Alūksnes Jaunajai pilij šonedēļ izņēma centrālās durvis, kuras ziemas periodā Rīgā restaurēs. To vietā ir ieliktas pagaidu durvis, bet apmeklētāji ēkā varēs iekļūt pa sētas durvīm no pagalma puses.
Alūksnes Jaunajai pilij šonedēļ izņēma centrālās durvis, kuras ziemas periodā Rīgā restaurēs. To vietā ir ieliktas pagaidu durvis, bet apmeklētāji ēkā varēs iekļūt pa sētas durvīm no pagalma puses.
Restaurācijas darbnīcas vadītājs Eduards Krilovs uzsver, ka pašlaik jau ir pabeigts pils durvju restaurācijas projekts. Tajā ir norādīti visi restaurācijas laikā veicamie darbi.
“Izņemtās durvis ir jānogādā darbnīcā, lai varētu precizēt, cik daudz vēsturiskās informācijas durvis “nes”, kā arī to, kāds ir bijis durvju sākotnējais krāsojums. Ziemā veiks restaurācijas darbus. Pavasarī, kad būs piemēroti laika apstākļi, durvis varēs likt atpakaļ. Jāatzīst, ka pašlaik ir pēdējais brīdis, lai durvis restaurētu, jo tās savu laiku ir nokalpojušas,” stāsta E.Krilovs.
Viņš atzīst, ka atsevišķi restaurācijas darbi būs jāveic Alūksnē. “Durvīm ailes panelim ir papildu slēģi no iekšpuses. Tā ir vienīgā tāda konstrukcija, kas Latvijā redzēta. Jaunajām durvīm būs skaists virsgaismas stiklojums ar neogotiskām koka daļām. Pašlaik ir grūti pateikt, kādā krāsā būs restaurētās durvis. To krāsa būs vēlreiz jāsaskaņo pēc izpētes,” saka E.Krilovs.
Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Aija Grīnvalde atzīst, ka kādā atmiņu tēlojumā literatūrā minēts, ka pils durvis agrāk bijušas melnas.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas galvenā inspektore Alūksnes rajonā Silvija Ludviga norāda, ka tagad pils apmeklētājiem ikdienā būs jāizmanto sētas durvis.
“Pagaidu durvis nav tik lielas kā oriģinālās, tāpēc pārējā durvju daļa būs aiznaglota ar dēļiem un plēvi. Iespējams, ka pa pagaidu durvīm varēs staigāt tikai tad, ja pilī risināsies kāds lielāks pasākums,” saka S.Ludviga.
Viņa neslēpj uztraukumu par darbu izpildes kārtību. “Likums nosaka, ka arī šajā gadījumā ir jārīko konkurss par darbu veikšanu. Ja Kultūrkapitāla fonda ekspertu komisija novērtē situāciju un dod darba izpildījumu konkrētam cilvēkam, firmai, tad eksperti novērtē to, vai šim cilvēkam, firmai var šo darbu uzticēt un vai viņi tiks ar to galā. Šajā gadījumā nenotiek apjomīgi remontdarbi, kādēļ vajadzētu izsludināt konkursu. Es centīšos panākt, ka šo normu izmaina. Par to jau ir ievadītas sarunas Kultūrkapitāla fondā,” klāsta S.Ludviga.
E.Krilovs arī agrāk ir veicis restaurācijas darbus Alūksnē. Pirms vairākiem gadiem viņš piedalījās durvju restaurācijas darbos ēkai, kur tagad atrodas Unibanka. E.Krilovs ir veidojis arī bankas iekštelpu dizainu.
“Alūksnes Ziņās” jau rakstījām, ka Kultūrkapitāla fonds 2000 latu apmērā atbalstījis projektu “Alūksnes Jaunās pils galvenās fasādes parādes durvju restaurācija”. Ar šo finansējumu nepietiks, tāpēc paredzēts projektu iesniegt arī nākamajās fonda kārtās.
