Tuvojas gada nogale, kad Latvijas pašvaldības saskaras ar nākamā gada budžeta veidošanas izaicinājumiem. Arī Alūksnes novada dome sākusi plānot savu 2026. gada “maciņa” saturu. Lai gan budžeta pieaugums pret šo gadu ir par 4,5 % lielāks, sagaidāms, ka izdevumu pieaugums to pārsniegs.
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers atzīst, ka Alūksnes novada budžets tradicionāli ir bijis stabils, taču izaicinājumu netrūkst: jāatrod finansējums pieaugošajiem sociālajiem pabalstiem un minimālās algas celšanai, jāturpina maksāt valsts noteiktās kompensācijas bijušajiem pašvaldības vadītājiem (par to stāstīsim turpmāk – red.), kas nākamgad prasīs vēl vairāk līdzekļu, un jānodrošina aptuveni 2 miljonu eiro liels līdzfinansējums Eiropas Savienības projektiem. Pašvaldība meklē risinājumus, apsverot amata vietu skaita samazināšanu un funkciju lietderību, lai budžets būtu taupīgāks un ilgtermiņā stabils.
Stiprinās abas lauku skolas
Vairākus gadus pēc kārtas Alūksnes novada pašvaldības budžeta prioritāte ir bijusi izglītība. Tagad, kā norāda domes priekšsēdētājs, izglītības sistēma novadā ir sakārtota, un vislielākie budžeta līdzekļi arī investēti šajā nozarē. “Neteikšu, ka tā pašvaldībai nav prioritāte, bet līdz ar to budžeta apjoms tai tiek samazināts. Tomēr turpinām maksāt lielus kredītprocentus par Valsts kasē aizņemto naudu, kas tika izlietota izglītības nozares sakārtošanai. Tāpat turpinām strādāt izglītības kvalitātes uzlabošanā un pedagogu stiprināšanā. Līdz ar to mazāk naudas, iespējams, būs nepieciešams no pašvaldības budžeta, bet vairāk centīsimies ieguldīt, saņemot šim nolūkam Eiropas fondu finansējumu. Esam dzirdējuši signālus, ka arī Alūksnes novada pašvaldība tiks atbalstīta trešajā kārtā kā austrumu pierobeža, kur tiks piešķirts papildu finansējums no ERAF līdzekļiem izglītības kvalitātes uzlabošanai,” stāsta Dz. Adlers. Šo naudu pašvaldība plāno izlietot abu lauku skolu – Ziemeru un Liepnas pamatskolu – stiprināšanai.
Pabalstiem un atalgojumam
“Vērtējot to, ka jau šogad pietrūka finansējuma sociālajiem pabalstiem, nākamā gada pašvaldības budžets jāplāno tā, lai mēs vispirms spētu nodrošināt finansējumu maznodrošinātajiem,” saka Dz. Adlers. Neskatoties uz to, ka uzņēmējiem trūkst darbaspēka, novadā ir liels kontingents mazkvalificētu cilvēku, tostarp arī maznodrošināto, kuriem Latvijas likumdošana nosaka zināmas naudas summas, kas pašvaldībai viņiem ir jānodrošina. Viņš norāda, ka nauda nepieciešama GMI (garantētais iztikas minimums) un dzīvokļa pabalsta izmaksai, kas ir “top” izdevumi un kas prasa samērā lielus līdzekļus no pašvaldības budžeta.
Likums nosaka arī to, ka jāizvērtē pašvaldības darbinieku atalgojums. “Pašvaldībā pašlaik ir liels amata vietu iztrūkums, bet vispirms mums jāplāno, kā saglabāt tos darbiniekus, kuri strādā sociālajā sfērā kā, piemēram, pansionātos. Tas ir grūts, bet mazapmaksāts darbs. Turklāt ar nākamo gadu paaugstinās arī valstī noteiktais minimālais atalgojums, kam arī pašvaldībā būs “jāatrod” finansējums,” stāsta domes priekšsēdētājs. Viņš atklāj, ka jāvērtē atalgojuma starpība starp minimālās algas saņēmējiem un augsti kvalificētiem darbiniekiem. “Neskatoties uz to, ka novada pašvaldības budžeta pieaugums pret šo gadu būs par 4,5 procentiem lielāks, izdevumi būs krietni vien lielāki par šiem 4,5 procentiem. Tādēļ vērtējam, kuras no amata vietām pašvaldībā vēl varētu optimizēt un nerastos lieli iztrūkumi, veidojot budžetu, lai gan iepriekšējos gados jau samazinātas aptuveni 200 amata vietas un samazināšanas iespējas ir ierobežotas. Plānojam taupīgāku budžetu, kas ir svarīgi arī iedzīvotājiem,” norāda Dz. Adlers.
