Zinātāji apgalvo, ka piliens darvas spējot samaitāt mucu medus. Praktiski to neesmu izmēģinājusi, jo manā rīcībā nav bijis tik daudz medus, darva gan!
Zinātāji apgalvo, ka piliens darvas spējot samaitāt mucu medus. Praktiski to neesmu izmēģinājusi, jo manā rīcībā nav bijis tik daudz medus, darva gan!
Tai es, maza būdama, tiku klāt, jo netālu no mūsu mājas cēla jauno govju fermu. Tur tā mucās stāvēja, lielie to sauca par piķi. Man bija vienalga, kā to dēvē. Galvenais, ka varēja saviļāt apaļas bumbas. Reiz es gribēju būt meitene no moru zemes, šim nolūkam darva šķita vispiemērotākā. No tās mati kļuva melni kā kraukļa spārni, bet mute tāda, ka labākais krāsotājs tā nenokrāsotu. Pēc īsa laika es izskatījos tāda, ka pašas māte nepazina, kad visā godībā lepni nostājos viņas priekšā. Mamma tobrīd vārīja ievārījumu, cepa pankūkas, bet, ieraugot mani, pankūku šķīvis izkrita no rokām. Labi, ka mājās bija petroleja. Kad beidzot tiku atpakaļ savā izskatā, mamma teica, ka es esot darvas piliens medus mucā. Tā bija pirmā reize, kad es šo parunu dzirdēju.
Vēlāk arī pašai nācās redzēt, ka kāds labi izdomāto pasākumu ar neizdarībām izjauc. Tikai tad es sāku saprast, ko nozīmē teiciens par medus mucu un darvu. Bieži tas ir jūtams vai ik uz soļa. Ar vārdiem, darbiem mēs varam ievainot otru. Sevišķi, ja cilvēks ir laimīgs, ja nodomātais veicas, bet nāk visniecīgākais šķērslis un rodas rūgtums, tad sakām: – Viss bija tik labi, bet… tālāk seko jau pazīstamais teiciens.
Tiesa, nekad nav nācies dzirdēt otrādi, ka viņš vai viņa ir kā medus muca darvas pilienā. Summa nemainās no saskaitāmo kārtības, tomēr labāk nebūt ne pilienam darvas medus mucā, ne medus mucai darvas pilienā.
