Ieva Pētersone
Pārdomas
Tāds secinājums man palika, kad 13. augusta pēcpusdienā aizgāju nūjot pa ierasto maršrutu – Helēnas iela, Jāņkalniņš, Rūpniecības iela, Rīgas iela, Pils iela, Vidus iela un atpakaļ uz Helēnas ielas. Taču šoreiz es ieskatījos vērīgāk un pievērsu uzmanību vairāk apkārtnei, iemūžināju redzēto un uzdrīkstējos būt laimīga, ka Alūksnei ir sava Gaisma un to nevar neviens atņemt. Līdzās nostājās arī cits jautājums – vai Alūksnes seju veido partijas, kurās ir tādi paši mirstīgi cilvēki, piesaistot speciālistus ar dažāda līmeņa zināšanām bez attiecīgās partijas, vismaz to neuzsverot. Jo reizēm rodas sajūta, ka visu nosaka partija nevies cilvēks pēc būtības. Tas kā par nelaimi notiek visā Latvijā, bet šoreiz runa ir par mūsu Alūksni. Tāpēc ļoti gribas, lai domātu ar savu galvu un nevis – ka visi dara tā jo neviens cits mūsu pilsētas seju neveidos kā tikai paši ar tiem resursiem, kuri pieejami. Nevis lai tikai nebūtu sliktāk kā kaimiņu pilsētās, bet lai paliktu pie tās Gaismas, kura Alūksnei dāvāta no Dieva gribas, lai paliek ar savu seju, jo tieši tas Alūksni dara pievilcīgu. Redzēju arī atkritumus, kuri nomesti nevērīgi, ne jau sveši to izmeta, bet paši, tā izrādot necieņu savai pilsētai. Es nepārmetu tiem, kuri aizbrauca darba meklējumos, bet vērojot lielo ļaužu pieplūdumu pilsētas svētkos, ticu, ka patiesībā sirds dziļumos Mīlestība uz savu pilsētu ir palikusi un nezudīs. Nebiju tā aizdomājusies, ka tomēr maz tiek pievērsta uzmanība vērtībām, šoreiz runa ir par poliklīniku jeb primārās aprūpes veselības centru Vidus ielā. Bet garā iekāpjot svešinieka kurpēs ejot vai braucot pa Pils ielu es noteikti jautātu, kur iestāde meklējama jo nogriežoties no Pils ielas vispirms ieraugu ēku ar iespaidīgu uzrakstu “Lombards”, tikai pēc tam ar pieticīgu uzrakstu seko meklējamā iestāde. Tur es nobildēju ļoti skaistu akmeni (attēlā), kuram agrāk biju pagājusi garām. Ir daudzas vietas, kuras vajadzētu norādīt. Kaut vai pamācīties no pagastiem, tur vide ir sakārtotāka. Atcerēsimies, ka mīlestība un kopības sajūta ir ceļš uz nākamo, labāku pakāpienu. Pilsētā ir daudz bērnu, jauniešu, kuri ir motivēti mācīties un tālāk savas zināšanas ieguldīt savā pilsētā – Alūksnē. Jo Dievam nav citu roku kā tikai mūsu. Tepat ir Dievs un eņģeļi, kuri ir līdzās katram, ja vien to vēlamies.
Te ir mana Lūgšana– Katram ir savi pārbaudījumi, bet ir viens mierinājums. Tā Kunga roka nebūt nav par īsu, lai nevarētu palīdzēt, un Viņa auss nav aizkritusi, ka tā nevar dzirdēt. Piedod, Tēvs, grēkus, kuri piemeklējuši, arī Tautu, jo Latviju gan sadzird visās malās, bet vai tauta ir sadzirdēta no vadītājiem? Ak, Kungs, piedod, jo viņi nezina, ko dara, ka vairāk vajag slēgt skolas, jo izglītošanās varētu nākt par ļaunu? Tāpat tiek slēgtas pasta nodaļas, veikali. Kungs, Tu esi devis mums savu neatkarīgu Valsti. Bet vienalga citu prāti valda un nosaka, ko mums būs ēst un kā dzīvot? Kungs, piedod grēkus! Dod vadītājiem gudru prātu, lai saredz Tevi arī Alūksnē un vadās pēc Taviem baušļiem. Saprotu, kad tagad notiekošais ir kā brīdinājums turpmākajam. Bet, ak, Kungs, Tu esi mūsu patvērums, mūsu Gans. Tu esi Alūksnei devis stipru garu, mēs būsim stipri, neuzvarami! Draugi! Lai mums visiem un katram atsevišķi pietiktu spēka iet pāri tumsai pretī Gaismai! Lai Gaisma paliek Alūksnes sejā! Būsim laimīgi! Turamies! LAI TOP!
Reklāma