Alūksnes novada pašvaldības dome ik mēnesi domes sēdē nolemj pārdot virkni pašvaldības īpašumu, norādot, ka tie nav nepieciešami pašvaldības funkciju veikšanai. Arī februāra sēdē deputāti nobalsoja par sešu īpašumu novadā atsavināšanu, tomēr publiskajā telpā izskanējusi iedzīvotāju neapmierinātība ar šādu domes rīcību.
Pārdos vēl sešus īpašumus
Alūksnes novada pašvaldības domes mājaslapā sadaļā “Īpašumi” interesentiem pieejama informācija par visiem pašvaldībai piederošajiem īpašumiem un tiem, kurus plānots iznomāt un pārdot gan Alūksnes pilsētā, gan novada 15 pagastos. “Jau no 2020. gada izvērtējam pašvaldības īpašumus, vai tie pašvaldībai ir nepieciešami. Šajā sadaļā redzami arī starpgabali un bijušie lietotāji. Ikviens interesents šo sarakstu var apskatīt, izpētīt un pašvaldības vadībai sniegt priekšlikumus šī nekustamā īpašuma izmantošanai,” domes 29. februāra sēdē teica izpilddirektors Ingus Berkulis.
Sēdes darbakārtībā bija jautājumi par vairāku īpašumu pārdošanu Pededzē, Zeltiņos, Jaunannā un citur. Runājot par tiem, deputāte Līga Langrate rosināja deputātus, pirms pieņemt lēmumu par kārtējā īpašuma pārdošanu, tomēr rūpīgi pārdomāt savu lēmumu. “Runājot par īpašumu pārdošanu, lietojam vispārīgu frāzi – īpašums nav nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai. Kādi ir tie kritēriji, pēc kuriem vadāmies, lemjot par pārdošanu? Aicinu precīzi noteikt, kas ir vērtējams, iekļaujot kārtējo nekustamo īpašumu atsavināmo sarakstā,” teica L. Langrate. Deputāti domes sēdē šo jautājumu vairāk neapsprieda, bet, balsojumā “atturoties” L. Langratei un Verneram Kalējam, nolēma pārdot izsolē vai par brīvu cenu bijušajam zemes lietotājam sešus pašvaldības īpašumus novadā.
Ieskaitīs budžetā
Februāra domes sēdē deputāti apstiprināja noteikumus par pašvaldības mantas atsavināšanas izdevumiem un rīcību ar iegūtajiem līdzekļiem. Noteikumi, kas stājās spēkā ar 1. martu, nosaka kārtību, kādā tiek segti pašvaldības mantas pārdošanas izdevumi un izdalīti tās procesā iegūtie līdzekļi. Domes sēdē, izsakoties par pārdošanā iegūto līdzekļu sadalījumu, deputāte L. Langrate aicināja pārdošanas procesā daļu iegūto līdzekļu no īpašumiem pagastos tomēr atstāt izlietošanai konkrētajā pagastā. Tā savā priekšlikumā, kuru dome neatbalstīja, bija izteicies arī deputāts Modris Lazdekalns. “Nereti pagastā pārdodam vairākus hektārus meža, tādēļ vajadzētu daļu šo līdzekļu tomēr atstāt konkrētās teritorijas infrastruktūras attīstībai, nevis ieskaitīt kopējā novada pašvaldības budžetā,” teica L. Langrate.
Tomēr, balsojumā “atturoties” deputātiem Arturam Dukulim, Druvim Muceniekam, Verneram Kalējam, Artūram Grīnbergam un L. Langratei, deputāti pieņēma jaunos noteikumus. Ar tiem pilnībā iespējams iepazīties pašvaldības domes mājas lapā. Starp citiem tajos norādīts, ka pašvaldības mantas atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaita Alūksnes novada pašvaldības budžetā. Pārdošanā iegūtos naudas līdzekļus izmantos jauna nekustamā īpašuma iegādei, kas nepieciešams pašvaldības funkciju nodrošināšanai, kā arī citām vajadzībām, atbilstoši Alūksnes novada pašvaldības domes lēmumiem.
Vai atstās tikai administratīvo ēku?
Uzņēmējas Evitas Kalniņas viedoklis:
“Alūksnes novada pašvaldība pašlaik pārdod visu vērtīgo, kas tai pieder, piemēram, ēku Brūža ielā 1, mežus novada pagastos, zemes īpašumus. Izsolēs pārdod īpašumus par zemu cenu, lai iegūtu naudu, par ko nopirkt graustu teritoriju – bijušo VEF. Tas nav normāli. Februāra domes sēdē atkal pārdošanā seši pašvaldībai piederoši īpašumi. Vai tad 40 hektārus lielas mežaudzes nav vērtīgs īpašums? Kas pašvaldības īpašumā paliks pēc visa izpārdošanas? Bijusī VEF teritorija un administratīvā ēka? Tāpat Attīstības komitejas vadītājs domes priekšsēdētāja vietnieks Druvis Tomsons maldina deputātus ar neesošu Valsts kontroles ieteikumu atsavināt mežu starpgabalus. Domes komitejas audioierakstā dzirdams, ka deputāts Modris Lazdekalns jautā, vai Valsts kontrole ir noteikusi, kādā periodā jāatbrīvojas no pašvaldības mežiem, uz kuru atbildi nesaņem. Piemēram, 2023. gada 3. oktobrī notika kustamās mantas – cirsmas Pils ielā 31, Alūksnē, kas ir Muižas parks, ceturtā izsole. Tajā pārdodamo koku kopējais apjoms bija 184,52 kubikmetri, bet cirsmu – izlases cirte ārpus meža zemēm 23,9824 hektāri. Izsolē īpašuma tiesības uz to saimnieciskās darbības veicējs iegūst par summu 1344 eiro. Tas nozīmē, ka koksne pārdota par 7 eiro kubikmetrā. Vai tā ir normāla cena koksnei, ja pat malka pašlaik maksā dārgāk? Kādēļ vērtīgi īpašumi jāpārdod par tik zemu cenu? Vai cienījamie deputāti arī savus īpašumus pārdod zem tirgus vērtības?”
Reklāma