“Būs tik, cik paši izdarīsim,” teic aktīvie Kalncempju pagasta iedzīvotāji. Lai arī pagasts ir mazākais ne tikai Alūksnes novadā, bet arī viens no mazākajiem Latvijā, tur dzīvo darbīgi un radoši cilvēki, kuri dara paši savam pagastam, kopj un veido savu vietu, organizē svētkus un pasākumus. Aktīvā darbība šogad aprīlī rezultējās ar jaunas biedrības dibināšanu – “Mēs Kalncempjiem”. Pagasta pārvaldes ēkā otrdienas pēcpusdienā mani sagaida pieci aktīvie pagasta iedzīvotāji – biedrības valdes locekles Aiva Lielbārde un Anta Spilva, biedri Zeltīte Kākere, Ligita Jansone un Jānis Vērsis (nav attēlā). Kalncempju pagastā ir saglabāta pagasta pārvaldes ēka. Un iemesls tam visai praktisks – tā ir vienīgā publiskā pašvaldības īpašumā esošā ēka pagastā. Skola likvidēta 2001.gadā, arī tautas vai kultūras nama nav, un vienīgā vieta, kur iedzīvotāji var tikties, ir pārvaldes ēka, lai gan, tieši tāpat kā citviet novadā, pagastā vairs nav savas pārvaldes. Ēkā vien reizi nedēļā pieejama bibliotēka. “Ja mums noņemtu šo ēku, nebūtu, kur satikties un darboties, tikai uz soliņiem ārā, bet arī to mums nav,” nosmej kalncempieši. Varētu neko nedarīt, sūdzēties un meklēt vainīgos, bet Kalncempju pagasta iedzīvotāji izvēlējušies citu ceļu – rīkoties paši.
“Kad pirms diviem gadiem Alūksnes novadā pirmo reizi pagastos organizēja kopienas svētkus, Kalncempju šajā sarakstā nebija – visur notika svētki, bet pie mums ne. Nevienam nav noslēpums, ka pēdējos gados Kalncempjos kultūras darbinieka nav, arī svētkus neplānoja. Pēc tikšanās ar novada vadību sākām paši domāt, kā mums organizēt kopienas svētkus pagastā. Jūnija beigās bija sanāksme, un pēc diviem mēnešiem, augusta beigās, notika svētki. Uz tiem ieradās ļoti daudz cilvēku, atsaucība bija necerēti liela. Bija liels prieks par to. Visu gadu dzirdējām labas atsauksmes par svētkiem – svētki bija izdevušies. Tie mums deva motivāciju un iedvesmu turpināt iesākto,” notikumus atminas biedrības valdes locekle Aiva Lielbārde.
Idejas pārtop darbos
Pēc veiksmīgajiem kopienas svētkiem pagasta ļaudis nolēma neapstāties un drīz vien satikās talkā. “Visi bijām vienisprātis – ir jāturpina darīt. Tādēļ rudenī tika sarīkota talka “Melderpuļķu” Kapukalnā, kur kopīgi nolēmām atjaunot veco danču placi, kas savulaik ierīkots Latvijas brīvvalsts un pēckara gados. Šai vietai piemīt īpašs šarms un sava aura. Rudenī jau izzāģējām krūmus, lai darbus turpinātu pavasarī,” stāsta A. Lielbārde. 18. novembrī pagasta ļaudis kopīgi nosvinēja Valsts svētkus, bet decembrī visi satikās Ziemassvētku ballē, iepriekš kopīgi pušķojot eglīti un gatavojoties svētkiem. Gads iesākās ar Valentīna dienas ballīti, kopīgu pasākumu tikai senioriem, savukārt februārī sāka darboties jauns kolektīvs –
ansamblis “Septima”.
“Aktīvi darbojoties un rosoties, radās doma – vajag savu darbošanos kā reģistrēt jeb izveidot biedrību. Tā būtu plašākas iespējas darboties, justies nozīmīgākiem un iegūt praktiskas priekšrocības, piemēram, kandidēt uz finansējumu. Martā pieņēmām lēmumu, un 11. aprīlī biedrība oficiāli tika dibināta. Protams, tas būtiski nemainīja mūsu ikdienu – mēs turpinājām tikties un darboties. Mūsu rosību pamanīja Alūksnes lauku partnerība, un Santa Harjo – Ozoliņa ierosināja iesaistīties jaunajā programmā “NVO inkubators”. Tā sniedz iespēju biedrībām, kas nav vecākas par trim gadiem, saņemt atbalstu, piemēram, grāmatvedībā, projektu sagatavošanā, sadarbības veidošanā ar pašvaldību,” stāsta A. Lielbārde.
