No nākamā gada Alūksnes novada iedzīvotājiem pagastos būs citādāka pakalpojumu pieejamība, jo Alūksnes novada pašvaldībā gaidāmas būtiskas izmaiņas darbinieku amata vietās un atlīdzībā tautas namos, bibliotēkās un citviet. Toties pagasta pārvaldes vadītājs turpmāk būs katrā pagastā.
Jautājumu par to skatīja šonedēļ pašvaldības sociālo, izglītības un kultūras komitejas sēdē, virzot tālāk izskatīšanai šomēnes arī vēl uz citām komitejām. Pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova uzsver – līdzekļu ekonomija gan neesot paredzama, jo mērķis ir reformas rezultātā iespēju robežās palielināt atalgojumu esošajiem darbiniekiem, lai tas būtu cilvēka cienīgs. Domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins norāda – par izmaiņām jau bijušas diskusijas ar deputātiem. “Mums bijusi tikšanās ar Kultūras ministrijas un Bibliotēku darba valsts pārvaldes pārstāvjiem – likums valstī nav mainīts un nosaka, ka katrā pagastā ir jābūt bibliotēkai, tāpēc mums tas ir jānodrošina. Ja pagastā ir ļoti mazs iedzīvotāju skaits, tad pieļaujams, ka strādā mazāku stundu skaitu,” saka J. Čugunova.
Palielinās atalgojumu
esošajiem
Alūksnes novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Anita Grīvniece norāda – tā kā nodaļas telpas turpmāk būs Dārza ielā 11, tad nevajadzēs uz pusslodzi algot vairs apkopēju. “Atalgojuma daļu, ko līdz šim saņēma apkopēja, vēlamies izmantot, lai palielinātu atalgojumu nodaļas vadītājas vietniecei. Viņa ir amatpersona un pilda gandrīz tos pašus pienākumus, ko nodaļas vadītāja. Tad atalgojums būtu adekvāts izglītībai, prasmēm, veicamajiem pienākumiem,” saka A. Grīvniece.
Alūksnes muzeja direktore Diāna Pelaka norāda – klientu apkalpošanas speciālista amats būtu svītrojams, bet atstājams izglītojošā darba speciālists un izstāžu kurators, jo tā ir muzeja pamatfunkcija. “Ar apmeklētājiem ikdienā strādās izglītojošā darba speciālists, kura pienākumos būs arī pasākumu, ekskursiju vadīšana muzejā un muižas parkā, līdz ar to viņam atalgojums jāpalielina, lai būtu tikpat, cik pārējiem speciālistiem – vismaz 705 eiro pirms nodokļu nomaksas,” saka D. Pelaka.
Ates muzejā vairs nebūs vēsturnieka – viņa pienākumus un atalgojumu sadalīs starp muzeja vadītāju un izglītojošā darba speciālistu. Turklāt muzeji vēsturnieka nodarbināšanā drīkst slēgt ārpakalpojuma līgumu. Jaunlaicenes muižas muzejā nebūs vairs apkopēja, bet izveidos klientu apkalpošanas speciālista amatu, kura pienākumos būs arī telpu uzkopšana. J. Čugunova norāda – mērķis bija sakārtot kultūras iestāžu veicamās funkcijas, pārskatīt amatu aprakstus un atalgojumu.
Vadītājs katram pagastam
Daudzus gadus Alūksnes novadā ir diskutēts, vai katrā pagastā vajag savu vadītāju – saimnieku. J. Čugunova norāda – no janvāra katrā pagastā tāds būs. Toties likvidēs teritorijas attīstības speciālistu sešas amatu vietas pagastos, tā vietā pie novada Plānošanas un attīstības nodaļas izveidojot vienu jaunu amata vietu projektu vadītājam, kuram būs jāgādā par projektu rakstīšanu pagastiem.
