Visi esam mirstīgi – nav iemesla iebilst Indulim Emsim. Kamēr dzīvo, katrs vēlas būt vesels un justies labi.
Visi esam mirstīgi – nav iemesla iebilst Indulim Emsim. Kamēr dzīvo, katrs vēlas būt vesels un justies labi. Diemžēl tāda iespēja ir tikai tiem, kam pietiek naudas ne vien iztikai, bet arī veselības aprūpei. Maksātnespējas dēļ medicīnas pakalpojumu saņemšana ir ierobežota pensionāriem un arī daudziem strādājošajiem. Valstī neesot naudas veselības aprūpei un medicīnas darbinieku algu palielināšanai. Par visu vajadzēšot maksāt pacientiem. Tajā pašā laikā ziņu aģentūras informē, ka kritušās valdības ministri kompensācijās saņems vairāk nekā 90 000 latu. Atlīdzību triju mēnešalgu apmērā iegūs arī 720 latus mēnesī pelnošie parlamentārie sekretāri un premjera biroja locekļi, ja neieņems amatus nākamajā valdībā. Tik krasa atšķirība ir kā bezdibenis, kas šķir varu no iedzīvotājiem. Ne velti saka, ka paēdušais neēdušo nesaprot.
Bail pat iedomāties par problēmām, kas radīsies, ja medicīnai valsts budžetā neparedzēs vairāk līdzekļu. No nepietiekamas veselības aprūpes var ciest ikviens, bet vissmagāk – bērni. Gadu no gada pasliktinās bērnu nodrošināšana ar nepieciešamo ārstēšanu, procedūrām un zālēm. Vēl nesen kompensējamos medikamentus valsts apmaksāja simtprocentīgi, bet tagad runā par pusi. Tas nozīmē, ka medikamenti nebūs pieejami, jo vecākiem naudas nav. Politiķi taču skaidri zina, ka apmēram divas trešdaļas iedzīvotāju dzīvo zem iztikas minimuma. Tā ir oficiālā statistika! Vienīgā izeja ir mēģināt savākt ziedojumus bērnu ārstēšanai. Vai ir normāli, ka civilizētā valstī ziedošana veselībai kļuvusi par normu?
Situāciju saasina anesteziologu, neatliekamās medicīnas palīdzības šoferu, medicīnas māsu prasība palielināt algas. Nu jau sarosījušies arī ķirurgi. Ja valdība nepalielinās algu anesteziologiem tādā apmērā kā prasīts, viņi turpinās sniegt tikai neatliekamo palīdzību. Tiesa, šāds darba režīms jau radījis pirmos sarežģījumus – atteikta sievietei brukas operācija, lai gan viņa cieš sāpes. Šie speciālisti tādu ultimātu var atļauties, jo nav vairs viduslaiki, kad pacienta vienīgais mierinājums bija garīdznieka klātbūtne un lūgšana operācijas laikā. Tāpat nebūtu iespējams sniegt pat neatliekamo medicīnisko palīdzību, ja nestrādātu ķirurgi. Bet daudzas medicīnas māsas un ātrās palīdzības šoferi to nevar atļauties, jo tad trūks iztikas līdzekļu. Par mediķu ētiku pašlaik neviens nerunā. Varbūt tiešām ir pienācis laiks visiem – ārstiem un pacientiem – būt klāt valdības operācijā, lai mainītu un atveseļotu politiku veselības aprūpē. Valdības krišana ir vairojusi rūpes par premjera un ministru krēsliem, bet ne par nākamā gada budžeta prioritāšu maiņu.
