Balsojums par nākamā gada budžetu izrādījās liktenīgs Induļa Emša valdībai, tomēr valsts budžets nebija patiesais valdības klupšanas akmens.
Balsojums par nākamā gada budžetu izrādījās liktenīgs Induļa Emša valdībai, tomēr valsts budžets nebija patiesais valdības klupšanas akmens. Notikumu gaitu ietekmēja ne tikai Tautas partijas (TP) priekšvēlēšanu intereses, bet, kā daudzi ironizē, arī pilnmēness aptumsums.
Kārtējo reizi Latvijas valsts ir bez valdības, sākušies jauna ministru prezidenta, iespējams, arī jaunas koalīcijas meklējumi. Tuvākajās nedēļās varēsim novērot Saeimas deputātu “riesta danci” meklējot piemērotākos partnerus valdības veidošanai. Zīmīgi, ka prezidentei Vairai Vīķei – Freibergai būs jānominē jaunais valdības vadītājs. Iespējams, ka šī ir viena no reizēm, kad politiķi ir spiesti ieklausīties prezidentes viedoklī. Šis ir brīdis, kad par jaunās koalīcijas aprisēm ir gatavi izteikties daudzi politikas procesa pētnieki un sabiedrisko procesu apcerētāji, tomēr neviens neprognozē jaunās valdības partejisko kompozīciju un jaunā premjera vārdu. Sabiedrībā valda pārliecība, ka premjera krēsls nonāks TP rīcībā. Iespējams, ka tikai pēc 18.novembra redzēsim jauno Ministru kabineta sastāvu.
TP – arī ir malači
Ne tikai valdības krišanas scenārijs pagājušajā ceturtdienā, bet arī pašreizējā attieksme pret tās oficiālajiem gāzējiem – TP – ir kurioza. Ja kādreiz pozīcijas partijas deputātus, kas atbalstīja neuzticību valdībai vai izstājās no valdības koalīcijas, sauca par nodevējiem, atcerēsimies vien Einara Repšes un “Jaunā laika” (JL) attieksmi pret Latvijas Pirmo partiju (LPP) pirms un pēc E.Repšes atkāpšanās, tad tagad koalīcijas partneri izprot TP rīcību. Dīvaini, ka par I.Emša valdības likteni neviens ļoti nepārdzīvo. Koalīcijas partneri saka, ka gāztā valdība strādājusi labi, daudz kas paveikts Latvijas valsts labā, tomēr TP arī ir malači, jo ir jāveido daudz piesauktā labējā vairākuma valdība.
Šobrīd par jaunveidojamās valdības, kā arī koalīcijas centru izvirzījusies TP. “Oranžajiem” dabisko un mākslīgo pavadoņu netrūkst. Izskatās, ka tieši pašvaldību vēlēšanu laikā tautpartieši vēlas iegūt premjera un citu vadošo ministru portfeļus. Tādējādi partija nolēmusi riskēt, jo pēdējās socioloģiskās aptaujas liecināja, ka TP popularitāte sabiedrībā ir diezgan zema, salīdzinot ar opozīcijā esošajām partijām. Turklāt arvien lielāku atbalstu sabiedrībā ieguva I.Emša Ministru kabinets un “Zaļo un Zemnieku savienība” (ZZS). Saprotams, ka TP nevēlējās atdot savas pozīcijas ZZS. Ja jau I.Emša valdība ieguva atpazīstamību un atbalstu sabiedrībā nedaudz vairāk kā pusgada laikā, tad TP ar saviem politiski rūdītajiem vīriem valdības popularitātes zenītu varētu sasniegt tieši pirms pašvaldību vēlēšanām.
Vai Ingrīdas Ūdres sapnim pienācis gals?
Pagājušajā nedēļā nenotika balsojums par jauno Eiropas Komisijas (EK) sastāvu Eiroparlamentā. Neviennozīmīgā eiroparlamentāriešu attieksme pret izvirzītajiem komisāru kandidātiem lika EK prezidentam Žozē Manuelam Barrozu atsaukt balsojumu par viņa izveidoto komisijas sastāvu. Izvērtējot komisāru kandidatūras, I.Ūdre ir starp potenciālajiem komisāriem, kuri nav pieņemami lielai daļai Eiroparlamenta deputātu. Jauna frizūra un kosmētiskie brīnumi nav atstājuši nepieciešamo iespaidu uz Eiroparlamentu attieksmē pret I.Ūdres personību.
Tagad no jauna ir jāizvērtē I.Ūdres atbilstība EK komisāres amatam. Interesanti, ka viņas vietā par komisāra amata kandidātu daudzi politiķi min tikko krēslu pazaudējušo I.Emsi. Tādējādi neliekas neadekvāta premjera mierīgā attieksme pret valdības krišanu pagājušajā ceturtdienā, turklāt komisāra darbs ir labāk atalgots. To nevar salīdzināt ar mazākuma valdības noturēšanu virs ūdens ar Jāņa Jurkāna un viņa domubiedru balsīm Saeimā. Tomēr jāpiemin, ka ES no jaunajām dalībvalstīm gaida daiļā dzimuma EK locekļus.
Jaunā ES konstitūcija jau parakstīta
Pagājušajā piektdienā 25 ES dalībvalstu vadītāji parakstīja jauno ES konstitucionālo līgumu, tādējādi paverot durvis uz dziļāku dalībvalstu integrāciju. Lai gan līgums ir parakstīts oficiāli, tas stāsies spēkā, kad to ratificēs visu dalībvalstu parlamenti.
Dažās ES valstīs paredzēta arī tautas nobalsošana par ES konstitucionālo līgumu. Šādu nostāju, piemēram, izteikusi Lielbritānija, Francija, Polija un Dānija. Tādēļ nav jābrīnās, ka ir spēki, kas vēlas šādu referendumu rīkot arī Latvijā. Tomēr organizācijas “Eiroskeptiķu” uzsaukums par referenduma nepieciešamību izskan kā vientuļa saucēja balss tuksnesī. Šobrīd neviens Saeimā pārstāvētais politiskais spēks nav atklāti paaudis atbalstu referenduma nepieciešamībai.
Latvijas politiķiem ir pamatotas bailes no referenduma rezultātiem, jo negatīvismu par konstitucionālo līgumu var radīt ļoti daudzi aspekti. Atliek vien minēt pašreizējo naftas un patēriņa preču cenu palielinājumu. Ietekme ir arī ziņām, piemēram, par zvejnieku zvejas kvotu izsmelšanu piekrastē, tādējādi nepārprotami norādot ES negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.
