Izrādās, ka 80 procenti no zemeslodi apdzīvojošajām dzīvnieku sugām ir insekti. Bieži vien ar šiem nelūgtajiem ciemiņiem nākas sastapties arī savos mājokļos.
Izrādās, ka 80 procenti no zemeslodi apdzīvojošajām dzīvnieku sugām ir insekti. Bieži vien ar šiem nelūgtajiem ciemiņiem nākas sastapties arī savos mājokļos. Speciālisti apgalvo, ka prusaki, faraonskudras, blaktis, mušas, lapsenes, kā arī citi kukaiņi mīl siltu laiku un izmanto to, lai pavairotu dzimtas.
Par nelūgtajiem iemītniekiem un to, kā tikt galā ar tiem, laikraksts lūdza pastāstīt SIA “Saiga 1” dezinfekcijas nodaļas vadītāju Ingunu Vancāni.
Labs jebkurš līdzeklis
I.Vancāne stāsta, ka visu šo mošķu iemitināšanās mūsu mājokļos ir atkarīga tikai un vienīgi no mums pašiem – no tā, cik mēs esam tīrīgi, cik higiēniskos apstākļos dzīvojam. Speciāliste norāda, ka mitrums un siltums ir labvēlīgi apstākļi, ko insekti izmanto, lai vairotos, tomēr katram insektam atšķiras labvēlīgā temperatūra.
“Vairāk sastopamie insekti ir prusaki un faraonskudras. Sevišķi daudz tie ir sastopami daudzdzīvokļu mājās, kur tiem ir piemēroti izplatības apstākļi – plaisas sienās, kanalizācijas caurules, ventilācijas šahtas. Bieži vien nākas cīnīties ar blaktīm un kodēm,” stāsta I.Vancāne. Viņa saka, ka katras insektu grupas apkarošanai ir sava specifika. Apkarojot tos, vērā jāņem gan vairošanās, gan inkubācijas periods. “Tagad piedāvā daudz un dažādus kaitēkļu iznīcināšanas līdzekļus, tomēr tie visi satur vienu un to pašu aktīvo vielu. Jebkurš līdzeklis ir labs, ja ir pacietība. Iznīcinot kaitēkļus, jāapbruņojas ar milzīgu pacietību,” ir pārliecināta I.Vancāne.
Prusaki ir visēdāji
Latvijā sastopami triju veidu prusaki – vācu prusaki, melnie prusaki un amerikāņu prusaki. Dzīvokļos mitinās vācu prusaki, bet pagrabos – melnie prusaki. Mājās tos ienes ar drēbēm, kastēm, augiem. “Itin bieži prusakus no kopmītnēm mājās atved tudenti vai arī otrādi – aizved tos uz kopmītnēm,” secina I.Vancāne. Prusaki galvenokārt mitinās siltu un mitru vietu tuvumā. Visvairāk tos var atrast aiz ledusskapja, izlietnes, ap radiatoriem, palodzēm, elektrības rozetēm. Šie kukaiņi barības meklējumos lielākoties izlien naktīs. Izrādās, ka šie nepatīkamie radījumi ir visēdāji. Tie pārtiek no organiskām vielām, pat matiem, spalvām un izkārnījumiem.
Jāindē katrā dzīvoklī
Lai mēģinātu cīnīties, pirmkārt, jācenšas uzturēt kārtībā un tīrībā dzīvoklis, jāliedz tiem visas iespējas tikt pie barības – nekad nedrīkst atstāt ēdiena paliekas uz galda, jāmēģina iztīrīt visas spraugas, kur varētu būt sabirušas drupačas. Svarīgi ir raudzīt, lai viss ir sauss, jo prusakiem ir vajadzīgs ūdens, sevišķi, kad tos indē. Tomēr tīrība vien nelīdzēs, talkā jāņem inde. Dezinfekcijas nodaļas vadītāja stāsta, ka prusaku indēšana ir darbietilpīgs process. “Prusaku inkubācijas periods ir trīs mēneši. Ja, piemēram, šodien veicam indēšanu, tā jāatkārto pēc trīs mēnešiem. Pēc pirmās indēšanas mirst lielie prusaki, bet pēc trīs mēnešiem ir izšķīlušies jauni prusaki, arī tie ir jāindē,” skaidro I.Vancāne, piebilstot, ka daudzdzīvokļu mājā indēšana būtu jāveic katrā, nevis atsevišķos dzīvokļos.
Jāiznīdē pūznis
Vairums skudru sugu ir cilvēkam derīgi kukaiņi, taču ir arī tādas skudru sugas, kas cilvēkam kaitē, pie tām pieder faraonskudras. Šo skudru sugu tur aizdomās par gan par cērmju oliņu, gan arī par vairāku infekcijas slimību izraisītāju baktēriju un vīrusu pārnēsātāju. “Cīņā pret faraonskudrām labs līdzeklis ir “Faratox”. Tā ir ēsma granulu veidā. Darba skudras šo ēsmu aiznesīs līdz pūznim, kur ar to barosies arī skudru mātītes, tādējādi ir iespējams iznīdēt visu pūzni,” stāsta I.Vancāne.
Viņa piebilst, ka skudru indēšanai nelīdzēs izsmidzināmie līdzekļi. Skudras, kas piekļūst izsmidzinātajām indīgajām vielām, mirst, bet skudru pūznis turpina dzīvot.
