Kā pārcietām karsto laiku un ko ievērot nākamajā?

Šodien laikapstākļi jau mērenāki, bet ik pa laikam piedzīvojam karstuma vilni, tāds bija arī pagājušonedēļ un šonedēļ, kad termometra stabiņš bieži vien pakāpās līdz +30°C . Laika prognozes vēsta, ka jūlijā karstums vēl atgriezīsies.

Speciālisti atgādina iedzīvotājiem, ka no karstuma ir jāuzmanās, sevišķi dienas vidū, ka ultravioletais starojums ir ļoti bīstams. Karstajā periodā īpaša uzmanība jāpievērš bērniem, gados vecākiem cilvēkiem un dzīvniekiem. Kāds bijis šis karstais laiks, ko novērojuši mediķi un ko iesaka turpmāk?

Vecāki cilvēki ir uzmanīgāki

Ģimenes ārsts Jānis Žīgurs uzsver, ka visizplatītākās pazīmes, ja cilvēks ir pārkarsis, ir dehitralizācija – šķidruma zaudēšana, galvas reiboņu un sirds ritma traucējumi. “Daudziem gados vecākiem cilvēkiem tieši karstumā arī sākas problēmas ar sirds veselību. Es gan teiktu, ka lielākā riska grupa ir 60 līdz 75 gadus veci cilvēki. Tie, kuriem pāri 75, ir uzmanīgāki, jo ir jau bijusi pieredze ar pārkaršanu. Tie, kuriem šķiet, ka viņi sirdī vēl jauni, reizēm ir pārāk pavirši – lieto maz šķidruma un nenēsā galvassegas,” stāsta dakteris.

Lai izvairītos no karstuma radītajām problēmām, ģimenes ārste Anita Muižniece iesaka limitēt laiku, ko cilvēks pavada atklātā saulē. “Svarīgi ir izvairīties no vietām, ko nevar izvēdināt, kā arī izvēlēties atbilstošu apģērbu – lai tas būtu viegls un “elpojošs”. Iesaku cilvēkiem atvēsināties, cik vien tas bieži iespējams,” aicina ārste.

Sabiedrība ir pietiekami izglītota

Ģimenes ārste A. Muižniece skaidro, ka karstums katru cilvēku ietekmē individuāli. “Vieglākos gadījumos ir jūtams nogurums, galvassāpes, slāpes. Bet nopietnākos jau novērojama paaugstināta ķermeņa temperatūra, apziņas traucējumi, var veidoties arī ķermeņa krampji,” brīdina ārste. Viņa aicina uzmanīties cilvēkiem, kuriem ir nopietnas veselības problēmas un kuri lieto kādus īpašus medikamentus. Viņi ir jūtīgāki uz jebkuru papildu ķermeņa stresa situāciju. “Pie manis vērsušies salīdzinoši maz cilvēku, kuriem būtu pārkaršanas pazīmes, – domāju, iedzīvotāji ir gana izglītoti un paši kontrolē laiku, cik ilgi atrodas saulē,” domā ārste.

Uztrauc ādas vēža riski

J. Žīguru visvairāk uztrauc ādas vēža melanomas riski, ilgstoši atrodoties saulē. “Cilvēkiem ieteicams sekot līdzi, ko saka laika ziņās, un nesauļoties dienas “pīķa” stundās. No saules radiācijas ir jāuzmanās, jo saslimšana ar ādas vēzi ir izplatīta. Tas vairāk attiecas uz gados jaunākiem cilvēkiem, kuri mazāk uztraucas par savu veselību un varbūt pat neaizdomājas par sekām,” saka ārsts. Savā praksē viņš nav saskāries ar pārlieku lieliem saules apdegumiem, bet ādas audzēja riski ir ievērojami. “Protams, sauļoties var, bet dienas vidū nevajadzētu to darīt,” iesaka J. Žīgurs.

Bīstami, ja paaugstināts asinsspiediens

SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa piekrīt, ka pastiprināta šķidruma lietošana ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai pasargātu sevi no pārkaršanas. Viņas un slimnīcas pieredze rāda, ka visvairāk no karstuma cieš veci ļaudis un bērni, kuriem noteikti karstā laikā vajadzētu atrasties ēnā. “Galvenās pazīmes ir galvassāpes un reiboņi. Tas gan atkarīgs arī no tā, kāds ir vispārējais cilvēka veselības stāvoklis,” stāsta M. Kauliņa. Karstā laikā viņa aicina pievērst pastiprinātu uzmanību savai veselībai tiem cilvēkiem, kuri sirgst ar paaugstinātu asinsspiedienu, – viņiem šādos laikapstākļos noteikti jāierobežo fiziskās aktivitātes. “Alūksnes slimnīcā karstajās dienās vērsās cilvēki ar pazīmēm par pārkaršanu. Tas ir pareizi darīts – ja ir nopietnas sūdzības, noteikti vajadzētu meklēt ārsta palīdzību,” uzsver M. Kauliņa.

Slīkstošie skaļi nekliedz

Karstā laikā notiek atvēsināšanās ūdenī, bet arī pie ūdens jābūt uzmanīgiem, – nevajadzētu pārkarst un tad doties peldēties. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Vidzemes reģionā Sandra Vējiņa īpaši uzsver bērnu drošību. “Aicinu vecākus saviem bērniem stāstīt vienkāršo glābšanas algoritmu: redzu slīkstošo – informēju pieaugušo vai pats zvanu uz 112 – pametu kādu priekšmetu – pats nedodos glābt – sagaidu glābējus un mediķus. Jāatceras, ka slīkšana notiek klusi un ātri, slīkstošais nespēj skaļi kliegt un nevicinās ar rokām,” stāsta S. Vējiņa un aicina iedzīvotājus lejupielādēt jauno “112 Latvija” aplikāciju – ar tās palīdzību gan bērni, gan pieaugušie var izsaukt palīdzību, nosūtot savu atrašanās vietu.

