Rīts. No kā ir radies rīts, šis brīnišķīgais rīts?
Rīts
No kā ir radies rīts,
Šis brīnišķīgais rīts?
No maza saules stara,
No kripatiņas mīlestības.
Cīņa par izdzīvošanu
Putni paceļas debesīs, rudenim
nākot.
Tie nebaidās lietus,
Tie nebaidās vēja.
Tiem mērķis viens – mājas.
Kokiem lapas krāsojas,
rudenim nākot.
Tie nebaidās lietus,
tie nebaidās vēja.
Tiem mērķis viens – atdusa.
Putni paceļas spārnos,
pavasarim nākot.
Tie nolido jūdžu jūdzes
lielajās tālēs,
lai tikai mājupceļu rastu.
Koki mostas un zaļojas,
pavasarim nākot.
Tie pacieš ziemas salu
drūmajā miegā,
lai tikai no jauna zaļotu.
Tāds ir mūžīgais apgriestais loks,
paaudžu paaudzēs mantots.
Tikai cīņā par izdzīvošanu
var iet bojā.
Jolanta Bankova, Liepnas vidusskolas 11.klases skolniece
***
Manā kļavā aiz loga dzīvo
divpadsmit zirgi Ar astēm un krēpēm tie mākoņos
brauc
Un rudens pusē lapas prom trauc.
Šodien galvenā sēdeklī iesēdās
septembris
Un gandrīz uzsēdās virsū
augustam,
kurš avīzēs lasīja laika ziņas un
bēdājās,
ka sauli atkal nomainīs lietus.
Te septembris brāztin iebrāzās un
grāmatu kalni
tam apgāzās. Tas atstūma
mākoņus malā,
lai drusciņ saulstari gozētos un
lielajai kļavai dotu
skolas laika drānas.
Ir jau labi, ka septembris sēž un
rotā kļavlapu sārtu,
Un tomēr man vasaras žēl, kad
tikko plaukušās kļavlapās
jūnija zirgam plīvoja krēpes…
Madara Bērza