Palīdz tautas metodes
Līdzīgi var cīnīties arī ar melnajām skudrām, ar kurām nereti nākas sastapties virtuves skapīšos, kur tās naski pārvietojas, meklējot kādu saldu vielu. I.Vancāne norāda, ka cīņā ar tām var izmantot izsmidzināmos līdzekļus vai arī pulverveida līdzekļus, tās nenāks iekšā mājā, bet jāatceras, ka viņu pūznis var atrasties arī mājas pamatos. Tad nelīdzēs nekādi līdzekļi. “Grūti cīnīties ar dārza skudrām. Var mēģināt ar “Detia” pulveri, ko skudras aiznesīs uz pūzni. Daļa skudru nomirs, bet daļa pārcelsies uz citu vietu,” stāsta speciāliste. Vienlīdz labi cīņā ar skudrām palīdz arī tautas metodes, piemēram, uz skudru ceļa vai pūžņa uzbērts sāls vai izliets verdošs ūdens.
Jāgādā par tīrību
Daudz neērtību rada mušas un dažādi knišļi. Māju mušas vairojas tur, kur ir atkritumi. “Ja to ir daudz, kāpēc lai tās nevairotos?” spriež I.Vancāne. Lai cīnītos pret tām, vispirms ir jāgādā par tīrību. Tās var izķert ar līmlentēm, kā arī mēģināt iznīcināt ar izsmidzināmiem līdzekļiem. I.Vancāne apgalvo, ka augusts ir laiks, kad mušas, lapsenes un mazās mušiņas drozofilas, kas izplatās mitrās un pūstošās vietās, savairojas sevišķi daudz. Speciāliste stāsta, ka mazo mušiņu, kuru īpaši daudz ir rudenī, iznīdēšanai lieto izsmidzināmus līdzekļus, savukārt cīņā pret lapsenēm ir jauns līdzeklis – speciālas putas, kas uzpūšamas pūznim.
“Sākoties pļaujas laikam, sākas arī blusu laiks. Mājās šos insektus ienes kaķi un suņi,” stāsta speciāliste. Mājās ieviesušās blusas un blaktis iespējams iznīdēt ar izsmidzināmajiem līdzekļiem.
Vieglāk uzveikt žurkas
Lai cīnītos pret grauzējiem, vjadzīga liela uzņēmība. “Cilvēkiem ir radies nepareizs priekšstats, ka grauzēji mājās ienāk tikai reizi gadā. Tie nāk gan rudenī, gan pavasarī, kad nokūst sniegs, viņi meklē ēsmu. Iespējams, ka viņi var apciemot mūs arī lietainā laikā vasarā,” skaidro I.Vancāne.
Viņa norāda, ka vieglāk cīnīties ir ar žurkām, kas ir rijīgas un apēd uzreiz lielu saindētās barības daudzumu. Mazās peles vienā reizē apēd tikai dažus gramus, tāpēc tik ātri nemirst. Cīņā efektīvas ir līmju mājiņas, nepatīkami vienīgi, ka peles pīkst, kad pielīp.
“Cilvēki daudz sūdzas par kurmjiem, bet mēs varam ieteikt tikai atbaidītājus un slazdus. Var iebērt indi alā, bet kurmis dosies uz citu vietu,” stāsta dezinfekcijas nodaļas vadītāja. Cīņā ar ūdensžurkām speciāliste piedāvā sagatavot ēsmas uz slapjās bāzes.
SIA “Saiga 1” pēc palīdzības vēršas ne tikai firmas, bet arī privātpersonas. I.Vancāne saka, ka viņi konsultē cilvēkus, kā arī piedāvā iegādāties nepieciešamos līdzekļus, ja vajadzīgs, dodas palīgā iznīcināt nelūgtos viesus.
***
Fakti
– Insekti ir netīri radījumi, tie dzīvo, aug un barojas netīrās vietās un pārtiek no pūstoša ēdiena, beigtiem kustoņiem un izkārnījumiem. Lai barību padarītu mīkstāku, pirms ēšanas to apvemj, samīca ar saviem locekļiem. Šādi lidojošie insekti pārnēsā un izraisa slimības. Insekti ļoti ātri pārvietojas – vienu brīdi tie atrodas savā netīrajā vidē, bet pēc mirkļa tie nolaižas uz ēdiena, atstājot visdažādāko slimību izraisītājus. Lidojošo insektu izraisītās slimības: E koli, salmoneloze, kompilobaktērija, klebsiela, streptokoku infekcija.
– Pētījumi pierāda, ka tarakāni izplata patogēnos mikrobus, kas var izraisīt dažādas slimības. Pat slimnīcas un ēdināšanas iestādes nav pasargātas no šādām briesmām. Uz tarakāna ķermeņa un gremošanas traktā var atrast desmitiem kaitīgu patogēno mikroorganismu, kas var izraisīt dažādas slimības. Ja tarakāns norij tuberkulozes baciļus, tie tarakānu izkārnījumos saglabājas pat 8 nedēļas. Viena no lielākajām problēmām, ko izraisa šie insekti, ir alerģijas. Ir zināms, ka tarakāni var izraisīt pat
20 procentus alerģisko saslimšanu.
– Pasaulē ir zināmas apmēram1800 grauzēju sugu, taču cilvēks sastopas tikai ar dažām. Šie grauzēji vairojas un uzturas cilvēku apdzīvotā vidē, jo grauzēju bioloģiskās vajadzības ir līdzīgas cilvēku vajadzībām. Vissvarīgākais faktors, kas veicina mājas grauzēju izdzīvošanu, ir lielais vairošanās potenciāls (viena gada laikā viens grauzēju pāris populāciju var palielināt par pāris simtiem).
