Mūsdienu dzīves ritms pieprasa un piedāvā iedzīvotājiem būt aktīvākiem un izmantot iespējas, ko dod pašvaldība, arī pašiem iesaistoties un veidojot gan notikumus, gan sabiedrisko dzīvi kopumā.
Pie tam, mainoties laikiem, mainās arī vajadzības, ko iedzīvotājs sagaida no pašvaldības. Pēdējos aktuālākos Alūksnes novada domes lēmumus skaidro un pārdomās dalās novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Langrate, piebilstot, ka darbs pašvaldībā ir komandas darbs.
Šobrīd iedzīvotājiem ir dažādas domas par pagasta pārvalžu apvienošanu. Novembra domes sēdē lēma par Ziemera pagasta pārvaldes un Veclaicenes pagasta pārvaldes reorganizāciju par pagastu apvienību, kas nozīmē arī vienu apvienības vadītāju. “Kad Veclaicenes pagasta pārvaldes vadītāja iesniedza atlūgumu, bija jāizšķiras, vai sludināt kandidātu pieteikšanos šim darbam vai meklēt citu risinājumu. Jaunais Administratīvi teritoriālās reformas likums pieļauj pagastu apvienību veidošanu. Iepriekš jau bija apvienotās pārvaldes, kad viens vadītājs bija diviem vai trim pagastiem, bet turpināja vadīt katru teritoriālo vienību atsevišķi, kā līdz šim, kad viena un tā pati darbība – rīkojums, atskaite vai jeb kas cits, bija jāveic katrā pagastā atsevišķi. Apstiprinātais modelis paredz, piemēram, viena administratīva dokumenta attiecināšanu uz visu apvienību. Vērtēsim, kā pašvaldības darbs veidojas, kas ir optimāli, kas uzlabojams, tikai tad taps nolikums, uz kura pamata turpmāk strādās apvienība,” skaidro L. Langrate.
Zina, kas notiek pagastos
Alūksnes novadā deklarēti nepilni 15 000 iedzīvotāju, puse no tiem – pagastu teritorijās. Tas nozīmē, ka uz 7 000 iedzīvotāju ir 15 pārvaldes. “Laiks ir dinamiskāks un visi esam kļuvuši mobilāki,” saka viņa. Vai tas nozīmē, ka pagastos dzīvojošie paliks bez savas uzticības personas? “Mainās arī iedzīvotājs. Tas vairs nav tas cilvēks, kurš brauc tikai ar autobusu, reti kuram laukos vairs nav mobilā telefona, lielākoties māk atrast informāciju sociālajos tīklos un mājas lapās. Visi esam stipri mobilāki. Ja gribas tikai parunāties, tas jau ir cits stāsts. Pagasta vai apvienības vadītājs ir universāls – atbild par teritoriju un gādā par iedzīvotāju,” saka L. Langrate.
“Ir izskanējis apbalvojums, ka domes vadība nepārzina pagastu intereses – ko katrā vietā vajag un kas notiek. Jau no augusta katru mēnesi braucam uz kādu no pagastiem un iepazīstam situāciju uz vietas. Esam jau bijuši Jaunlaicenē, Ilzenē, Alsviķos, Veclaicenē, tikušies ar vadītājiem, darbiniekiem, sabiedrības pārstāvjiem. Otrajā sarunas daļā klātesoši ir citu pagastu vadītāji. Arī viņiem tā ir pieredze,” teic L. Langrate. Svarīgi ir pašiem iedzīvotājiem būt aktīviem. “Nepietiek tikai ar to, ka dzīvojam sakoptā un skaistā vidē, arī pašiem iedzīvotājiem jākļūst aktīvākiem, jāiesaistās. Pagastu attīstību un saglabāšanos nevar prasīt tikai no pašvaldības, pašiem cilvēkiem jābūt gribēšanai būt kopā,” norāda viņa.
Ciematos jāatgriež dzīvība
Arī turpmāk pašvaldība turpinās gādāt par ceļu infrastruktūras uzlabošanu novadā, top tehniskās dokumentācijas. “Ikdienā kopā ar kolēģiem – priekšsēdētāju Dzintaru Adleru, kura tieša atbildībā ir visa novada attīstība, vietnieku tautsaimniecības jautājumos Druvi Tomsonu, vietnieku teritoriālajos jautājumos Jāni Sadovņikovu, meklējam iespējas, lai ikvienā pagastā rastos kādas jaunas darbavietas. Ir ieceres Liepnas internātpamatskolas ēkas izmantošanai, noslēgts līgums par Ilzenes skolas nodošanu privātai biedrībai. Padomā ir arī citi pagasti. Galvenais – vieta atdzīvosies, tur būs darbinieki, ēku uzturēs. Jā, diemžēl nevaram runāt par kādām īpašām jauniešu aktivitātēm, centriem, bet ir jāmeklē iespējas, kā ciematos atgriezt dzīvību,” saka L. Langrate.
