Abonē e-avīzi "Alūksnes un Malienas Ziņas"!
Abonēt

Reklāma

Foto: Leģendu naktī durvis ver noslēpumainā Palmu māja

26. oktobrī visā Latvijā norisinājās Latvijas Piļu un muižu asociācijas rīkotais pasākums – Leģendu nakts. Pasākuma mērķis – izzināt un iepazīt Latvijas piļu un muižu vēsturi un kultūras mantojumu un sniegt apmeklētājiem iespēju ieraudzīt tās daudzveidīgā, izzinošā un radošā veidā. Alūksnē šajā dienā varēja iepazīt baronu Fītinghofu mantojuma – 18.gs. beigās būvētās Palmu mājas – vēsturi un doties uz to izzinošā ekskursijā. Alūksnieši teica – apskatīt ilglaicīgi publiski nepieejamo baronu Fītinghofu mantojumu bijis viņu sapnis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Milzīga alūksniešu interese

Jau pirmā pasākuma daļa, kurā Alūksnes novada muzeja speciālisti – izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste Jolanta Baldiņa, galvenā krājuma glabātāja Linda Levane un klientu apkalpošanas speciālists Ernests Stroinovs – sniedza ieskatu Palmu mājas vēsturē un īpašajā arhitektūrā, izpelnījās lielu apmeklētāju interesi – nācās izvietot daudz papildu krēslus. Kā teica speciāliste Jolanta Baldiņa, tas nozīmē, ka alūksniešiem rūp pilsētas kultūrvēsturiskais mantojums un viņi vēlas to izzināt.

Pasākuma otrajā daļā Leģendu nakts apmeklētāji devās uz noslēpumaino Palmu māju – baronu Fītinhofu mantojumu, kas pārdzīvojis un izdzīvojis dažādus laikus un dažādus iemītniekus. Durvis laipni ver jaunie īpašnieki, kuri izprot alūksniešu interesi un nākotnē plāno ēku veidot publiski pieejamu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Daudzi alūksnieši, kuri novērtē vietējo kultūrvēsturisko mantojumu, atzina – īstenots viņu sen lolots sapnis – ieskatīties ilgus gadus publiski nepieejamajā baronu Fītinghofu mantojumā – Palmu mājā. Valsts kultūras pieminekļa statusā esošajai vēsturiskā ēkai “pāri gājuši” dažādi laikmeti un dažādi iemītnieki, turklāt nesaudzīgi, taču tagad skaistajam namam ir cerība uz atdzimšanu.

Mantojuši Hincenbergu pēcteči

Kā uzzināja Leģendu nakts apmeklētāji, vēsturisko namu, ko 1933. gadā īpašumā ieguvuši brāļi Hincenbergi un ierīkojuši šeit eļļas spiestuvi, tagad mantojusi Hincenbergu dzimtas pēcteces Alises Ģelzes ģimene, un šajā vakarā Palmu mājas durvis vēra Alises Ģelzes vīrs Salvis Līcītis. Pirms aiziešanas mūžībā aizvadītā gada decembrī Palmu mājā vairākus gadus dzīvojusi Ilga Hincenberga, ilggadējā Latvijas Nacionālā teātra aktrise, kura vēsturisko namu mantojusi no sava onkuļa un tagad to novēlējusi savai mazmeitai, kino producentei Alisei Ģelzei.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kara un pēckara gados nama liktenis nav bijis viegls, un tagad tam ir vajadzīga vērienīga pārbūve, atgriežot seno spozmi. Šajā ziņā jaunie mantinieki jau aktīvi darbojas – viens ēkas spārns jau attīrīts no padomju laika “kultūrslāņa”, otrā vēl darba daudz, savukārt nama centrālajā daļā jau iekārtota omulīga gaumīga dzīvesvieta. Tajā jaunie īpašnieki pavadījuši šo vasaru, cenšoties iedzīvoties mantotajā ēkā, iepazīt Alūksni un “sajust” šo namu un tā nākotnes vīziju.

Muižas oranžērija

Par Palmu māju tikusi dēvēta bijusī Alūksnes muižas oranžērija, kurā kādreiz audzētas palmas. Tā celta 18. gs. beigās un tajā baroka stils apvienojas ar klasicismu. Sākotnēji palmu mājai bija iestiklots jumts un stikla priekšsienas ar garā rindā iekārtotiem logiem. Centrālās daļas telpas grezno bagātīgs dekors klasicisma stilā, vēsta, augšējā stāva zālei ir balkons.

20. gs. sākumā muižas īpašnieks izpārdevis oranžērijā esošos mākslas darbus un sānu spārnos ierīkojis dzīvokli kučierim. Stikla jumta vietā izbūvēts skārda jumta segums un uzceltas mūra sienas. 1933. gadā māja pārvērsta par eļļas spiestuvi, bet 1941. gadā šeit ierīkota koncentrācijas nometne. Vēlāk palmu mājā izvietots Alūksnes autobusu parks. Šobrīd, kā zinām, Palmu māja ir privātīpašums.

Ebru māksla uz pils sienas

Pēc Palmu mājas apmeklējuma Leģendu naktī varēja vērot ebru mākslas projekciju uz Alūksnes Jaunās pils sienas – ar Palmu mājas leģendu apvītajiem eksotiskajiem augiem un putniem “Palmu mājas leģenda Alūksnes Jaunajā pilī”, ko mūzikas pavadījumā veidoja māksliniece Anda Kolosova. 

Ebru māksla ir tradicionāla turku mākslas forma, kas ietver krāsu uzklāšanu uz ūdens virsmas, veidojot skaistas un unikālas rakstu kompozīcijas. Šo mākslas tehniku sauc arī par “ūdens krāsošanu”, un tā prasa augstu prasmi un pacietību.

 Process sākas ar speciālu ebru šķīdumu, kas tiek sagatavots ar ūdeni un dažādām dabiskām saistvielām. Krāsas tiek uzklātas uz ūdens virsmas ar suku vai pilinātāju, un, izmantojot dažādas rīku tehnikas, mākslinieks veido rakstus un formas. Pēc tam, izmantojot papīru, šie raksti tiek pārnesti uz fona, radot brīnišķīgu mākslas darbu. Katrs darbs ir unikāls, jo dabiski apstākļi un mākslinieka rokas kustības ietekmē galīgo rezultātu. 

 Pasākumu organizē SIA “Balts uz melna” Alūksnes novada pašvaldības konkursa “Kultūras projektu realizēšana 2024. gadā” ietvaros, ko finansiāli atbalsta Alūksnes novada pašvaldība. 

Vairāk varēs lasīt “Alūksnes un Malienas Ziņās”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.