Darba zaudējums vienā mirklī izmaina cilvēka dzīvi. Šādā brīdī tas ir spēcīgs trieciens ne vien materiāli, bet arī morāli. Grūti ir pārvarēt apziņu, ka esi nevajadzīgs un varbūt nevērtīgāks kā citi.
Darba zaudējums vienā mirklī izmaina cilvēka dzīvi. Šādā brīdī tas ir spēcīgs trieciens ne vien materiāli, bet arī morāli. Grūti ir pārvarēt apziņu, ka esi nevajadzīgs un varbūt nevērtīgāks kā citi.
Cilvēki ir dažādi – vienam tas ir šoks, kas pilnībā izsit no līdzsvara, cits spēj koncentrēties un mēģina rast izeju no bezcerīgās un drūmās situācijas. Citam sākas depresija, no kuras ar paša spēkiem ir grūti izkļūt.
“Ja cilvēks ir zaudējis darbu, viņam vispirms vajadzētu doties uz Nodarbinātības valsts aģentūru un reģistrēties, lai iegūtu bezdarbnieka statusu. Tad viņš var pretendēt uz pabalstu, ko piešķir Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra,” laikrakstu informē Nodarbinātības valsts aģentūras Alūksnes filiāles ekonomiste Māra Voite.
Noteikti jānāk reģistrēties
Darba meklētājam, lai reģistrētos kā bezdarbniekam, ir jābūt līdzi pasei, atbilstoši deklarētai dzīvesvietai. Ja, sākot ar 2002.gada 1.jūniju, viņam ir bijušas darba attiecības, tad nepieciešama arī darba devēja izziņa (to paredz Darba likums).
“Ja darba meklētājs ir bijis darba attiecībās tikai līdz 2002.gada 1.jūnijam, tad, dodoties uz aģentūru, viņam līdzi jāņem darba grāmatiņa,” apgalvo M.Voite. Visos gadījumos līdzi jābūt arī algas nodokļu grāmatiņai, arī dokumentam, kas apliecina izglītību. Māmiņām, kas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma stājas uzskaitē, jābūt līdzi arī bērna dzimšanas apliecībai.
Tālāk lemj par bezdarbnieka statusa piešķiršanu.
Pienākumi ir jāpilda
Bezdarbnieka pienākums ir reizi mēnesī reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā, izsaukuma saņemšanas gadījumā – triju darbdienu laikā kopš izsaukuma saņemšanas dienas, patstāvīgi un ar aģentūras palīdzību aktīvi meklēt darbu, piedalīties piedāvātajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, saņemt stipendiju un īres, kā arī transporta izdevumu kompensāciju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas laikā, kā arī strādāt algotu sabiedrisko darbu.
Bezdarbniekam ir tiesības saņemt informāciju par brīvajām darba vietām, saņemt ar profesionālo orientāciju saistītus pakalpojumus un citu. Bezdarbnieka statusu var zaudēt, ja neziņo par dzīvesvietas maiņu, slimības laiku, kas ilgāks par divām nedēļām, un par pārmaiņām, uz kuru pamata tiek zaudēts bezdarbnieka statuss, kā arī, ja nepilda uzdotos pienākumus. Bezdarbniekiem ir iespēja piedalīties profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas kursos, pēc tiem daļai bezdarbnieku izdodas atrast darbu.
Piedāvā vispārēju kursu
“Bezdarbniekam aģentūra piedāvā iespēju piedalīties aktīvajos pasākumos. Pie mums informāciju var saņemt jebkurš apmeklētājs, arī tie, kam nav bezdarbnieka statusa,” uzsver M.Voite.
Darba meklētājiem ir iespēja apmeklēt vispārēju kursu “Kā atrast darbu?”, kurā ietilpst nodarbību cikls psiholoģijā, darba likumdošanā, runas kultūrā, praktiskajā lietvedībā, darījumrakstos, noklausīties lekciju “Cilvēks un tā vieta mainīgajos apstākļos”, kā arī saņemt individuālas konsultācijas pie psihologa un jurista. M.Voite bilst, ka daļa darba meklētāju šādu iespēju labprāt izmanto. Ja darba meklētājs neprot, tad viņam palīdz uzrakstīt CV (dzīves un darba gaitas aprakstu jeb Curriculum vitae).
