Tur, kur valda cilvēcība, ir skaisti un labi! Tā man gribētos domāt, jo esmu pārliecināta, ka tā arī ir. Sakritība vai iemesls arī man aizdomāties par cilvēcību ir pēdējā mēneša laikā vairāki piedzīvoti gadījumi, gatavojot materiālus laikrakstam.
Viens no tiem bija, intervējot dažādus informācijas avotus rakstam par gāzes eksploziju Torņa ielā 15 un tiesas lēmumu. Ir daudz un dažādi viedokļi par šo gadījumu, tomēr visā šajā stāstā, manuprāt, pietrūkst cilvēcības – jau no paša sākuma līdz pat šim brīdim. Sprādzienā cietušo dzīvokļu īpašnieki ir kā ķīlnieki, ne viņi šo situāciju iniciēja, bet, vēršoties pēc palīdzības, daudzas durvis viņiem joprojām ir ciet, jo pretī nav cilvēcības. Viens no informācijas avotiem man tā arī atbildēja, ka nevarot būt cilvēcīgs, jo esot represīva iestāde…Otrs gadījums ir par rakstu, kuram vajadzēja tapt šodienas avīzei, bet tas netapa, jo uzvarēja birokrātija un pietrūka cilvēcības. Ierēdņi un kāds, kurš laikus nebija veicis savu darbu, parādīja un pierādīja, ka ir īsteni burta kalpi, ka viņu uzdevums ir norādīt un aizrādīt, nevis nākt pretim, skaidrot un palīdzēt. Kur nu te vispār runāt par cilvēcību!
Lai vai kā, tomēr man gribētos, lai līdzcilvēkiem viens no svarīgākajiem dzīves likumiem, pēc kura dzīvot, būtu – vienmēr palikt cilvēkam. Un nav svarīgi, cik daudz naudas šim cilvēkam pieder, kādu amatu viņš ieņem, kādu vecumu sasniedzis vai kur atrodas, galvenais – būt cilvēkam. Manā izpratnē cilvēcīgs cilvēks ir tāds, kurš pret citiem izturas ar cieņu un ir atsaucīgs, kuram ir cilvēcīgas jūtas un pārdzīvojumi, tāds, kurš pazīst līdzcietību.
Jā, arī cilvēcība mums katram sevī jāattīsta un jāpilnveido, bet tā atkal ir prasme. Turklāt – vispirms apzināties, ka kaut ko tādu vispār vajag darīt, un tad to arī darīt – sevi pilnveidot. Apzināties to – tā jau ir gandrīz puse no uzvaras. Savukārt tiem, kuri jau ir cilvēcīgi – viņiem jānovēl šo īpašību sevī saglabāt un nekad nezaudēt!
Domātājs un filozofs Konfūcijs, kurš cilvēkiem mācīja būt iecietīgiem, laipniem un nesavtīgiem, savulaik teicis: “Pārvarēt sevi tādu, kāds esi, un veidot sevi tādu, kādam ir jābūt – lūk, cilvēcības būtība. Būt vai nebūt cilvēcīgam – ir atkarīgs tikai no katra paša.” Konfūcijs to ir teicis dikti sen, vēl pirms mūsu ēras, bet tik vienkārši un patiesi, mūsdienu situācijai atbilstoši. Būsim cilvēcīgi vai vismaz centīsimies tādi būt.
