Saeima piekritusi veidot speciālu administratīvi teritoriālajai reformai veltītu parlamenta komisiju.
Par speciālas komisijas izveidi balsoja 63 deputāti, savukārt 15 deputāti šādu ieceri neatbalstīja.
Tās kompetencē būs Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu
likuma, kā arī citu ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu
saistīto jautājumu skatīšana. Plānots, ka komisijā tiks deleģēts pa
vienam deputātam no katras Saeimas frakcijas. Komisija darbosies līdz
visu ar reformu saistīto likumprojektu izskatīšanai.
Minētās komisijas izveidi rosināja deputāti Artūrs Toms Plešs (AP),
Gatis Eglītis (JKP), Jānis Cielēns (JKP), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK),
Ēriks Pucens (KPV LV), Ainars Latkovskis (JV), Andrejs Judins (JV),
Ramona Petraviča (KPV LV), Daniels Pavļuts (AP) un Jānis Dombrava
(VL-TB/LNNK).
Deputāti no Zaļo un zemnieku savienības frakcijas uzsvēra, ka nav
skaidrs, kāpēc šāda komisija būtu jāveido, jo reformas jautājumus varētu
skatīt kādā no komisiju apakškomisijām. Frakcijas deputāts Viktors
Valainis uzsvēra, ka šādas komisijas izveide no jautājuma izskatīšanas
izslēgs pie frakcijām nepiederošos deputātus.
Pie frakcijām nepiederošie deputāti pauda, ka šādi rosinājumi liekot
domāt par koalīcijas vēlmi arī citām Saeimas komisijām izveidot
alternatīvās komisijas, lai neļautu runāt tiem, kas nedarbojas koalīcijā
vai frakcijās.
Kā ziņots, Saeimas deputātu vairākums šodien pēc vairākas stundas
ilgām debatēm pirmajā lasījumā atbalstīja Administratīvo teritoriju un
apdzīvoto vietu likumu, paredzot virzību uz 39 pašvaldību izveidošanu
esošo 119 vietā.
Par likumprojektu pirmajā lasījumā nobalsoja 70 deputāti, savukārt 13
deputāti balsojuši pret. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami
līdz šī gada 18.decembrim.
Likumprojekts paredz izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas
pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei.
Attiecīgi plānots, ka reforma neskars minētās piecas republikas pilsētas
un arī četrus novadus – Alūksnes,
Gulbenes, Līvānu un Salaspils novadus. Vienlaikus, lai nodrošinātu
Olaines novada ģeogrāfisku vienotību, likumprojektā arī ietverts punkts,
kas uzdod Olaines un Ķekavas novadu pašvaldībām vienoties par robežas
grozīšanu.
Kopumā likumprojektā norādīti septiņi kritēriji, saskaņā ar kuriem
VARAM izstrādāja piedāvāto pašvaldību karti, kā arī norādīti iespējamie
riski, ja reforma netiks īstenota.
VARAM izvirzītie kritēriji paredz, ka novada teritorijai ir jābūt
ģeogrāfiski vienotai, kā arī novada teritorijā jābūt reģionālās vai
nacionālās nozīmes attīstības centram. Šāda prasība neattiecas uz
Pierīgu. Tāpat novadā jābūt iespējamai ilgtspējīgai teritorijas
ekonomiskai attīstībai un spējai piesaistīt nozīmīgas investīcijas, kā
arī jābūt pietiekamam skolēnu skaitam vismaz vienai perspektīvai
vidusskolai.
Vēl novadā jābūt iespējai izveidot efektīvu izglītības, veselības
aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un
ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu. Ikvienai pašvaldībai ir
jāspēj arī pastāvīgi nodrošināt likumā noteikto autonomo funkciju
izpildi, izņemot gadījumus, ja citos likumos noteikts citādāk. Tāpat
noteikts, ka Pierīgas pašvaldībās nedrīkst būt mazāk par 15 000
pastāvīgo iedzīvotāju.
Likumprojektā arī norādīts, ka novadu administratīvos centrus turpmāk
noteiks Saeima, nevis novadu domes. Gadījumā, ja apvienotajā reģionā
šādu centru nav, par apvienotā novada administratīvo centru jāizvēlas
vieta, kurā konkrētajā novadā dzīvo visvairāk cilvēku. Pamatota
priekšlikuma gadījumā pašvaldības gan būs tiesīgas iesniegt priekšlikumu
mainīt administratīvā centra atrašanās vietu.
Tāpat paredzēts, ka, īstenojot reformu, Iecavai un Koknesei tiks
noteikts pilsētas statuss. Patlaban šīm vietvarām ir ciema statuss.
Reformas mērķis ir līdz 2021.gadam apvienot pašvaldības
ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, veidojot viendabīgāku
pašvaldību iedalījumu visā valstī un gādājot par iedzīvotāju tiesībām
saņemt salīdzināmas kvalitātes pakalpojumus neatkarīgi no viņu
dzīvesvietas, kā arī nodrošināt efektīvu un lietderīgu publisko līdzekļu
izmantošanu.
Lai jaunās pašvaldības darbu varētu sākt pēc 2021.gada pašvaldību
vēlēšanām, likums parlamentam ir jāizskata un jāpieņem līdz 2020.gada
beigām.