***
Darba meklēšanas ceļi
– Pasīvais. Darba meklētājs apmeklē Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) un gaida, kad viņam piedāvās darbu specialitātē.
– Aktīvais. Darbs ir jāmeklē pašam.
Ko izvēlēties?
– Ja darba meklētājs izvēlējies tikai pasīvo ceļu, tad jāierodas NVA un jāgaida, kad kāds darba devējs gribēs izvēlēties.
– Var atsaukties uz sludinājumu radio, presē vai televīzijā.
– Var ievietot sludinājumu presē par vēlamo darbu.
– Jāizmanto savu paziņu loks, jāinformē visi, ka ir vajadzīgs darbs. Jāveido saraksts:
1) radinieki un draugi;
2) skolas un studiju biedri, skolotāji un pasniedzēji:
3) bijušie darba kolēģi un darba devēji:
3) kaimiņi un interešu biedri;
4) cilvēki, kuru pakalpojumi tiek izmantoti.
Ar šiem cilvēkiem jākontaktējas atkārtoti, jo viņi var aizmirst lūgumu.
– Personīgi jāapmeklē un jāpiesakās firmu personāla atlases daļās.
– Jāizsūta savs CV uz dažādām interesējošām iestādēm, kurās vēlētos strādāt.
– Jāpiedalās iestāžu, firmu un uzņēmumu izsludinātajos konkursos un jāiet uz pārrunām.
– Jāapmeklē dažādas izstādes, prezentācijas un Atvērto durvju dienas iestādēs un uzņēmumos, lai gūtu konkrētu informāciju par darba vietām.
Jāatceras, ka ir trīs dažādas vakances:
1. Jau eksistējošās brīvās darba vietas (kādu darbinieku paaugstināja amatā, kādu atbrīvoja).
2. Tās vakances, kas tūlīt, tūlīt būs, jo kompānija paplašināsies, mainīs profilu, kāds ies pensijā vai dekrēta atvaļinājumā un tā tālāk.
3. Tās vakances, kas radīsies tajā brīdī, kad darba meklētājs būs pārliecinājis darba devēju, ka
tikai viņa pieredze un zināšanas spēj atrisināt uzņēmuma problēmas, tad radīsies jauna darba vieta.
***
Padomi pirms doties uz darba interviju
– Pirms doties uz darba interviju, jātiek skaidrībā par mērķi. Mērķim jābūt šādam: vēlaties darbu, kas patīk, nevis tādu, par kuru maksā lielāku algu, bet kas nesagādā prieku.
– Ierodoties pie darba devēja, svarīgi būt sīkāk informētam par attiecīgo firmu. Sliktākais variants ir uzņēmuma personāldaļā interesēties par vienalga kādu darbu.
– Uz interviju vajag ierasties dažas minūtes pirms noteiktā laika.
– Iepazīstoties vajag iegaumēt darba devēja vārdu. Vislabāk to iemācīties iepriekš.
– Sasveicinoties jāļauj, lai pārrunu vadītājs pirmais sniedz roku.
Apsēsties var tikai tad, kad jums lūdz to darīt.
– Pirms sākt sarunu, vajag parunāt kaut ko mazsvarīgu, lai ātrāk atrastu kopīgu valodu.
– Runas ievadu vajag sagatavot iepriekš. Tā būs drošāk, ja arī to nevajadzēs izmantot.
– Pirms runājiet, jādomā ko, jo izlietu ūdeni nevar sasmelt.
– Ja intervijas laikā vēlaties smēķēt un uz galda ir pelnu trauks, tad lūdziet atļauju. Ja nav, tad no smēķēšanas vajag atturēties.
– Jādomā par izskatu un ārējo estētisko pievilcību.
– Uz interviju nevar iet bez autobiogrāfijas, rekomendācijām, personas un izglītības dokumentiem.
– Smaidiet un skatieties uz sarunbiedru.
– Centieties runāt ne vairāk un ne mazāk kā nepieciešams.
– Neskopojieties ar uzslavām.
***
Populārākie darba devēja jautājumi
1) Ko jūs darāt brīvajā laikā?
