Visvairāk ugunsgrēku izceļas dzīvojamā sektorā, kur par ugunsdrošību ir atbildīgi paši iedzīvotāji. Pagājušajā gadā Alūksnes rajonā tādi bijuši gandrīz 50 degšanas gadījumi, bet sabiedriskajās un ražošanas ēkās – četri ugunsgrēki.
Visvairāk ugunsgrēku izceļas dzīvojamā sektorā, kur par ugunsdrošību ir atbildīgi paši iedzīvotāji. Pagājušajā gadā Alūksnes rajonā tādi bijuši gandrīz 50 degšanas gadījumi, bet sabiedriskajās un ražošanas ēkās – četri ugunsgrēki.
“Sākot apkures sezonu, lielāka uzmanība jāpievērš apkures ierīcēm un ugunsdrošības profilaksei. Ministru kabineta Noteikumi paredz, ka dūmvadi un ventilācijas kanāli ir jātīra sertificētiem speciālistiem. Tas ir jādara pirms apkures sezonas sākuma un divas reizes tās laikā, bet ilgdedzes krāsnis – reizi mēnesī. Katrā mājā ir jābūt speciālam žurnālam, kur reģistrē, kad ir veikta dūmvadu tīrīšana. Dūmkanālu un apkures ierīču tehnisko kārtību skursteņslauķis pārbauda reizi trijos gados, par to uzraksta aktu,” informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes brigādes komandieris Intars Zitāns.
Alūksnes rajonā trīs gadus sertificēts dūmvadu tīrītājs ir Gatis Dāmis. Viņš atzīst, ka darbs ir netīrs, bīstams un kaitīgs veselībai. “Dažs nevar strādāt augstumā, jo skursteņi ir uz jumta virs vairākstāvu mājām. Bija gadījums, kad no skatīšanās vien interesentam slikti palika. Kad uzkāpu uz skursteņa, viņš aizbēga,” stāsta G.Dāmis. Viņš secina, ka ugunsdrošības noteikumu prasības nav izpildāmas. Daudzi iedzīvotāji cenšas dūmvadus tīrīt paši vai arī aicina paziņu, kas to prot. Protams, sertificēta dūmvadu tīrītāja pakalpojumi ir dārgāki. Viņam no saviem ienākumiem ir jāmaksā nodokļi valstij. Acīmredzot izdevīgāk ir strādāt bez sertifikāta, jo tad par darbu var prasīt mazāku samaksu.
“Paši ar eglīti un citiem “darbarīkiem” var iztīrīt skursteni, bet ne dūmvadu ieres. Tas nav nopietni, turklāt labāk vismaz reizi gadā visu izdarīt kārtīgi,” atzīst speciālists.
Viņš nesen strādājis mājā, kur dūmvados sodrēji un pelni bija krājušies desmit gadus. Vajadzēja gandrīz dienu, kamēr izgrāba un iznesa desmit maisus pelnu un četrus spaiņus ķieģeļu. Protams, neiztīrītas apkures ierīces nesilda. Ja tās pārkurina, cenšoties tomēr sasildīties, var aizdegties sodrēji. Vidēji dienā var pagūt iztīrīt trīs četrās vietās. G.Dāmim tagad ir vairāk darba, nekā spēj izdarīt. Vairums iedzīvotāju skursteņslauķi meklē tikai tad, kad krāsns vairs nesilda, nevis vasarā. “Ja apkures ierīces ir iztīrītas, nav vajadzīgs tik daudz malkas. Ietaupot samaksu dūmvadu tīrītājam, vairāk vajadzīgs malkas iegādei. Tātad ar to vairāk zaudē, nekā iegūst,” secina G.Dāmis.
I.Zitāns uzsver, ka stingri aizliegts izmantot bojātas apkures iekārtas un dūmvadus, pārkurināt krāsnis, atstāt tās bez uzraudzības, novietot uz apkures sistēmām degtspējīgus materiālus vai arī izmantot malku, kas ir garāka par kurtuvi. Bieži izmanto dažādu materiālu dūmvadus, kas neatbilst apkures iekārtas ekspluatācijas prasībām. Sertificēti speciālisti zina normatīvus un prasības, tāpēc apkures ierīču būve un tīrīšana uzticama viņiem.
