Aizvadītajā nedēļā redakcijas rīcībā nonāca satraucoša informācija, ka Veselības ministrija Alūksnes slimnīcu atkal plāno pārveidot par dienas stacionāru. Tas nozīmētu, ka alūksniešiem tuvākā diennakts ārstniecības iestāde būtu vairāk nekā 100 kilometru attālumā – Valmierā, Madonā vai Rēzeknē.
Jau pirms deviņiem gadiem Pasaules bankas ekspertu izveidotajā kartē redzams, ka Alūksne bija vienīgā vieta Latvijā, no kuras uz jebkuru tuvāko reģionālo slimnīcu nevar nokļūt stundas laikā. Tolaik alūksnieši vāca parakstus, lai saglabātu savu ārstniecības iestādi kā diennakts medicīniskās palīdzības sniegšanas vietu, jo tās sasniedzamība novada iedzīvotājiem ir ļoti svarīga. Vai šī cīņa būs jāizcīna vēlreiz?
Solījumus vērtē piesardzīgi
Veselības ministra Hosama Abu Meri publiski paustā informācija par sarežģīto nākamā gada budžetu veselības nozarei atkal uzjundījusi sarunas par slimnīcu darba pārplānošanas procesu. Ministrs, septembra sākumā tiekoties ar slimnīcu biedrību pārstāvjiem, norādījis, ka nevienu slimnīcu neslēgs, taču varētu mainīt slimnīcu līmeņus. Par to nepatīkami pārsteigts ir Alūksnes slimnīcas ķirurgs Valdis Skulte, kurš šīs satrauktās ziņas atnesa laikraksta redakcijai. Viņš aicināja sabiedrību vērst uzmanību plānotajām pārmaiņām slimnīcu darbā, tostarp tam, ka tās varētu skart arī Alūksnes slimnīcu, pārveidojot to par dienas stacionāru. “Veselības ministrijas ierēdņu publiskie solījumi jāvērtē piesardzīgi, zinot, kā tas bija jau pirms deviņiem gadiem, un jāseko līdzi notikumiem, jo slimnīcas liktenis mums nav vienaldzīgs,” saka V. Skulte. Viņš norāda, ka šādu izmaiņu veikšanai nav nekādu objektīvu iemeslu. “Samazināt pieejamību ārstniecības iestādei, turklāt darot to pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, ir nesaprātīgi,” viņš uzskata.
Vēl šā gada jūnijā pēc Alūksnes slimnīcas apmeklējuma H. Abu Meri alūksniešiem teica, ka jāsakārto medicīnas iestāžu tīkls tā, lai būtu gan pieejamība, gan kvalitāte, un Alūksnes slimnīcai tāda esot, viešot cerību, ka slimnīca paliks līdzšinējā, 2. līmenī. Pašlaik gan pēc minētās sapulces Nacionālā veselības dienesta slimnīcu, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus diennakts stacionārā, sarakstā SIA “Alūksnes slimnīca” vēl joprojām minēta kā 2. līmeņa slimnīca. Bet kā būs tālāk?
Statistika nesakrīt
Septembra sākumā uz sarunām pie veselības ministra bija aicināti Latvijas novadu pašvaldību pārstāvji, tostarp arī Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers, izpilddirektors Ingus Berkulis un SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa. “Mūs informēja par pašreizējo statistiku slimnīcās, un slimnīcu biedrība pauda savu redzējumu, kā turpmāk varētu notikt Latvijas slimnīcu darbība. Veselības ministrijas raksturotie statistikas dati pilnībā nesakrita ar tiem, kas pašlaik ir Alūksnes slimnīcas rīcībā,” stāsta I. Berkulis. Viņš norāda, ka Alūksnes slimnīca pašlaik vada visus tos medicīnas profilus, kas attiecas gan uz dienas, gan diennakts stacionāru. “Veicot plānoto slimnīcas darba pārkārtošanu, Veselības ministrija tomēr pašlaik nepiedāvā samazināt Alūksnes slimnīcas līmeni, bet, saprotot to, ka pašlaik šeit ir slēgta Bērnu nodaļa speciālistu trūkuma dēļ, piedāvā Bērnu nodaļu turpmāk iekļaut vien dienas stacionārā, bet kā diennakts stacionāru saglabāt terapijas nodaļu,” stāsta izpilddirektors. Viņš pauž pašvaldības viedokli, ka slimnīcai Alūksnē jāpaliek kā diennakts pakalpojumu sniedzējai, jo esam pierobežas novads, kas atrodas tālu no lielākajiem centriem, novadā atrodas arī NBS Kājnieku skola, kura izmanto slimnīcas medicīniskos pakalpojumus. “Pašvaldība Veselības ministrijas sniegto informāciju pieņēma zināšanai, taču tagad ir gatava turpināt sadarbību ar slimnīcu un piesaistīt jaunos speciālistus, lai nodrošinātu nepieciešamos medicīnas pakalpojumus,” saka I. Berkulis.
No Bērnu nodaļas neatteiksies
“Par gaidāmajām pārmaiņām satrauktas ir visas reģionālās slimnīcas, tomēr šo pārmaiņu raksturs pagaidām ir tikai informatīvs,” apstiprina M. Kauliņa. Viņa norāda, ka līdzīga situācija kā Alūksnes slimnīcā ar Bērnu nodaļu ir arī citviet reģionos. Trūkst pediatru, taču M. Kauliņa uzsver, ka slimnīcas administrācija jauno pediatru meklējumos nav apstājusies, par ko jau vēstījām. “Esmu uzrunājusi kādu pediatru, kurš pašlaik strādā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un paralēli studē doktorantūrā, ieinteresējām viņu. Savukārt viņš izrādīja interesi Alūksnē strādāt ar bērniem, kuriem konstatēts autiskais spektrs, arī ambulatori. Pediatru piesaistē iesaistījusies arī novada pašvaldība un nepieciešamības gadījumā var nodrošināt dzīvojamo platību,” saka valdes priekšsēdētāja. Viņa norāda, ka Bērnu nodaļas obligātais profils ir tikai, sākot no 3. līmeņa slimnīcām, tomēr no Bērnu nodaļas valdes priekšsēdētāja Alūksnes slimnīcā nevēlas atteikties.
Veselības ministrijas ierēdņi gan oponējuši M. Kauliņai ar to, ka demogrāfiskā situācija ir mainījusies, tomēr valdes priekšsēdētāja norādījusi uz cilvēku dzīves ilguma pagarināšanos, līdz ar ko ir arī vairāk saslimšanu.
Viņai ir skaidrojums arī atšķirīgajiem statistikas datiem, pēc kuriem ministrija izdara secinājumus. “Pacienti, kuri pēc medicīniskās palīdzības paši vai ar ģimenes ārsta nosūtījumu vēršas slimnīcas Uzņemšanas nodaļā, tiek pārbaudīti un nereti viņi nav jāstacionē. Līdz ar to pēc statistikas viņi tiek ieskaitīti Ambulatorajā sadaļā. Savukārt tos pacientus, kurus atved Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, ievietojam izmeklēšanai slimnīcā. Tur arī veidojas starpība slimnīcas un Veselības ministrijas statistikas datos,” atklāj M. Kauliņa.
Ministrs sanāksmē apliecinājis gatavību stiprināt sadarbību ar Latvijas Ārstu biedrību, veidojot regulāru dialogu un kopīgi risinot nozares izaicinājumus. Tikšanās noslēgumā abas puses vienojušās par regulāru konsultāciju turpināšanu reizi ceturksnī, lai veidotu pārdomātu, profesionālu un uz sabiedrības interesēm vērstu veselības aprūpes politiku.
