Saglabājot vēstures mantojumu, apeniešiem ir iecere sagatavot grāmatu
par Apes muižniekiem Delvigiem-Vāliem, kurā būs lasāmi gan barona
mazmeitas atmiņu stāsti, gan arī plašāks materiāls par šīs dzimtas
cilvēkiem.
Izpētes darbā var iesaistīties ikviens
Apes tūrisma
darba organizatore Astra Binde informē, ka Apes novadpētnieki vāc
materiālus par Apes pilsētas pamatlicēju, Hoppenhofas muižas baltvācu
baronu Delvigu-Vālu dzimtu. “Plānotās grāmatas pirmajā daļā būs barona
Aksela fon Delviga mazmeitas Barbaras Pauli fon Tīzenhauzenas bērnības
atmiņu stāsti ar autores zīmējumiem, kuru no vācu valodas iztulkojusi
Irēna Meistere. Grāmatas otrajā daļā tiks apkopoti jauniegūtie materiāli
par Delvigu-Vālu dzimtu un to atstātā kultūrvēsturiskā mantojuma
likteni,” stāsta A.Binde.
Apes materiālu vācēji jau bijuši
ekspedīcijā uz Karulas (bijusī Carolen) muižu Igaunijā, apmeklējuši
Alūksnes un Jaunlaicenes muzejus, tikušies ar vēsturnieku Jāni Līci.
Plānots doties arī uz Jaunannu, Vecannu un Ērmaņiem, kas arī savulaik
bijuši barona Delviga īpašumi.
“Meklējam informāciju internetā, kā
arī sadarbojamies novadpētniecībā ar igauņu kolēģiem. Darba ir daudz,
bet tas ir aizraujošs, jo vēsture uzdod interesantas mīklas. Tiek pētīta
Delvigu saistība ar Sāmsalas bīskapiju, dekabristu kustību Krievijā,
Aizkraukles muižu,” stāsta A.Binde.
Izveidojis paraugmuižu
Apes
muižas ēkas kalpu māja, klēts un kūts celtas 19.gadsimta beigās, bet
kungu māja un personāla dzīvojamā ēka – 20.gadsimta sākumā. Mainoties
dažādām lielvarām, arī Apes muiža gājusi no rokas rokā, līdz 1889.gadā
par muižas īpašnieku kļuva brīvkungs Aleks fon Delvigs (1851-1916). Viņš
sācis saimniecisko darbību ar septiņiem zelta rubļiem kabatā un īsā
laikā izveidojis paraugmuižu ar plašu saimniecību: lopu muižiņu,
pienotavu, siera pagrabiem, diviem kaļķu cepļiem. Līdz ar saimniecisko
attīstību pie muižas sāka veidoties tirdzniecības un amatniecības
centrs, kam barons Delvigs pasūtīja pat apbūves plānu. Caur Api tika
izbūvēta šaursliežu dzelzceļa līnija un stacija Apē.
Ikviens aicināts
informēt, ja ir kādas ziņas par barona Aksela fon Delviga, kā arī Vālu
dzimtas muižnieku pēdām Baltijā. “Varbūt ir dzirdēti nostāsti no
vecvecākiem, kā noritēja dzīve minētajās muižās vai saglabājušies agrāko
gadu fotomateriāli. Mēs būtu ļoti pateicīgi par jebkuru palīdzību, kas
papildinātu Apes vēsturi,” teic A.Binde.
