Smiltsērkšķu
latīniskais nosaukums Hippophoe rhamnoides ļauj nojaust auga saistību
ar zirgiem. Hyppos nozīmē zirgs, phaos – gaisma. Senajā Grieķijā
smiltsērkšķu lapas un ogas sākotnēji izmantotas, lai zirgi ātrāk
pieņemtos spēkā, lai dzīvnieku spalva būtu veselīgi spīdīga. Ja der
zirgam, nevar kaitēt jātniekam, sprieda senie grieķi un sāka ārstēt
savas noberztās kājas un citas vietas. Arī mūsu senči smiltsērkšķa lapām
piedēvēja savelkošu, pretiekaisuma, pretsāpju, ādu atjaunojošu, brūču,
čūlu dziedinošu iedarbību.
Izrādās, ka smiltsērkšķa auglīši, oranžās
odziņas, satur 20 procentus eļļas, A, E, F, C, B grupu vitamīnus –
vielas, kas veicina šūnu apvalku veidošanos. No augļiem atdalot
sēkliņas, var gatavot ievārījumu, kas ir labs vitamīnu avots ziemā.
Smiltsērkšķu
eļļu fitoterapeits Artūrs Tereško iesaka lietot apdegumu, izsitumu,
izgulējumu, rentgena staru radīto ādas bojājumu ārstēšanai, tāpat kuņģa
čūlas un mutes gļotādas iekaisuma novēršanai.
Tirgū smiltsērkšķu
produkti ir gana dārgi, bet, ja ērkšķainie krūmi ar oranžajiem auglīšiem
aug paša dārzā, eļļas pagatavošana mājās nav sarežģīta.
Smiltsērkšķu eļļa
1.
recepte: Ogas saspaida, atdala sēkliņas un šaurā stikla traukā salej
iegūto šķidrumu. Pēc diennakts tas ir noslāņojies, virspusē – augstākās
kvalitātes eļļa.
2. recepte: Samaltām sēkliņām uzlej olīveļļu attiecībā 1:5 vai 1:10. Pēc nedēļas ir gatava ekstrahēta smiltsērkšķu eļļa.
