Pēc masu saziņas līdzekļos izskanējušā pacienta viedokļa par slimnīcas sniegto informāciju, uzskatām par savu pienākumu darīt zināmu.
Pēc masu saziņas līdzekļos izskanējušā pacienta viedokļa par slimnīcas sniegto informāciju, uzskatām par savu pienākumu darīt zināmu:
1. Pēdējos gados mūsu valsts ārstniecības iestādes arvien biežāk piedāvā pacientam parakstīt līgumus gan par ārstēšanos stacionārā, gan pirms ķirurģisko manipulāciju veikšanas. Tomēr ne visas veselības aprūpes iestādes mūsu valstī pacientam piedāvā parakstīt līgumus, kā arī neizsniedz informatīvu bukletus par pacienta tiesībām. Normatīvie akti neuzliek par pienākumu ārstniecības iestādei to darīt. Ja nav līguma, starp ārstu/ārstniecības iestādi un pacientu pastāv likumiskās attiecības, kuras reglamentē LR Civillikums, LR Ārstniecības likums un citi likumi.
2. Pacientam ir tiesības saprotamā veidā saņemt no ārsta informāciju par savas slimības diagnozi, izmeklēšanas un ārstēšanas plānu, tās iespējamiem iznākumiem un blakusefektiem, kā arī par citām iespējamām ārstēšanas metodēm un prognozi.
3. Par kādiem iznākumiem un cik bieži sastopamiem blakusefektiem pacients būtu jābrīdina?
Parasti pacients tiek brīdināts par biežāk sastopamajām komplikācijām. Taču ārstam nevar pārmest, ja viņš atrod laiku un iespējas pacientu brīdināt par visām iespējamām komplikācijām, tajā skaitā asins (vai tās komponentu) pārliešanas rezultātā iespējamajām. Tomēr jāpiebilst, ka nebūtu korekti pacientam vienā teikumā paziņot, ka pēc operācijas būs sāpes un iespējas inficēties ar Hepatītu B vai C vai HIV infekciju. Ja brīdina par komplikācijām, kuras iespējamas 1 : 30 000 vai pat
1 : 1 000 000, tad pacientam arī jāpasaka, ka ir tāda reti sastopama komplikācija.
4. Kas atbildīgs par gadījumu, ja asins (vai tās komponentu) pārliešanas rezultātā pacients inficēts ar kādu no minētajām infekcijām?
Ja asins (vai tās komponentu) pārliešana pacientiem ietilpst ārstniecības iestādes sniegto pakalpojumu sastāvā, atbildību par pacienta inficēšanu nes šī ārstniecības iestāde (vai tās apdrošinātājs). Pēc tam regresa kārtībā pacientam izmaksātās kompensācijas summu šī ārstniecības iestāde var piedzīt no iestādes (vai tās apdrošinātāja), kura sagatavojusi un pārdevusi inficētās asinis (vai to komponentus).
5. Lai izvairītos no pacientu vēršanās tiesā pret ārstniecības iestādēm par kompensācijas summu piedziņu par inficēšanu ar asinīm (vai to komponentiem), nepieciešama obligātā ārstniecības iestāžu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas ieviešana Latvijā, kā arī pacientu riska apdrošināšana.
6. Lai izvairītos no iespējamām nesaskaņām starp pacientu un ārstu/ārstniecības iestādi, LPTB piedāvā ārstniecības iestādēm nosūtīt izvērtēšanai savus pacientiem piedāvātos standartlīgumus vai arī darīt mums zināmu savu vēlmi izstrādāt visām ārstniecības iestādēm vienotu līguma paraugu.