“Katrā pagastā situācija ir citādāka. Nosakot atalgojumu un amata pienākumus pagastu pārvalžu vadītājiem, vērā ņemta teritorija, pašvaldības ceļi, ēkas, apgaismojums, pakļautībā esošās struktūras un ēkas, kapsētu un piemiņas vietu esamība un citi aspekti, bet galvenais kritērijs bija pagasta iedzīvotāju skaits. Šie kritēriji ņemti arī vērā, lai noteiktu, vai pagastā nepieciešams kāds tehniskais darbinieks,” saka J. Čugunova.
Pārcels amatos
Pašlaik iedzīvotāju skaits virs tūkstoša ir tikai divos pagastos – Alsviķos un Jaunalūksnē. Šie divi pagasti būs tie, kur uz vietas paliks arī lietvedis (uz 0,7 un 0,6 slodzēm). Pārējos pagastos lietvežu ar janvāri vairs nebūs un arī šos pienākumus veiks pagasta vadītājs. “Pagastā nav nepieciešams lietvedis, ja mēnesī mazajos pagastos vidējais aizsūtīto un saņemto dokumentu skaits ir tikai 20 līdz 27 dokumenti,” saka J. Čugunova. A. Fomins piebilst – tie ir sākotnējie kritēriji, kas laika gaitā var mainīties.
“Iestādes ir iesūtījušas darbinieku CV – tos izvērtēsim. Ja deputāti šādu modeli atbalstīs, notiks sarunas ar darbiniekiem, piedāvājot vakances un arī pārcelšanu amatos atbilstoši prasmēm. Jau zināms, ka visi pagastu vadītāji un teritorijas attīstības speciālisti darba attiecības ar pašvaldību neturpinās pēc paša vēlēšanās, piemēram, Jaunalūksnē un Malienā,” saka J. Čugunova.
Mainīs darba laiku
Jaunizveidotajā klientu apkalpošanas centrā administratīvajā ēkā Alūksnē strādās pašvaldības kancelejas darbinieki. Tur iedzīvotājus pieņems arī grāmatvedis – kasieris un tas būs vienīgais speciālists novada pašvaldībā, kurš turpmāk no iedzīvotājiem pieņems skaidras naudas maksājumus. “Grāmatvedība pašvaldībā līdz ar to pilnībā tiks beidzot centralizēta,” saka J. Čugunova.
Viņa uzsver – pagastu iedzīvotājiem šī reforma nepasliktinās pakalpojumu saņemšanu uz vietas. “Darbinieki pagastos ir un paliks. Būs izmaiņas darba laikā un noteiks iedzīvotāju pieņemšanas laiku. Arī šobrīd pagasta vadītājs nav sastopams vienlaikus visos pagastos. Noteikti būs grūti, tostarp izveidot jaunās komandas pagastos. Ja tagad ir seši pagastu vadītāji, tad turpmāk vajadzēs 15. Trūkstošie būs jāatrod un spēcīgi līderi savā amatā, lai darbs rit tālāk,” viņa saka.
Kritērijs – pagasta iedzīvotāju skaits
Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte uzsver – kultūras iestādes janvārī paliks pagastu pārvalžu pārraudzībā, bet to skaitu un veicamās funkcijas noteica, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu konkrētā pagastā.
“Pagastā, kur iedzīvotāju skaits ir virs 600, būs darbinieks tautas namā (pilna slodze) un arī darbinieks bibliotēkā (pilna slodze). Ja mazāks nekā 600 – būs viens darbinieks, kurš veiks gan bibliotekāra, gan pasākumu organizatora funkcijas.