Jāmazina birokrātija
Dz. Adlers norāda, ka ir daudz skaitļu budžeta plānošanas ietvaros, ar kuriem pašvaldības vadība nav mierā. Tas saistīts ar to, ka ik gadu pašvaldībām nosaka papildu obligāti veicamās funkcijas, kas prasa arī papildu izdevumus. “Ja naudas nav, nevajadzētu uzlikt papildu funkcijas. Būtu laiks mazināt birokrātiskos procesus, samazinot kādu nelietderīgu funkciju. Kā piemēru tam varu minēt pašvaldībai veicamo funkciju uzraudzību, kuru audits jāveic un finansiāli jānodrošina pašai pašvaldībai. Tas no budžeta izmaksā aptuveni 30 000 eiro gadā. Valstī ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Valsts kontrole, kādēļ pašvaldībai vēl jākontrolē sevi, tērējot tam sava budžeta naudu?” neizpratnē ir domes priekšsēdētājs.
Nevēlas zaudēt fondu finansējumu
Kā vēl vienu no galvenajām prioritātēm Dz. Adlers uzsver spēju nezaudēt to Eiropas fondu finansējumu, kuram pašvaldībai ir jāpievieno savs 15 % lielais līdzfinansējums. “Zinot to, ka novada pašvaldība jau ir gana daudz Eiropas fondu līdzekļu saņēmusi, piemēram, izglītībai, uzņēmējdarbībai un infrastruktūras sakārtošanai, gan tranzītielām, mums arī nākamā gada budžetā ir jāparedz šie 15, citos gadījumos arī 25 procenti iespējamam līdzfinansējumam, kas ir samērā liela summa no pašvaldības budžeta. Nav teikts, ka visu šo naudu varēsim atvēlēt šim nolūkam, tādēļ, iespējams, nāksies ņemt aizņēmumu,” saka domes priekšsēdētājs. Viņš atklāj, ka 2025. gadā līdzfinansējumam bija nepieciešami apmēram 1,5 miljoni eiro, bet nākamgad tie palielināsies vismaz līdz 2 miljoniem eiro. “Pašlaik nosacīti šim nolūkam budžetā veidojas apmēram pusmiljona iztrūkums. Taču tā ir gana liela prioritāte pašvaldības budžetā, jo būtu muļķīgi “nepaņemt” Eiropas fondu finansējumu, kur nepieciešami tikai 15 līdzfinansējuma procenti no pašvaldības naudas,” norāda Dz. Adlers.
Jūtas stabili
Vērtējot kaimiņos notiekošo, kur Valkas novada pašvaldības nākamā gada budžeta situācija ir saspringta – pašvaldībai ir nodokļu parāds un kavēti norēķini ar piegādātājiem, tostarp siltumražotāju, Dz. Adlers komentē, ka “Alūksnes novada budžets vienmēr bijis stabils, un arī tagad jūtamies stabili.” “Par pašvaldības budžetu ir jādomā ilgtermiņā. Gatavojot nākamā gada pašvaldības budžetu, man ir svarīgi saprast, kāds tas izskatīsies piecus gadus uz priekšu, izvērtējot visas tās vajadzības, ko esam apstiprinājuši Alūksnes novada pašvaldības attīstības plānā,” komentē Dz. Adlers. “Ja mums izdosies īstenot visus tos mērķus, kurus nākotnē esam iecerējuši, neapšaubāmi nāksies pēc gada vai diviem aizņemties vairāk. Bet arī pie sliktākā scenārija pašvaldība nekādā gadījumā nepārkāps šos 20 no kopbudžeta aizņēmumiem atvēlētos procentus,” norāda Dz. Adlers.
Viņš apstiprina, ka arī īstermiņā regulāri tiek sekots līdzi situācijai, respektīvi, tam, kā pašvaldība spēj samaksāt atalgojumu, nodrošināt pakalpojumus un citas pašvaldības obligātās funkcijas. Drošības “spilvens” Alūksnes novada pašvaldībai ik gadu ir arī iepriekšējā gada budžeta neiztērētais atlikums, kas ir līdz pat 4 miljoniem eiro. Tas, kā saka Dz. Adlers, norāda uz stabilitāti un vieglāku rīcību ar budžeta līdzekļiem. “Atlikumā paliekošo naudu neesam domājuši mazināt, jo uz to var balstīties, sagatavojot nākamā gada budžetu. Finanšu ministrija gan nereti pārmet pašvaldībām, ka tās sūdzas par naudas trūkumu, ja gada beigās paliek atlikums. Ir jābūt ne mazāk kā 20 procentiem no kopējā budžeta atlikuma rezervē, lai neveidotos stress par iespējamu iztrūkumu,” saka Dz. Adlers.
Izmantos civilajai aizsardzībai
Domes priekšsēdētājs norāda, ka citas Latvijas pašvaldības pašlaik ar greizsirdību raugās uz Alūksni, kura saņem atbalstu kā austrumu pierobežas pašvaldība, jo tas balstīts uz robežas kilometrāžu. “Nākamgad atbalstā saņemsim 380 000 eiro. Patīkami, ka valdība to ir novērtējusi, un ar to lepojamies. Jau esmu informējis, ka pašvaldība šo finansējumu cenšas taupīt un iekrāt, lai īstenotu visas civilās aizsardzības prasības, nākotnē izbūvējot jaunu patvertni,” norāda Dz. Adlers.
