Annas pagasta zemnieku saimniecības “Lejas” īpašnieks Jānis Strakša pārtrauca ievākt ziedputekšņus, lai iegūtu lielāku medus ražu.
Annas pagasta zemnieku saimniecības “Lejas” īpašnieks Jānis Strakša pārtrauca ievākt ziedputekšņus, lai iegūtu lielāku medus ražu. Viņš prognozē, ka tā varētu iegūt apmēram tikpat daudz produkcijas – 23 kilogramus no saimes – kā pagājušajā gadā.
“Pēc medus ir lielāks pieprasījums. Jau tagad tirgū par trīslitru burku veselīgā kāruma prasa 13 līdz 15 latus, bet pērn par to bija jāmaksā 11 – 12 lati. Turklāt ziemā medus droši vien būs vēl dārgāks. Ievākšanas sezona vēl nav beigusies, bet augustā pļavās gandrīz vairs nav ziedu. Tās nopļāva vēlu, tāpēc nav atālu ar āboliņa un citiem ziediem. Var cerēt uz viršiem un bitēm sētajām nektāraugu kultūrām,” spriež J.Strakša.
Viņa saimniecībā bija iesētas sinepes un facēlijas. Iepriekšējā vasarā sinepes ziedēja divas reizes, bet šogad to ziedi atvērās divas nedēļas vēlāk, turklāt gandrīz reizē ar facēlijām. Tas nozīmē, ka otru reizi iesēt sinepes nevarēja paspēt. Pašlaik zied griķi. “Šo gadu biškopji var uzskatīt par viduvēju. Medus lielu peļņu nedos,” secina zemnieks. “Lejās” ir 26 saimes, jo vairāk nekā puse aizgāja bojā iepriekšējā ziemošanā. Šovasar saimnieks maz dalīja un pavairoja to skaitu, jo šis process novājina bišu saimes. Viņš ļāva tām strādāt.
J.Strakšu uztrauc, ka medus ražotājiem nepieciešama artēziskā aka. Viņš uzskata, ka šī prasība ir pārspīlēta. Zemkopības ministrija valdībai iesniegusi noteikumu projektu ar prasībām medus ražošanai mājas apstākļos un tā izplatīšanai. Bitenieki var fasēt tikai savā saimniecībā iegūto medu, ja ir reģistrējušies Pārtikas un veterinārajā dienestā. Viņiem jānosūta medus paraugs laboratorijai, kur vērtēs tā kvalitāti un atbilstību prasībām. “Saimju skaits ir neliels, labi, ka ir atļauts izmantot vienu speciāli neaprīkotu telpu, kur medu drīkstēs izsviest, iepakot un uzglabāt. Tiesa, veikalos to vairs nav atļauts pārdot,” atzīst J.Strakša. Šovasar viņš vēl nav sviedis medu.
