Tu dzīvo šķērsielā, Kur luksofors vienmēr nepareizi rāda.
Tu dzīvo šķērsielā,
Kur luksofors vienmēr nepareizi
rāda.
Rītos, ejot pie tevis,
Vienmēr kāds ceļu norāda.
Es netieku nekur uz priekšu,
Atkal jau atpakaļ griežos.
Tu dzīvo vienkārši nepareizā
šķērsielā,
Līdz tevim es neaizsniegšos.
Lapas nobirs, rudens būs klāt,
Un caur šo rudeni jau kuro reizi
eju.
Par nesatikšanos šis stāsts…
Un mūžīgo nepareizo šķērsielu
dzeju…
* * *
Viņš
Spēlējās ar sērkociņiem,
Un svila
Viņa tā kā skals.
Viņš
Spēlējās ar sērkociņiem,
Un noslēpās viņā
Pat visbargākais sals.
Viņš spēlējās…
Un nospēlējās…
Pats…
Par daudz.
