Vēsturnieces Astrīdas Ievednieces vārds zināms ikvienam, kura interešu lokā ir latviešu nacionālās pretošanās kustība. Ekspedīcijas pa nacionālo partizānu pēdām Alūksnes un bijušajā Apes novadā, Latvijas pierobežā, arhīvos veiktais pētnieciskais darbs, tikšanās ar to dienu notikumu aculieciniekiem, nacionālo partizānu tuviniekiem pa epizodei krājas, lai pārtaptu plašākā stāstā par uzticību neatkarīgas Latvijas idejai arī skarbajos pēckara gados.
Būdama diplomēta vēsturniece, Astrīda savai profesijai pilnībā ar sirdi un dvēseli nodevusies pēc aiziešanas pensijā pirms sešiem gadiem. Astrīda ir gandarīta, ka tagad var darboties kā “brīvmāksliniece” un pētīt tēmu, kas saistījusi kopš jaunības, kad dzirdēti mātes stāsti par sarežģīto pēckara laiku dzimtajā Cesvaines. pusē. Viss sācies ar atsevišķu notikumu izpēti, atsaucoties Alūksnes politiski represēto apvienības “Sarma” vadītājas Dzidras Mazikas aicinājumam uz sadarbību un meklējot dokumentālas liecības par nacionālo partizānu darbību Mālupes mežos saistībā ar ieceri atklāt piemiņas vietu “Bitāna bunkuri”.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.