Mūsdienās
vārdu “stress” drīkstam pieminēt, cik reti vien iespējams.
Mums ir jaunākās ierīces un tehnoloģijas, kurām būtu jāuzlabo
mūsu spējas paveikt mūsu ikdienas darbus, dažādus uzdevumus, kā
arī ekonomēt laiku. Taču, par nelaimi… Kāda iemesla labad,
tehnoloģijām progresējot, aizvien vairāk cilvēku (īpaši
pusaudži) izjūt stresu. Ja atceros pareizi, savu pirmo stresu es
izjutu devītās klases eksāmenu laikā. Un, jā, es to drausmīgo
nedēļu atceros ļoti labi un bieži vien par to murgoju. Taču tas
bija pirms 25 gadiem. Kas pa šo laiku ir mainījies? Mums būtu
jābūt vairāk brīvā laika, jo ir radīti daudzi instrumenti mūsu
laika ietaupīšanai. Taču laika mums kļūst tikai mazāk; ir
jāpadara aizvien vairāk darba, ir palicis mazāk laika atpūtai un
būšanai kopā ar ģimeni. Es varu lieliski saprast to, kāpēc
kāds “izdeg” darbā. Lai cik dīvaini tas nešķistu, stress ne
vienmēr ir saistāms ar mūsu nebeidzamajiem darbiem, problēmām
ģimenē un citiem jautājumiem. Izrādās, ka arī magnija
nepietiekamība var izraisīt stresu, kā arī citas nervu sistēmas
problēmas, piemēram, bezmiegu, depresiju, nervozitāti un
galvassāpes.
Magnijs
ir viens no būtiskākajiem elementiem, kas atbild par vairāk nekā
trīssimt bioķīmiskajām reakcijām mūsu organismā. Bez magnija
mums nepietiktu enerģijas, mūsu ķermeņus nemitīgi piemeklētu
lēkmes, un mūsu organisms nespētu pat regulēt holesterīna
absorbciju. Ja organismā ir magnija trūkums, jūs ne tikai cietīsit
no muskuļu krampjiem vai pēkšņas plakstiņu raustīšanās.
Magnija deficīta simptomu vidū iekļauta depresija, bezmiegs,
galvassāpes, trauksme, sirdsdarbības problēmas un nespēks.
Protams, var būt manāmi tikai daži no šiem simptomiem, taču jums
vajadzētu pievērst uzmanību reizēs, kad kas tāds sākas.
Arī
stress ir viens no magnija
trūkuma simptomiem, un tas ir īpašs vienas unikālas iezīmes
dēļ. Magnijs dod organismam pretošanās spēju saspringtās
situācijās – mēs reaģējam uz stresu ar daudz mazākām sāpēm
un trauksmi. Ja organismā ir magnija deficīts, mūsu pretošanās
stresam novājinās, mēs biežāk kļūstam nervozi, šķiet, ka
ikkatrs sīkums mūs padara trakus. Klīniskajos pētījumos ir
pierādīts, ka fiziskais vai mentālais stress samazina magnija
līmeni organismā, kas nozīmē, ka sekas rada cēloni. Mēs
nokļūstam nebeidzamajā aplī – magnija trūkums rada stresu, kas
liek mums pazaudēt vēl vairāk magnija. Hroniska, nepārtraukta
stresa gadījumā sāk pasliktināties mūsu fiziskā un garīgā
veselība, kas var novest pie nopietnām veselības problēmām.
Lietojot vairāk magniju saturošu produktu vai magnija uztura
bagātinātāju, mūsu nervu sistēma var kļūt noturīgāka pret
stresu un magnija līmeņi tik strauji nesamazinās. Kādos produktos
ir daudz magnija? Spinātos, mandelēs, ķirbju sēklās, melnajā
šokolādē, banānos, brūnajos rīsos, avokado, jogurtā. Ja šos
produktus ir grūti iegādāties, lietojiet magnija uztura
bagātinātājus – tikai neaizmirstiet, ka magnijs netiek absorbēts
tik ātri, tāpēc var paiet vairāki mēneši, iekams sajutīsit
atšķirību. Ja absorbcija caur vēderu ir apgrūtināta, jūs varat
iegādāties magnija eļļu un to klāt uz ādas. Jūs varat arī
aptiekās iegādāties magnija sāli, kas ir patiešām lēts, un
gatavot nelielas magnija vannas kājām. Magnija absorbcija caur ādu
noris daudz ātrāk, nekā caur zarnām un nav tik dārga.
Magnija absorbcija ir atkarīga no vairākiem faktoriem –
galvenokārt vecuma, medikamentu lietojuma, slimībām, dzīvesstila
(alkohola patēriņa). Piemēram, absorbcija ir apgrūtinātāka
vecāka gadagājuma cilvēkiem. Arī medikamenti pret dažādām
slimībām (piemēram, Krona slimību) var kavēt magnija uzņemšanu
šūnās. Pārlieks kafijas, tējas un alkohola patēriņš veicina
magnija un citu minerālu izvadi no organisma, tāpēc uztura
bagātinātāju lietošana var nesniegt cerēto efektu. Ir ieteicams
mainīt savus paradumus, kas ir tieši saistāmi ar magnija deficītu,
vai vismaz mēģināt maksimāli samazināto patērētā kofeīna un
alkohola daudzumu