Ja mājās ir mazi bērni, tad piemājas baseinam, grāvim vai dīķim jāuzliek žogs, lai bērns nejauši vai ziņkāres vadīts tajā neiekristu. “Turklāt bērnu ne sekundi nevar atstāt bez uzraudzības! Katru gadu piemājas ūdenstilpēs noslīkst vairāki mazi bērni. Bērni no apmēram piecu gadu vecuma slīkst klusējot, jo, saprotot, ka izdarījuši ko tādu, kas nav bijis atļauts, baidās saukt palīgā,” viņa uzsver.

Matrači, riņķi, uzroči nav droši, tās ir tikai rotaļlietas tās nepasargā no noslīkšanas. Vienīgais drošības garants ir glābšanas veste.

Sunim var palikt zilgana mēle

Karstā laikā nedrīkst aizmirst par četrkājaino draugu veselību. Veterinārās klīnikas “Labākie Draugi” vetārste Signe Gorbāne uzsver, ka dzīvniekiem karstums ir tikpat bīstams kā cilvēkiem, un viņi paši nevar pastāstīt par savām izjūtām vai arī aprūpēt sevi pārkaršanas gadījumā. “Karstuma ietekme ir dažāda, tas atkarīgs no dzīvnieka šķirnes. Piemēram, austrumnieciskas šķirnes dzīvnieki, pat būdami karstumā, bieži vien izvēlas palikt saules apsildītā dīvānā. Katrā gadījumā, dzīvniekam vienmēr jābūt izvēlei, kur atrasties,” uzsver S. Gorbāne. Ir bijis gadījums, kad suns pārkarst dzīvoklī, jo visi logi ir saules pusē. “Nezinu, kādus vēl vajadzētu atgādinājumus, lai cilvēki saprastu, ka atstāt dzīvnieku automašīnā ir kategoriski nepieļaujami un tas var beigties bēdīgi,” atgādina vetārste un piebilst, ka atvērts logs mašīnā nepalīdzēs.

Dzīvnieks jāvēro visās karstajās dienās, jo var sākties vemšana, smaga elsošana. “Kad suns ir pārkārsis, viņam var palikt zilgana mēle. Ir bijis arī gadījums, kad suns pārkarst, esot kopā ar saimniekiem pagalmā, – viņam mētāja bumbiņu, bija fiziska pārslodze. Suns nonāca kritiskā veselības stāvoklī un bija jāglābj,” stāsta S. Gorbāne.

Dzīvnieks ir jāatvēsina

Vetārste iesaka vest savus četrkājainos draugus pastaigās agri no rīta vai vēlu vakarā. Svarīgi, atrodoties telpās, veikt atvēsinošus pasākumus – ir specializēti paklājiņi, kas rada aukstumu, var dod dzert ūdeni ar ledusgabaliem, bet ar noteikumu, ka ir izvēle – dzert aukstu vai ūdeni istabas temperatūrā. “Saldētavā var sasaldēt platmasas ūdens pudeles, tad ietīt kādā audumā un nolikt vietā, kur dzīvniekam iespēja apgulties un atvēsināties. Saldētavā var ielikt mitru dvieli, ar ko apsegt dzīvnieku vai arī kur viņš var apgulties,” padomus dod vetārste.

Pat, ja sunim ir iespēja apgulties ēnā, viņš būs blakus saimniekam. “Kāda saimniece ravēja dārzu, atrodoties tiešos saules staros. Suns varēja gulēt ēnā, bet izvēlējās visu to laiku būt blakus savam cilvēkam. Suns pārkarsa,” atceras S. Gorbāne. Tāpat speciālisti aicina līdzcilvēkus pievērst uzmanību ne tikai saviem, bet arī citiem dzīvniekiem, to var darīt, vismaz novietojot ūdens trauciņus dārzos vai pagalmos.

Rīcība ārkārtas gadījumā
■ Pārkaršanas pirmās pazīmes ir galvassāpes, ātrs pulss, apziņas traucējumi, dažkārt var būt arī bezsamaņa, slikta dūša, vemšana, kā arī var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra. Sevišķi jutīgi uz augstu temperatūru var būt cilvēki, kuriem ir paaugstināts ķermeņa svars, zīdaiņi un mazi bērni, kā arī seniori. Ja pasliktinās pašsajūta, meklē atbalsta personu, nepaliec viens un sazinies ar ārstu. Saudzē sevi un nepārvērtē savus spēkus!
AVOTS: SLIMĪBU PROFILAKSES UN KONTROLES CENTRS

Drošības pasākumi karstajā laikā
■ Pirms došanās ārā uzklāj saules aizsarglīdzekli.
■ Uzmanies no kukaiņiem – pārbaudi, lai lapsenes vai bites nav dzērienā, ēdienā.
■ Dienas laikā aizsedz logus, piemēram, ar žalūzijām, aizkariem un pēc iespējas mazāk lieto elektriskās ierīces.
■ Izkarini mitrus dvieļus, lai atdzesētu telpas gaisu.
■ Neatstāj automašīnā bērnus un mājdzīvniekus.
■ Ēd nelielas maltītes, bet dari to biežāk. Vēlams izvairīties no pārtikas produktiem ar augstu olbaltumvielu saturu, piemēram, gaļas.
■ Ja regulāri lieto kādas zāles, pajautā ārstam, kā šīs zāles var ietekmēt termoregulāciju un šķidruma līdzsvaru organismā.