Šādi darba devējs vēlas noskaidrot, kāds ir jūsu intelektuālais līmenis, ģimenes stāvoklis, cik daudz jums ir enerģijas, kas varētu traucēt un palīdzēt darbā. Jautātājs vēlas uzzināt, vai darba meklētājs ir enerģisks cilvēks vai tāds, kas dīki pavada brīvo laiku.
2) Kāpēc vēlaties strādāt tieši šajā vietā?
Atbildē aktivitātes firmā jāsaista ar savām personiskajām īpašībām, prasmēm, darba pieredzi. Būs par maz teikt, ka viegli kontaktējaties ar darbabiedriem un varat palīdzēt uzņēmumam gūt peļņu.
3) Ko vēlaties sasniegt profesionālajā, finansiālajā un personiskajā jomā viena, piecu un desmit gadu laikā?
Uz šo jautājumu nevajadzētu atbildēt pārāk detalizēti, jo tas var radīt intervētājam šaubas par tavu individuālo plānu atbilstību uzņēmuma interesēm. Vajag vienkārši ieskicēt nākotnes ieceres.
4) Vai jūs protat strādāt komandā?
Daudzu vadītāju problēma ir saskarsme ar darbinieku, kurš nespēj sastrādāties ar kolēģiem. Lieliskākā atbilde uz šo jautājumu ir paskaidrot, ka neesi demagogs vai dumpinieks.
5) Vai esat līderis, vai sekotājs?
Šis ir jautājums atjautībai. Ja darba meklētājs kandidē uz vadošu amatu, tad intervētājs grib dzirdēt darba meklētāja pašpārliecinātību. Sarunas laikā nevajag būt uzpūtīgam, nevajag nervozēt, jāizturas brīvi.
6) Aprakstiet kādu nesen atrisinātu problēmu!
Jautājums ļaus noskaidrot, vai darba meklētājs var uzņemties atbildību. Ja viņš vēlas būt līderis, tad jāprot pastāvīgi risināt sarežģītas situācijas. To nedrīkst jaukt ar ģimenes problēmu risināšanu, jo intervētājam var rasties priekšstats, ka darba laikā vairāk interesējaties par personīgo dzīvi, nevis darbu.
7) Raksturojiet savas stiprās un vājās puses!
Atbilde uz šo jautājumu ļaus darba devējam pārliecināties, vai iepriekš esi teicis taisnību. Tev nevajag pasniegt sevi kā niecību, nedz kā vienu no izcilākajām personībām. Ir svarīgi iepriekš apdomāt šo jautājumu un sniegt īsu un konkrētu atbildi.
8) Pastāstiet par savām attiecībām ar iepriekšējiem priekšniekiem!
Nevajag kritizēt iepriekšējo šefu. Tā var radīt iespaidu, ka arī par nākamo stāstīsi tikai slikto. Tas ir jautājums atjautībai. Vajag atbildēt, ka vienmēr esi respektējis savus priekšniekus un augstu vērtē pēdējo darbavietu, tad nebūsi kļūdījies.
9) Kāpēc atstājāt iepriekšējo darbu?
Lai arī kāds būtu iemesls, nevajag melot un atstāt par iepriekšējo priekšnieku sliktu iespaidu.
10) Kāpēc jūs vajadzētu pieņemt šajā amatā?
Labākā atbilde uz šo jautājumu ir visa iepriekš teiktā apkopojums. Vajag pastāstīt, ko, tavuprāt, intervētājam būtu derīgi un patīkami uzzināt. Jāizceļ sava piemērotība šim darbam, iepriekšējā darba pieredze, augstā kvalifikācija, uzticamība, spēja reaģēt uz situāciju maiņu.
Ja darba piedāvājums ir saņemts, tad vajag noskaidrot, cik liela būs alga. Ja uzdod jautājumu, cik lielu algu vēlaties saņemt, tad izvairīgi jāatbild, kādas ir piedāvātās samaksas robežas. Vērtējot situāciju, varbūt var kaulēties. Var lūgt algas jautājumu pārskatīt pēc trim vai sešiem mēnešiem. Lietderīgi ar darba devēju apspriest paredzamos atvieglojumus, priekšrocības, atvaļinājumu un tamlīdzīgi.