Šonedēļ inkubācijā iesaistītajām biedrībām, tostarp “Mēs Kalncempjiem”, noslēdzās inkubācijas periods, un visi dalībnieki pirmdien pulcējās svinīgā noslēguma pasākumā. “Viss uzzinātais bija ļoti vērtīgs. Esmu pedagoģe un ilgu laiku strādājusi muzejā, šķiet, ka daudz ko zini un proti, tomēr darbs biedrībā atšķiras no tā, ko esmu darījusi līdz šim. Tādēļ iegūtās zināšanas un atbalsts mums kā jaunai organizācijai bija ļoti vērtīgs. Ļoti patika kādu citu dalībnieku izteiktā doma – “Mēs bijām tik jauni, ka nepaspējām neko sabojāt!” Līdzīgi arī mums – bijām tikai tikko reģistrējušies, neko vēl nepaveikuši,” stāsta A. Lielbārde. Biedrība “Mēs Kalncempjiem” ieies vēsturē kā viena no pirmajām, kas izgāja “NVO inkubatoru”. “Programma gan turpināsies, un iespēja iegūt zināšanas būs arī citām biedrībām, taču pirmie vienmēr paliek atmiņā,” piebilst A. Lielbārde.
No talkas līdz dabas koncertzālei
Šovasar biedrība noorganizēja divus būtiskus pasākumus – “Melderpuļķos” notika Pēterdienas svinības, bet augustā jau otrie Kopienas svētki, šoreiz arī svinot nozīmīgus svētkus “Kalncempjiem – 100!”. Kopienas svētku organizēšanā iesaistījās Alūksnes novada Kultūras centrs sadarbībā ar “Alūksnes nevalstisko organizāciju atbalsta centru”. “Atbalsts bija, bet darījām paši. Kļuvām par labo piemēru novadā, kā svētkus var organizēt pati kopiena. Vēl pirms tam organizējām Pēterdienas balli “Melderpuļķos”, uz kuru ieradās negaidīti liels apmeklētāju skaits. Ar šo pasākumu gan mums gāja interesanti, jo no rīta viss kalna galā sakārtotais bija jāpārplāno, jo pusdienlaikā cēlās vējš un mūziķis atteicās tādā vējā spēlēt. Ko darīt? Cilvēki būs, jārod risinājums. Pasākumu pārcēlām aizvējā, pļavā. Ātri pārkārtojāmies, un rezultātā viss izdevās veiksmīgi. Arī par šo sarīkojumu dzirdējām ļoti daudz laba, kas, protams, rosina turpināt,” stāsta biedrības biedri.
Biedrība ir iesniegusi savu pirmo projektu Alūksnes lauku partnerībā, lai “Melderpuļķu” Kapukalnu veidotu par dabas koncertzāli un turpinātu tur rīkot pasākumus un balles. “Teritorijā nav pieejama elektrība, tādēļ primāri nepieciešams jaudīgs ģenerators. Plānots uzstādīt nojumi māksliniekiem, iegādāties skandu un pastiprinātāju, galdus un solus, kā arī pārvietojamās tualetes un aprīkojumu teritorijas kopšanai, piemēram, lapu pūtēju un zāles trimmeri. Ziemā tur varētu būt atpūtas vieta bērniem, tādēļ projektā iegādāsimies nepieciešamo arī ziemas aktivitātēm, piemēram, šļūkšanas kameras, ugunskura vietu ar aprīkojumu, tostarp zupas katliem. Projekts jau ir saņēmis apstiprinājumu no Alūksnes lauku partnerības, bet gala atbilde vēl jāsagaida no Lauku atbalsta dienesta. Kopējais nepieciešamais finansējums ir 13 000 eiro. Tā kā “Melderpuļķi” atrodas privātā teritorijā, līdzfinansējumu nodrošina pats īpašnieks, biedrības biedrs Ilgonis Puriņš, jo biedrībai pašai līdzekļu līdzfinansējumam nav,” teic A. Lielbārde.
