to neatmaksājoties darīt.
“Kombaini ir veci, puse graudu paliek tīrumā. Tuvumā nav kaltes, graudus nav kur izkaltēt,” atklāj V.Banka. Agrāk apsējuši apmēram piecus, sešus hektārus zemes, taču tagad graudus pērk. V.Bankam patīk īstenot dažādas idejas. Nav atmetis domu par aveņu un melleņu audzēšanu.
“Nevajag baidīties, vajag tikai darīt, sākot ar mazumu. Kredītu nevēlamies ņemt, jātiek galā pašu spēkiem,” spriež V.Banka.
