Palielinās pieteikumu skaits mikroliegumu izveidei

Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijas trīs procentus platības aizņem mikroliegumi. Tie izveidoti aizsargājamam putnam, dzīvniekam, augam, sūnai, ķērpim, sēnei, meža biotopam un īpaši aizsargājamam meža biotopam – kopā 7702,23 hektāros.

Rosina veidot jaunus

Pērn saņemti 14 ierosinājumi par jaunu mikroliegumu izveidošanu: 13 – mazajam ērglim un viens – melnajam stārķim. Šajā gadā ir jau vairāk nekā 20 ierosinājumu jaunu mikroliegumu noteikšanai.

“Mazajam ērglim mikroliegumu pieteikumus ir iesniedzis Latvijas Dabas fonds. Tomēr ir iespēja katram, kurš izprot dabas vērtības un konstatē dabā retu dzīvnieku vai augu, rakstīt mums iesniegumu. Tad kopā ar speciālistiem vērtējam situāciju, piesaistot sertificētu ekspertu, lai noskaidrotu nepieciešamību veidot mikroliegumu,” stāsta Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris vides aizsardzības jautājumos Andris Barkāns.

Gan atbalsta, gan neatbalsta

Ornitologi ir konstatējuši gan apdzīvotas, gan neapdzīvotas mazā ērgļa ligzdas. Mikroliegumu veido, sākot no pieciem līdz pat 60 hektāriem. Ja konstatē mazā ērgļa ligzdu meža īpašnieka teritorijā un ir izveidots mikroliegums, tad noteiktajā platībā mežsaimnieciskā darbība ir liegta.

“Tas īpašniekiem ir nepatīkami, jo viena meža hektāra vērtība varētu būt labākajā gadījumā 10 000 eiro. Tas nozīmē, ka īpašnieks var zaudēt diezgan ievērojamus finansiālos līdzekļus, ko varētu iegūt no meža apsaimniekošanas. Tiesa, par mikroliegumu ir noteikta kompensācija – 160 eiro par hektāru katru gadu. Tātad īpašnieks šī meža vērtību var atpelnīt apmēram 70 gados,” skaidro A. Barkāns.

Nav gan noliedzams, ka ir mežu īpašnieki, kuri labprāt atbalsta mikroliegumu izveidošanu un priecājas par retu putnu klātbūtni mežā. Katram īpašniekam dota iespēja mēneša laikā izteikt savu viedokli par mikrolieguma veidošanu. “Ja īpašnieks nepiekrīt, vērtē pamatojumu. Gadījumos, kad neveido mikroliegumu, šādu lēmumu var apstrīdēt mikrolieguma ierosinātājs, un tad šis process ir garāks,” norāda A. Barkāns un uzsver: jāatrod līdzsvars starp saimniecisku izdevīgumu un dabu, kādu to atstājam nākamajām paaudzēm.

Kaitēkļu bojājumi palielinās

Pērn lielākos meža bojājumus veidoja vējgāze un snieglauze – 1373,22 hektāros, kas ir nedaudz samazinājušies salīdzinājumā ar 2018. gadu. Toties situācija pasliktinās kaitēkļu bojājumu dēļ 709,76 hektāros, bet pirms gada tādu bija 118 hektāros.

“Iepriekšējos gados mūsu mežos bija salīdzinoši maz kaitēkļu bojājumu, taču arvien vairāk jūtama tendence, ka savairojas egļu astoņzobu mizgrauži. Tagad visā valsts teritorijā veic monitoringu – privātajos mežos izvieto feromonu slazdus un vēro, kā attīstās situācija. Rudenī datus nodos zinātniekiem,” stāsta A. Barkāns.

Diemžēl šī vasara ir labvēlīga astoņzobu mizgraužu attīstībai un izplatībai, par ko liecina slazdu pārbaude.