Vajadzīgs atbalsts arī mazajiem
Aktīvie kalncempieši startējuši arī Alūksnes novada pašvaldības līdzdalības budžeta projektu konkursā, vēloties pagasta teritorijā izvietot solus, galdus, augstās dobes un tualeti. “Mūsu ideju uzreiz nenoraidīja, bet atgrieza atpakaļ pārstrādāšanai. Klupšanas akmens bija tualete – nebijām izstudējuši Ministru kabineta būvnoteikumus. Ja mūsu ideja bija uzlikta uz papīra un tā bija laba, tad pašvaldība tomēr varēja iesaistīties un tualeti celt pēc visiem noteikumiem. Vēl nebijām augstajai dobei paredzējuši zemi, bet to taču vietējie cilvēki kravām savestu,” pārdomās dalās A. Spilva.
Ligita Jansone neslēpj, pēc līdzdalības budžeta projektu konkursa ir rūgtums. “Ideja bija laba – sadzirdēt iedzīvotāju vēlmes, ko īstenotu pašvaldība. Rezultātā projekti nemaz neizgāja uz balsošanu, jo viss izrādījās sarežģītāk. Prieks, ka Liepnā būs jauni soliņi, bet soliņus vajadzētu arī mums Kalncempjos. Gadiem neko neesam prasījuši, dzīvojam, kā ir, bet gribētos, lai arī mūs pamana un atbalsta,” neslēpj L. Jansone. Nepareiza kalncempiešiem liekas arī balsošanas sistēma. “Mazais Kalncempju pagasts ar savu iedzīvotāju skaitu nekad nevarētu pārspēt lielos pagastus vai pilsētu. Turklāt balsot varēja tikai elektroniski, līdz ar to balsotāju skaits vēl samazinās,” teic A. Spilva.
Domā, dara un tic nākotnei
Rūgtumu atstājusi arī televīzijas viesošanās šovasar pagastā. Sākotnēji pozitīvi plānotais sižets par aktīvo dzīvi Kalncempjos pārvērties pavisam citā stāstā, nemaz neiekļaujot vietējo viedokļus. “Beigās bija teksts, ka būs teritorijas, kur garām ies tikai ceļi. Kur palikām mēs, aktīvie cilvēki, kuri paši dara savam pagastam? Tas viss netika sadzirdēts, un mūs parādīja pavisam citā gaismā. Kalncempju pagasts ir ar nākotni, mums ir daudz ideju un ieceru, lai dzīve te notiktu. Jā, būs tik, cik paši izdarīsim. Ļoti labi saprotam, ka cilvēkus bariem neatgriezīsim te dzīvot, bet viņi atbrauks vienu vai vairākas reizes gadā, jo jūtas piederīgi šim pagastam. Ir šeit dzīvojuši, strādājuši, mācījušies, bet šobrīd dzīvo citur, gan Latvijā, gan ārzemēs. Ja ikdienā nedzīvo šeit, tad aicinām atbraukt. Domājam, darām, un viss mums būs!” saka A. Spilva.
Aktīvajiem kalncempiešiem ir divi sapņi – lai reiz uz Kalncempjiem varētu atbraukt pa asfaltētu ceļu un būtu pašiem sava satikšanās vieta jeb biedrības nams Cempu skolā. “Par to, ko mēs darām, nesaņemam nekādu atalgojumu. Lielākais gandarījums ir cilvēku novērtējums,” saka A. Spilva un pateicas visiem, kas vārdos, domās un darbos atbalsta viņu darbošanos. “Vien gribētos, lai mūs saredz arī novada vadība, pagastu apvienība un pajautātu mums, kā mums iet un kā var mums palīdzēt. Lai arī mūs redz un dzird,” teic L. Jansone.
Aicina pārgājienā
11. oktobrī pagasta iedzīvotāji un ikviens interesents, kurš to vēlas, varēs doties pārgājienā, lai iepazītu savu pagastu labāk. Šoruden pārgājiens sāksies “Vāverkalnā”, caur Okaniem, gar Velna ragu, Malaciem, Pūzupiem, atpakaļ uz “Vāverkalnu”. Satikšanās 10.00 “Vāverkalnā”, atgriešanas turpat. Pēc pārgājiena desiņu cepšanas, dalīšanās iespaidos un nākamā pārgājiena plānošana. Šoreiz iepazīt varēs tikai vienu daļu pagasta, būs nākamie pārgājieni, kad iepazīs citas vietas.
