Kavētie pieraksti rindas uz pakalpojumiem pagarina

Rindas, lai tiktu pie ārsta vai veiktu izmeklējumu pie speciālistiem, Latvijā nav nekas jauns. Pacietīgie gaida, nepacietīgie maksā paši, atbildīgie neierašanās gadījumā informē par to mediķus un atbrīvo savu vietu citiem. Taču ir arī neapzinīgie, kuri neuzskata par vajadzīgu ārstniecības iestādi informēt, ja uz izmeklējumu vai vizīti neplāno ierasties, vai vienkārši neatbild uz mediķu informatīvajiem telefona zvaniem, jo tālrunī redzamo numuru neatpazīst.

Latvijā problēmu ar pacientu neierašanos uz ārstu vizītēm, iepriekš par to nebrīdinot, medicīnas iestādes aktualizē katru gadu. Arī ģimenes ārsts Alūksnē Jānis Žīgurs vēlas, lai tā atkal plašāk izskan publiskajā telpā un, izprotot to, mazinās. “Ja iedzīvotāji savlaicīgi ar ārstniecības iestādi sazinātos un vizīti pie speciālista atceltu vai pārceltu, tā būtu iespēja uz izmeklējumu nokļūt kādam citam pacientam. Tas uzlabotu pakalpojuma pieejamību. Pacientiem ir jābūt atbildīgiem un jāinformē ārstniecības iestāde, ja kāda iemesla dēļ uz vizīti pieraksta dienā ierasties nav iespējams,” saka J. Žīgurs.

Neceļ telefonu

Ārstniecības iestādes jau vairākus gadus ir ieviesušas sistēmu, ka pāris dienas pirms pieteiktās vizītes pacientam vai nu piezvana, vai nosūta īsziņu, lai atgādinātu par plānoto pierakstu, tas ļauj arī atcelt vai pārcelt vizīti, ja nepieciešams. “Tomēr nesen saņēmu ziņu no kolēģes Rīgā, kura stāstīja, ka pacients, kuram esmu izrakstījis nosūtījumu pie viņas uz izmeklējumiem, kas medicīnas iestādei izmaksā dārgi, nav atbildējis uz četriem mediķes telefona zvaniem par pierakstu,” stāsta ģimenes ārsts. Viņš uzskata, ka cilvēki bieži vien neatbild zvanītājam no neatpazīstama tālruņa numura, baidoties no telefonkrāpniekiem, šādā veidā palaižot garām pierakstu pie kāda speciālista. J. Žīgurs aicina būt atbildīgiem un tālruni sarunai tomēr pacelt, jo arī gadījumā, ja tomēr zvana krāpnieki, vienmēr var nospiest tālruņa sarkano pogu, lai sarunu pārtrauktu. “Par to nebūs jāmaksā, šādā gadījumā arī netiksiet nekādā veidā apkrāpti,” saka ārsts. Turklāt, mediķi zvanīs darba laikā, nevis vēlu vakarā.

Nereti ir gadījumi, kad rindu pie speciālista izmeklējumiem pacientam pieteicis kāds radinieks vai kaimiņš, kurš sen jau par to ir aizmirsis. Tādēļ viņš lūdz būt atbildīgus arī līdzcilvēkus un cienīt mediķu darbu un laiku, piefiksējot sava tuvinieka pieņemšanas laiku, lai varētu atbildēt mediķim, kurš zvanīs vai sūtīs atgādinājumu uz tālruņa numuru, no kura pieraksts pieteikts.

Lai arī problēma ir gadiem ieilgusi, Veselības ministrija pašlaik nekādas soda sankcijas par vizītes savlaicīgu neatcelšanu neplāno.