Jāstiprina sociālā joma
Pašvaldībā uzskata, ka jāceļ sociālā darba prestižs. Diemžēl līdz šim darbinieki nav pietiekami novērtēti. “Cilvēki dara ļoti vajadzīgu darbu, kas līdz šim nav pietiekami atalgots. Labā ziņa, ka Labklājības ministrija spērusi būtisku soli, lai uzsāktu sociālo darbinieku atalgojuma paaugstināšanas programmu. Tā vairs nebūs minimālā alga,” skaidro L. Langrate.
Šobrīd pašvaldībā pārskata pieejamo sociālo pakalpojumu grozu, sistēmu, izvērtē kādi atvieglojumi piešķirti iedzīvotājam. Būtiskas reformas sociālajā jomā gan nav plānotas. “Esam aicinājuši Sociālās pārvaldes vadību izstrādāt stratēģiju, kā strādās 2022. gadā, lai maksimāli samazinātu laiku, kurā cilvēks atrodas sociālā dienesta klientu lokā – lai maksimāli ātri atgriežas normālā dzīvē un darba vidē. Šī problēma ir ieilgusi gadiem,” atzīst L. Langrate.
Seko līdz būvdarbiem
Nozīmīgākais notikums novembrī izglītības jomā bija laika kapsulas iemūrēšana jaunajā Sporta centrā, kura būvniecības līgums tika noslēgts jau 2018. gadā, bet būvniecību uzsāka tikai šogad. “Pēc jaunā būvnieka izvērtēšanas atsākās būvdarbi Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas jaunajā korpusā. Varu apliecināt, ka ik nedēļu sekojam būvdarbiem, darbu kvalitātei. Šie ir novadam būtiski, stratēģiski nozīmīgi investīciju projekti,” teic priekšsēdētāja vietniece. Ikvienam Alūksnes novada skolēnam no izglītības sistēmas jāgūst maksimums. “Ideāli, ja katrs bērns bez obligātās mācību programmas apgūst interešu izglītību. Mazajās skolās, kur klasēs ir pavisam neliels skaits audzēkņu, nevar runāt par plašu interešu programmas piedāvājumu, tomēr mūsdienās redzesloka paplašināšanu var uzskatīt kā pievienoto vērtībai mācību procesam. Bērniem ir jābūt pieejamām šīm iespējām neatkarīgi no tā, kurā skolā mācās. Pie tam jāapgūst plašāks zināšanu loks,” stāsta L. Langrate.
Jāiegūst maksimums
Vaicāta, vai paredzēts optimizēt skolu tīklu, L. Langrate norāda, ka šobrīd notiek kvalitātes kritēriju izvērtējums. Konkrētu plānu par kādas skolas slēgšanu nav. “Ir skolas, kuras pašas jūt un saka, ka nav pietiekami jaudas. Pedagogi ir reāli domājuši un, izvirzot bērnu kā prioritāti, jautā – vai bērns būs konkurētspējīgs arī nākotnē,” skaidro L. Langrate. Dibinātājs, tātad pašvaldība, ir atbildīga, lai bērni saņemtu kvalitatīvu izglītību. Papildus kvalitatīvam izglītības piedāvājumam galvenās lietas, par ko pašvaldībai jādomā – ēdināšana, satiksme, interešu izglītība. Skolām ir svarīgi iesaistīties arī starptautiskos projektos, dodot bērniem cita līmeņa pieredzi. Kvalitatīva infrastruktūra un izglītoti cilvēki ir pamats, lai novadu varētu saukt par labu vietu dzīvei. “Iespējams, ka pienācis laiks arī Alūksnes pašvaldībai atvērt kādu jomu arī privātām iniciatīvām, kas jau labu laiku darbojas citviet Latvijā,” norāda viņa.
Panākumu atslēga
Kopš 2015. gada Alūksnes novads ir iesaistījies Veselīgo pašvaldību tīklā, lai darbotos veselības veicināšanas jomā. Programma paredz izbraukuma konsultācijas, diagnostiku ne tikai pilsētā, bet arī pagastos. “Iedzīvotājiem tas būtu vajadzīgi. Jādomā, kā programmu iedzīvināt. Daudz ir runāts par to, ka azartspēļu vietas ir pašā pilsētas centrā. Tā tam nevajadzētu būt, tāpēc domājam, kā to mainīt. Šobrīd pētām dokumentāciju, lai varētu veikt izmaiņas, aptaujāsim arī iedzīvotājus. Nepārprotamāks kļūst fakts, ka spēja mainīties un attīstīties ir nozīmīga panākumu atslēga, no pašvaldības raugoties uz kopējiem tūlītējiem izaicinājumiem, gan tālejošākiem ilgtermiņa mērķiem,” saka L. Langrate.
