Alūksne vai Ape var kļūt par latviskāko pilsētu, ja iedzīvotāji aktīvi piedalīsies Valsts valodas centra akcijā. Vēstulēs aicina ne tikai balsot par latviskāko pilsētu, bet arī izvērtēt, vai publiskās informācijas vide ir latviska.
Alūksne vai Ape var kļūt par latviskāko pilsētu, ja iedzīvotāji aktīvi piedalīsies Valsts valodas centra akcijā. Vēstulēs aicina ne tikai balsot par latviskāko pilsētu, bet arī izvērtēt, vai publiskās informācijas vide ir latviska.
“Alūksne ir un tai jābūt latviskākajai pilsētai. 20.gadsimta sākumā te izcēlās nemieri, kad barons fon Fītinghofs gribēja draudzei vācu mācītāju. Lai gan šī ir pierobežas pilsēta, Alūksne cauri gadu simtiem ir saglabājusi latviskumu, it sevišķi tās vēsturiskais centrs. Turklāt ir izteikti saglabājušās novada valodas īpatnības,” atzīst Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja krājumu glabātāja Anita Rozniece.
Balsotājiem līdz 1.decembrim jāsūta vēstules Valsts valodas centram, Merķeļa ielā 13 – 400, Rīgā, LV – 1050. Var sūtīt arī īsziņu uz telefona numuru 7329035. Interesantāko vēstuļu autori saņems pārsteiguma balvas. Latviskāko pilsētu vērtēs un noteiks žūrijas komisija, ko vada Valsts valodas centra direktors Agris Timuška. Komisijā būs ne tikai centra speciālisti, bet arī Latvijas universitātes Filoloģijas fakultātes pārstāvji. Latviskākā pilsēta saņems titulu apliecinošu diplomu, kā arī uzlīmes un Goda plāksni. Akcijas rezultāti būs zināmi decembrī.
Alūksnē pagājušā gada sākumā bija reģistrēti apmēram 9 700 iedzīvotāji. No tiem 80 procenti ir latvieši, 16 procenti – krievi un pārējie ir citu tautību cilvēki.
