Atceroties to rītu, arī tagad, pēc 80 gadiem, alūksnietei Vijai Kolai, kurai septembrī apritēs jau 89. dzīves gadskārta, acīs ir asaras, un viņa saka: “Es gribētu to visu aizmirst.” Taču nevar. Kad viņa negribēja celties, Vijai iespēra. Iespēra ar zābaku tik stipri, ka spēriena vieta sāp joprojām un rēta palikusi uz mūžu. Un arī to viņa nevar aizmirst, ka spērējs bija kaimiņš, latviešu puisis. Torīt Stāmerienā, kur viņa dzīvoja pie vecvecākiem, sākās ceļš uz Sibīriju, kur aizritēja sešpadsmit ar pus gadu no Vijas dzīves. Kad meiteni veda ārā no istabas, vecmamma gribēja dot līdzi drēbju sainīti, taču tas pats puisis viņai uzkliedza: “Liec nost savas panckas, neko viņai nevajadzēs!” Bet atmiņā uz mūžu palicis līdzi atnākušā krievu vīrieša sacītais: “Prigoģitsa.” (noderēs – no krievu val.).
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