Pagastos, kur ir arī vēstures liecību krātuve (Veclaicenē, Zeltiņos un Jaunalūksnes pagasta Bejā), situācija būs atšķirīga. Bejas bibliotekāre būs arī Bejas novadpētniecības centra vadītāja. Veclaicenes pagasta bibliotekāre būs arī Veclaicenes krātuves vadītāja. Savukārt Zeltiņos, kur ir ne tikai plaša krātuve, bet arī Zeltiņu kodolraķešu bāzes teritorija, ko bieži apmeklē ekskursanti, tad šajā mazajā pagastā krātuves darbība tiks uzticēta bibliotekāram, bet bāzes darbība (attīstība, ekskursiju vadīšana) – tautas nama vadītājam. Līdz ar to Zeltiņos, lai gan tas iedzīvotāju skaita ziņā ir mazs pagasts, uz pilnu slodzi paliks gan bibliotekārs, gan tautas nama vadītājs.
Protams, sākumā mazajos pagastos, kur paliks viens darbinieks, būs sarežģīti, līdz izpratīsim, kā darbu strukturēt. Tomēr iedzīvotāju skaits diemžēl samazinās, līdz ar to jāmainās arī iestāžu darbībai. Būs ļoti jāpārskata galvenie uzstādījumi no pašvaldības puses par to, kas jānodrošina pagastu tautas namiem. Manuprāt, to pamatfunkcija ir amatiermāksla un pasākumi, kas saistās ar šo kolektīvu darbību, un tradicionālie valsts nozīmes pasākumi. Pagasti to jau dara un arī turpmāk tas jāattīsta – organizēt transportu, lai pagastu iedzīvotājus aizvestu uz pasākumiem Alūksnes Kultūras centrā, kur ir kvalitatīvs piedāvājums,” saka S. Eglīte.
Paredzēts, ka no 2020. gada:Annas, Ilzenes, Malienas, Mālupes un Mārkalnes pagastos bibliotekāra un kultūras pasākumu organizatora pienākumus veiks tikai viens darbinieks apvienotā amatā.
Kalncempju pagasta bibliotēku vadīs Jaunannas pagasta bibliotekārs. Kalncempju pagasta pārvaldes vadītājam būs jāgādā arī par sabiedriskā centra darbību.
Alsviķu pagastā kultūras nama vadītājs paliks uz pilnu slodzi, bet Strautiņu un Alsviķu bibliotēkās strādās viens bibliotekārs, nosakot darba grafiku katrā no tām.
Jaunannas pagastā tautas nama vadītāju nodarbinās uz 0,8 slodzēm, bet bibliotekāra pārziņā būs gan Jaunannas, gan Kalncempju bibliotēkas.
Liepnas pagastā paliks gan tautas nama vadītājs, gan bibliotekārs, bet ne uz pilnām slodzēm.
Pededzes pagastā muzejs jau ir pievienots tautas namam – par šīm abām struktūrām arī turpmāk atbildēs tautas nama vadītājs. Savukārt bibliotekārs paliks atsevišķi, bet ne uz pilnu slodzi.
Veclaicenes pagastā bibliotekāram būs jāgādā arī par vēstures krātuvi, līdz ar to strādājot pilnu slodzi, bet tautas nama vadītāju nodarbinās uz 0,8 slodzēm.
Zeltiņu pagastā paliks gan bibliotekārs, kuram turpmāk būs jāgādā arī par pagasta vēstures krātuvi, gan tautas nama vadītājs, kura pārziņā būs arī aktivitātes Zeltiņu kodolraķešu bāzes teritorijā.
Ziemeru pagastā bibliotekāru nodarbinās uz nepilnu slodzi, tautas nama vadītāju – uz pilnu slodzi.
Jaunlaicenes pagasta bibliotekārs turpmāk nestrādās pilnu slodzi. Savukārt tautas nama pasākumu organizatoru nodarbinās arī Jaunlaicenes muižas muzejā, ar ko jau ir sadarbība izglītojošajā darbā.
Jaunalūksnes pagasta Bejā bibliotekārs būs atbildīgs arī par novadpētniecības centra vadību, kam atsevišķu darbinieku vairs nealgos, bet Kolberģī paliks gan tautas nama vadītājs, gan bibliotekārs.
