Šonedēļ, atzīmējot Lāčplēša dienu un sagaidot Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienu, patriotisku noskaņojumu varēs gūt ne tikai apmeklējot parādes un koncertus. Starp visiem tiem manu uzmanību piesaistīja režisores Dzintras Gekas uzņemtā dokumentālā filma “Katra diena simtgadē. Gadalaiki”.
Filma interesanta šķiet tādēļ, ka tās uzņemšana sākās 2018. gada 1. janvārī un noritēja visu gadu, iemūžinot katru no 365 Latvijas simtgades dienām. Filma veidota četrās daļās, kas atbilst četriem gadalaikiem, bet caur cilvēku, mazo Jeti, kura Jaungada naktī reizē ar salūta skaņām ierodas pasaulē. Paralēli viņai filmēti visdažādākie notikumi, sākot no vērienīgiem svētkiem līdz pavisam ikdienišķām situācijām dažādās Latvijas tuvākās un tālākās vietās, pilsētā, laukos, viensētās un daudzdzīvokļu namos, iestādēs un uzņēmumos. Tur fiksēti prieki, bēdas, skaistais un skaudrais, jēgpilnais un absurdais, kā to norāda filmas uzņemšanas komanda.
Kāds pirms gada bija novembris Latvijā? Arī to būs ļoti interesanti paskatīties, jo šis mēnesis filmā iezīmēts gan ar kādu no darbadienām Jaunlaicenes fibrolīta rūpnīcā “Cewood” Alūksnes novadā, gan pirmo jaunās Saeimas darba dienu.
Filma noslēdzas atkal ar mazo Jeti, kura nu svin pirmo dzimšanas dienu, jo gads ir pagājis.
Tikpat izcila solās būt arī mūzika, jo izmantota daļa no Pētera Vaska klavieru cikla “Gadalaiki”, ko atskaņo četri tikpat izcili pianisti – Georgijs Osokins, Vestards Šimkus, Reinis Zariņš un Rihards Plešanovs.
Ar nepacietību gaidu šīs filmas pirmizrādi, taču, nenoliedzami, šis materiāls ar katru gadu iegūs arvien lielāku vērtību. Filma kļūs par vēsturi, kuru pēc laika vērot būs vēl interesantāk. “Latvija ir tik dažāda, bet vienalga mēs to mīlam,” saka režisore Dz. Geka, un tā tik tiešām ir patiesība. Arī mēs ikviens ne tikai kino, bet arī ikdienā saskatām gan tās spožo, gan ne tik pievilcīgo pusi. Tomēr tā ir mūsu Dzimtene, vieta, kur esam ieguvuši savus vecākus, auguši un izglītojušies, bijuši laimīgi un arī mirkuši asarās. Mēs esam daļa no tās. Un tieši tādēļ mēs varam teikt, ka skaistu zemju pasaulē ir tik daudz, bet tik mīļas, kā Latvija, nav nekur.