Jāprecizē īsziņas

Taču J. Žīgurs problēmu saskata arī otrā sadarbības pusē. Viņš mediķiem iesaka būt precīzākiem ar informāciju, ko saviem pacientiem nosūta īsziņās. “Piemēram, Alūksnes slimnīca savās īsziņās norāda tikai laiku, vietu, ārsta uzvārdu un iespēju atcelt pierakstu. Jā, ja pacients pierakstījies rindā tikai pie viena ārsta un zina viņa uzvārdu, viss skaidrs. Bet ir gados veci pacienti ar hroniskām saslimšanām, kuriem nepieciešami vairāki izmeklējumi pie dažādiem ārstiem un vairākas reizes pie viena. Kā lai viņš zina visu ārstu uzvārdus? Kā lai zina, uz kuru izmeklējumu konkrēti viņam jābūt?” domā ģimenes ārsts un uzskata, ka lietderīgāk īsziņā līdztekus uzvārdam būtu norādīt arī ārsta specialitāti. “Nereti cilvēki šādos gadījumos vēršas pie ģimenes ārsta, kuram ir jāveic “tulka pienākumi”, turklāt no latviešu valodas uz latviešu valodu,” saka J. Žīgurs un min piemēru: “Piemēram, daktere Skulte Alūksnē veic trīs veidu izmeklējumus – endoskopijā, sonoskopijā un dopleroskopijā. Uz diviem no tiem pacientam jāierodas tukšā dūšā, uz vienu nē. Tāpat ir zarnu izmeklējumi, kur vispirms jāiztīra zarnas, vai kardioloģija, kur noteiktas dienas, lai veiktu izmeklējumu, iepriekš jālieto konkrētas zāles. Pēdējā brīdī tīri fiziski to izdarīt nav iespējams, arī paņemt vietā citu pacientu vairs nevar paspēt.”

Neierašanās rada dīkstāvi

SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa ne visos aspektos piekrīt J. Žīgura viedoklim. “Piekrītu, ka daudzi pacienti ir bezatbildīgi un nevērīgi izturas pret mediķu darbu un arī sevi. Alūksnes slimnīcas reģistratūrā strādā trīs darbinieki, kuri no reģistratūras tālruņa zvana pacientiem pāris dienas pirms tam un atgādina par pierakstu. Ir gadījumi, kad “īpaši aizmāršīgajiem” tiek piezvanīts vēl arī konkrētās izmeklējumu dienas rītā. Atbildīgie pacienti ierodas, bet daži tomēr neatnāk un nokavējuši vēl jūtas aizvainoti par viņu traucēšanu diendusas laikā. Šāda rīcība dakterim rada aptuveni pusotras stundas dīkstāvi,” skaidro M. Kauliņa.

“Akmens arī ģimenes ārstu dārziņā”

Citā aspektā M. Kauliņa tomēr “met akmeni arī ģimenes ārstu dārziņā”. “Īsziņas, ko sūta speciālisti no Alūksnes slimnīcas, ir sastādītas informācijas sistēmā “Ārsta Birojs”. Īsziņā minēta vieta, laiks un ārsta uzvārds, pie kura konkrētajā laikā pacientam jāierodas, ar piebildi, ka ar norādīto kodu pacients pierakstu var atcelt, sūtot to īsziņā uz to pašu numuru. Jebkurš pacients var paņemt savu ģimenes ārsta nosūtījumu un tajā izlasīt, pie kura no speciālistiem viņam konkrētajā brīdī ir jābūt,” uzskata iestādes vadītāja.

Arī ģimenes ārstiem viņa iesaka būt rūpīgākiem. “Izrakstot nosūtījumu izmeklējumiem, ģimenes ārsts nereti savam pacientam pat nepaskaidro pieteikšanās/atteikšanās kārtību, nebrīdina gadījumos, kad pirms izmeklējumiem nedrīkst lietot pārtiku un šķidrumu. Tā ir savstarpējā ārsta un pacienta komunikācija, kas šādos gadījumos ir ļoti svarīga,” saka M. Kauliņa.

Pieteikties izmeklējumiem elektroniski Alūksnes slimnīcas mājas lapā nevar. “Tā ir konfidenciāla informācija, kurā jānorāda pacienta personas kods, kas nav publiskojams,” saka M. Kauliņa un norāda, ka pacientu datu publiskošanas gadījumā medicīnas iestādei jāmaksā sods, kas ir vienas desmitās daļas apmērā no iestādes gada apgrozījuma.