Pirms diviem mēnešiem Alūksnē, Alsviķu ielas teritorijā, sākās vērienīgi būvniecības darbi, kam var ikdienā sekot līdzi, pārvietojoties pa Pils un Rīgas ielu, un nu jau tie krietni pavirzījušies uz priekšu.

Pašlaik slēgts arī Alsviķu ielas posms no Helēnas ielas līdz Liepu ielai, jo tur intensīvi ik dienu strādā būvnieki, ierīkojot inženierkomunikācijas, lai nodrošinātu potenciālajiem uzņēmējiem iespēju pieslēgties centrālajam ūdensvadam un kanalizācijai, kā arī radītu jaunu publisko infrastruktūru.

Līdz laikapstākļi atļaus

Projekta vadītāja Una Tetere – Teterovska atklāj, ka būvnieks SIA “Rubate” minētajā teritorijā pašlaik izbūvē ūdens un kanalizācijas tīklus. Vietām uzsākta uzbēruma veidošana, kur nākamgad paredzēta ceļa izbūve ar publisko ielu apgaismojuma infrastruktūru un stāvvietām. Būvniecības procesā iekļauti arī tur esošā dīķa drenāžas tīkli, dīķi pazeminot par 20 cm. Līdz šim ir izbūvēta dīķa pārplūde un turpinās lietus ūdens kanalizācijas būvniecība. Šī aktivitāte saistīta ar projekta nosacījumiem par klimata pārmaiņu risku mazināšanu.

“Pēdējās dienās gaisa temperatūra pazeminājusies līdz – 4 grādiem pēc Celsija, bet uzņēmuma tehnika un darba aprīkojums ļauj darbu turpināt, jo arī zeme vēl nav sasalusi,” saka projekta vadītāja. SIA “Rubate” Alsviķu ielā šogad strādās tik ilgi, cik atļaus laika apstākļi, bet nākamgad būvdarbi turpināsies. Šogad netiek plānoti darbi uz Lauku un Helēnas ielām un Alsviķu ielas posmā, lai neradītu apgrūtinošus pārvietošanās apstākļus ziemas periodā.

Paralēli tiek īstenots arī AS “Sadales tīkli” projekts, ierīkojot teritorijā pieslēgumus ielu apgaismojuma ierīkošanai. Pārvietotas arī divas laternas atbilstoši būvprojekta risinājumiem. “Būvnieki darbu laikā ir saskārušies ar situācijām, kad pēc ieraduma objektā ieklīst mājdzīvnieki, tomēr tas nav nekas traucējošs un visam ir savs laiks, lai pielāgotos. Arī satiksmes ierobežojumi, kas šobrīd nepieciešami būvlaukuma mobilitātes nodrošināšanai, tiek ievēroti,” norāda U. Tetere – Teterovska.

Atjaunos segumu un izbūvēs ūdensvadu

Jāatgādina, ka šajā vietā paredzēta Alsviķu un Lauku ielas seguma atjaunošana, Helēnas ielas seguma atjaunošana no Alsviķu līdz Augusta ielai un jaunas gājēju ietves būvniecība. Izbūvēs jaunu ceļu pašvaldībai piederošajā nekustamajā īpašumā līdzās Alsviķu ielai ar ielu apgaismojumu, publiski pieejamām stāvvietām un lietus kanalizācijas drenāžas tīkliem. Lai nodrošinātu potenciālajiem uzņēmējiem iespēju pieslēgties centrālajam ūdensvadam un kanalizācijai, Alsviķu ielas piegulošajā teritorijā un Helēnas ielas posmā izbūvēs ūdensvadu un sadzīves kanalizāciju. Ūdenssaimniecības infrastruktūras būvniecībā kā sadarbības partneris piesaistīta SIA “Rūpe”, kas līdzfinansēs jauno tīklu izbūvi.

Projekta “Infrastruktūras izveide Alūksnē, Alūksnes novadā” kopējās izmaksas ir 1 411 764,71 eiro,
tajā skaitā:
•Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums 1 200 000 eiro;
•pašvaldības līdzfinansējums projekta attiecināmajām izmaksām 180 502,69 eiro;
•izmaksas darbībām ūdenssaimniecībai kopā 208 413,54 eiro, no kurām sadarbības partnera SIA “Rūpe” finansējuma daļa 31 262,02 eiro, kas sastāda 15 %, un TPF 177 151,52 eiro, kas ir 85 %.
•Būvdarbus objektā veic SIA “Rubate”,
•līgumcena 1 179 045,50 EUR,
•būvuzraudzību nodrošina SIA “RS Būvnieks”,
•autoruzraudzību – SIA “BM – projekts”,
•projektu vada Alūksnes novada pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu pārvaldības un attīstības nodaļas projektu vadītāja Una Tetere – Teterovska.

PROCESĀ SVARĪGA IR BŪVUZRAUDZĪBA

VALDIS ZVEJNIEKS, alūksnietis, pensionēts inženieris:

“2005. gadā Rīgā pats strādāju šādā objektā, kad “plikā” pļavā sākām būvēt inženiertīklus. Tagad tajā vietā izaudzis liels elitārs ciemats. Pēc pieredzes varu teikt, ka ļoti svarīgi ir ar būvniekiem noslēgt pareizus līgumus. Tolaik mēs, būvnieki, no savas puses visu izdarījām pareizi – salikām caurules, bortakmeņus, izveidojām inženiertīklus. Pēc mums strādāja māju būvnieki, kuri mūsu darbu ignorēja, brauca pāri bortakmeņiem, salauza tos, sabojāja akas un caurules. Viss aptuveni 30 līdz 40 procentu apmērā bija jāatjauno. Tas nozīmē, ka tolaik noslēgtajos līgumos nebija pareizi noslēgta būvnieku juridiskā atbildība un tas sagādāja problēmas.

Liela atbildība ir arī būvuzraugam, kuram objektā būtu jāatrodas visu laiku un jāseko līdzi būvniecības procesam, jo tajā svarīga ir grunts blietēšana. Nav noslēpums, kā tika realizēti Eiropas projekti pilsētā, kad celtnes tapa purvā. Pēc tam nācās daudz ko labot, zāģējot asfaltu, jo celtne un pārējās komunikācijas grima. To vēl papildus ietekmēja blakām esošā tranzītiela, pa kuru regulāri pārvietojas smagais transports, bet tad, kad būvēja, iespējams, ar šādu slodzi nerēķinājās.

Inženierkomunikācijas Alsviķu un Helēnas ielas krustojumā gan tiek ierīkotas kalnā, tomēr nezinu, kāda tur ir grunts, tomēr arī tur grimšana ir iespējama, tādēļ grunts kārtīgi jāpieblietē, bet būvuzraugam ik dienu grunts pieblīvējums no akas uz aku jāpārbauda ar mērinstrumentiem.”