Latviešu tautas pasakas māca, ka nevajag būt skaudīgiem, bet dzīvot saticīgi, draudzīgi, priecāties par otra laimi. Cik gan reti tas mūsdienās vērojams!
Latviešu tautas pasakas māca, ka nevajag būt skaudīgiem, bet dzīvot saticīgi, draudzīgi, priecāties par otra laimi. Cik gan reti tas mūsdienās vērojams!
Pēdējā laikā, rakstot par labsirdīgiem, draudzīgiem, dzīvespriecīgiem, optimistiskiem cilvēkiem, kam netrūkst mīlestības un panākumu darbā, arvien biežāk kā bumerangs atpakaļ nāk atsauksmes, ko par šo cilvēku saka citi. Un kas tik nav dzirdams! Ka raksts ir pārāk rožains un intervējamais pats ir panācis slavināšanu, ka kādam avīzē ir ielikta pārāk skaista jaunības bilde, ka kāds ir atļāvies sevi pārāk augstu novērtēt, ka nepelnīti saticis mīļoto cilvēku, ar kuru tagad ir kopā, un tā tālāk. Un tad sev jautāju – kāpēc? Kāpēc cilvēki ir tik skaudīgi, kas viņus tādus padarījis? Vai nabadzība, pesimisms un personiskās neveiksmes pašu vainas dēļ, vai tā ir skaudība – kāpēc man tā visa nav? Ir grūti rast atbildi.
Teicienu, ka dalīta bēda ir pusbēda, bet dalīts prieks ir divkāršs prieks, ievēro retais. Tie, kam patīk gausties un pašiem neko nedarīt, vienmēr vēlas kādam pasūdzēties, cik grūta ir dzīve. Ja kāds uztic priecīgu notikumu, viņus pārņem skaudība – kāpēc man tā nav, ar ko es sliktāks? Tajā brīdī viņi neapzinās, ka katrs pats ir savas laimes kalējs. Arvien biežāk cilvēkiem negribas citiem stāstīt savu prieku, jo bail sastapt skauģus. Un ne bez pamata, jo skauģi spēj citus negatīvi iespaidot. Ārēji viņi var neko neizpaust, skatīties acīs un smaidīt, bet tajā pašā laikā viss, ko viņi jūt un domā par “laimīgo”, var darīt viņu nelaimīgu.
Arnolds Valtneris grāmatā “Tavai veselībai” raksta, ka “faktors, kas saīsina dzīves ilgumu, ir tādas jūtas kā bēdas, drūms noskaņojums un skumjas, mazdūšība, skaudība, naids un bailes”. Jo vairāk skaudīsi, jo mazāk dzīvosi – tas būtu labs sauklis pret skauģiem, bet vai pelnīts? Tiesības dzīvot ir visiem, arī skauģiem. Būtu interesanti parunāties ar īstenu skauģi un uzzināt, kas ir viņa skaudības galvenais iemesls, kā viņš spēj dzīvot, nemitīgi kādu apskaužot.
Varbūt optimistiem vajag biežāk uzsmaidīt, lai viņu sirdis atmaigtu? Katrai skaudībai pretī smaidu! Bet, ja arī tas nelīdz, pasargāt no skauģiem sevi var, nēsājot amuletus. Vislabākie pret skaudību esot sūnu ahāti. No negatīvās enerģijas iedarbības saskarsmē ar citiem cilvēkiem varot pasargāt arī ametists, kalnu kristāls, melnais turmalīns, zaļā un sarkanā jašma. Nu ko – uz veikalu pēc amuletiem, un tad – lai skauģi saturas!
