Latvijas Operatīvā un medicīniskā transporta autovadītāju arodbiedrības un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu pārstāvju sanāksmes prasība – palielināt samaksu par šoferu papildus veiktajiem sanitāra pienākumiem – palikusi bez ievērības.
Latvijas Operatīvā un medicīniskā transporta autovadītāju arodbiedrības un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu pārstāvju sanāksmes prasība – palielināt samaksu par šoferu papildus veiktajiem sanitāra pienākumiem – palikusi bez Veselības ministrijas un Valsts Obligātās veselības apdrošināšanas darbinieku ievērības.
Alūksnes slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības šoferis Māris Bistrovs šaubās, vai izdosies panākt prasību izpildi. Ministrijas pārstāvji uzskata, ka pašvaldības rajonos var maksāt tik lielas piemaksas, cik vēlas. Rīgas dome jau izlēmusi šoferiem maksāt papildus, tāpēc viņi acīmredzot pārtrauks protestus. Ja kāds vēl nebūs apmierināts, Rīgas domes autobāze to atlaidīs no darba. Darba noteikumi, ko šoferi paraksta, paredz veikt sanitāra pienākumus.
“Rajonos ātrās palīdzības šoferus var atbrīvot vēl ātrāk, jo te ir lielāks bezdarbs, tāpēc noteikti atradīsies tādi, kas uzņemsies šos pienākumus par 80 līdz 90 latiem mēnesī. Turklāt tagad svarīgāk ir censties apmierināt anesteziologu prasības. Tās neizpildot, situācija veselības aprūpē būs daudz sarežģītāka,” spriež M.Bistrovs.
Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe informē, ka veselības iestāžu uzturēšanai nav valsts dotāciju. Veselības aprūpe un medicīnas pakalpojumu pieejamība ir daļēji noteikta kā vietējo pašvaldību funkcija, bet darba algas un valsts pasūtījumu slimnīcām veido Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra.
“Rajona padome ar budžeta līdzekļiem var palīdzēt slimnīcai saimniecisku jautājumu risināšanā, bet darba samaksa nav tās kompetence. Rīgā slimnīcas ir valsts vai arī pilsētas pašvaldības paspārnē. Acīmredzot ātrās palīdzības šoferiem rajonos tiek norādīts nepareizs ceļš papildu samaksas meklēšanai,” uzskata G.Ļuļe.
Iespējas piemaksāt varētu atrast slimnīcā, ja tajā nebūtu noteiktas pakalpojumu kvotas, tātad – noteikts apjoms, par ko saņem valsts finansējumu.
Novembrī ir paredzēts atkal tikties sanāksmē, lai spriestu, vai uzturēt spēkā prasību palielināt darba samaksu ātrās palīdzības šoferiem par sanitāra pienākumu izpildi. Tiesa, tos viņi veic tikai nepieciešamības gadījumā. Tomēr nevar noliegt, ka atalgojums ir nepamatoti zems. Minimālo algu saņem arī citās profesijās strādājošie, kam atbildība nav tik liela.
M.Bistrovs pieļauj, ka sakarā ar valdības maiņu Veselības ministrijā nav iepazinušies ar ātrās palīdzības šoferu pavasarī iesniegtajām prasībām: palielināt algu līdz trim minimālajām mēnešalgām, apdrošināt viņus pret nelaimes gadījumiem, potēt pret infekcijas slimībām, kā arī nodrošināt jaunus transporta līdzekļus pašreizējo vietā. Viņu alga nav palielināta kopš 1994.gada.
Ministru prezidents Indulis Emsis sola atrast nepieciešamo finansējumu streikot gatavo anesteziologu un ātrās palīdzības reanimatologu darba samaksas palielināšanai un, realizējot veselības aprūpes sistēmas reformu, algu paaugstināt arī pārējiem mediķiem.
