Latvijas Dabas fondam – 30

Pirms 30 gadiem – 1990. gada janvārī – Latvijas vadošie dabas aizsardzības speciālisti izveidoja sabiedrisku dabas aizsardzības organizāciju, kuru nosauca par Gandra fondu, vēlāk pārdēvēja par Fondu Latvijas dabai, vēl pēc tam – par Latvijas Dabas fondu. Fonda mērķis bija sugu un dzīvotņu aizsardzība, šim darbam piesaistot projektu līdzekļus un ziedojumus. Šodien LDF pazīstam kā vienu no lielākajām un pieredzes bagātākajām vides organizācijām Latvijā, kura jau trīsdesmit gadus īsteno savu misiju – Latvijas dabas daudzveidības saglabāšanu. Šoruden Latvijas Dabas fonds atskatīsies uz paveikto un iezīmēs dabas aizsardzības nākotnes uzdevumus Latvijā, tā atzīmējot savu trīsdesmitgadi.

Andrejs Briedis, Latvijas Dabas fonda Padomes priekšsēdētājs saka: “Latvijas Dabas fonda trīsdesmitais darbības gads sakrīt ar sarežģītu gadu mūsu kopīgajā vēsturē – COVID 19 pandēmija izvirzīja jaunus spēles noteikumus. Taču nenoliedzami šis laiks lika cilvēkiem novērtēt dabas nozīmi savā dzīvē un aizdomāties par to, ko dabas līdzsvara izjaukšana nozīmē mūsu izdzīvošanai. Latvijas Dabas fonds turpinās īstenot savu misiju – strādāt dabas labā, lai saglabātu Latvijas dabas daudzveidību nākotnei un cilvēkiem.”

LDF savas pastāvēšanas laikā ir īstenojis vairāk nekā 150 dažādus dabas un vides aizsardzībai veltītus projektus, tai skaitā piesaistot Latvijas dabas aizsardzībai vairāk nekā 20 miljonus EUR dažādu Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentu līdzekļu. Līdzās vērienīgajiem LIFE programmas projektiem – tādi LDF pieredzē ir 16 – īstenoti arī daudzi citi projekti dabas vērtību saglabāšanai un vides aizsardzībai.

Projektu īstenošanā iesaistīts plašs partneru spektrs, gan Latvijā, gan ārpus tās. Kā norāda LDF direktors Ģirts Strazdiņš: “Sadarbība vienmēr ir labākā stratēģija, lai kopā paveiktu vairāk. LIFE projektos vien esam sadarbojušies ar vairāk nekā 100 dažādām organizācijām, gan vides nozares ietvaros, gan ārpus tās, tāpat ar zinātniskajām iestādēm, valsts un pašvaldību iestādēm. Piesaistot ES līdzekļus projektu īstenošanai, esam devuši nozīmīgu artavu arī “ekonomikas sildīšanai”, īpaši Latvijas reģionos, kur esam īstenojuši vairumu dabas atjaunošanas projektu.”

LDF darbi noritējuši visā Latvijā – gan īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, gan ārpus tām. Tā LDF devis savu ieguldījumu Engures ezera dabas parka un Papes dabas parka izveidē un tajā esošo biotopu atjaunošanā, daudz paveikts Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, Dvietes palienē, Abavas ielejā, Lielupes palienēs, Cenas tīrelī. LDF bijis klāt Ķemeru nacionālā parka izveides laikā, iesaistījies Gaujas nacionālā parka attīstībā – teritorijās, kuras šobrīd ir plaši tautā iemīļotas rekreācijas vietas.

Savas darbības sākumā, 90. gados, LDF galvenokārt īstenoja projektus, kas vērsti uz atsevišķu īpaši aizsargājamu sugu saglabāšanu. Tā viens no pirmajiem projektiem bija “Melnais stārķis”. Dabas aizsardzībai attīstoties un mainoties, projekti kļuva kompleksāki un aptvēra plašāku ekosistēmu klāstu. 2000. gadu sākumā liels uzsvars LDF darbībā bija uz Eiropas Savienības dabas teritoriju tīkla Natura 2000 izveidi, tāpat LDF sugu un biotopu eksperti piedalījušies dabas direktīvu ieviešanas procesā Latvijā, piedalījušies metodiku izstrādē biotopu klasifikācijai, veikuši biotopu inventarizācijas, un īstenojuši sugu un dzīvotņu monitoringu dabas teritorijās.

Inga Račinska, LDF projektu vadītāja stāsta: “Latvijas Dabas fonds tālajā 2001. gadā īstenoja pirmo ES LIFE Nature programmas projektu Latvijā, atjaunojot Engures ezera piekrastes pļavas un ezera biotopus, apmācot vietējos dabas gidus, organizējot talkas un liekot pamatu tūrisma infrastruktūrai. Pateicoties tolaik piesaistītajiem LIFE programmas līdzekļiem, Engure šodien ir pazīstams dabas tūrisma galapunkts, un dabas teritorija atbalsta vietējo ekonomiku. Mums vienmēr ir liels gandarījums par tiem projektiem, kuri turpina dzīvot arī pēc projekta beigu termiņa, dodot stimulu tālākai attīstībai – piemēram, projekta ietvaros iegādātas govis dabisko zālāju noganīšanai ir kļuvušas par svarīgāko piekrastes pļavu apsaimniekotāju un priecē apmeklētājus, kamēr projekta laikā izveidotais Engures ezera dabas parka fonds kļuvis par pastāvīgu vietējo organizāciju, kas turpina rūpēties par ezera apsaimniekošanu.”

Veicot dabas saglabāšanas darbus dažādās Latvijas vietās, atjaunoti vairāk nekā 5000 hektāri dažādu dabisko zālāju biotopu, atjaunotas dzīvotnes griezēm, lielajam dumpim, grīšļu ķauķim. LDF īpašu uzmanību pievērsis jūras ērgļu, zivjērgļu un mazo ērgļu izpētei un to aizsardzības nodrošināšanai, veidojot mākslīgās ligzdas. Projekta “Ērgļi pāri robežām” ietvaros tika sāktas šobrīd tik populārās tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām, kas no divām kamerām 2011. gadā nu izvērtušās par realitātes šovu, ko pazīst arī ārpus Latvijas robežām.

LDF savas darbības laikā izstrādājis vairāk nekā 60 dabas aizsardzības plānus īpaši aizsargājamām teritorijām visā Latvijā, tāpat īstenoti daudzveidīgi vides izglītības pasākumi – sagatavoti ceļveži, noteicēji, dabas filmas skolām, ceļojošās izstādes. Savu stabilu vietu Latvijā ieņēmis arī LDF kopīgi ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību izveidotais dabas novērojumu portāls Dabasdati.lv, kurā 10 gadu laikā reģistrēto novērojumu skaits jau tuvojas vienam miljonam. Tāpat LDF vienmēr bijis cieši iesaistīts Latvijas dabas un vides politikas veidošanā, piedaloties konsultatīvajās padomēs un normatīvo aktu izstrādes uzraudzībā un sabiedrības viedokļa formulēšanā.

Šobrīd LDF darbības fokusā ir dabisko zālāju saglabāšana, kā arī dispersi ligzdojošo putnu sugu aizsardzības nodrošināšana. Līdzās dabas aizsardzības projektiem LDF pēdējo gadu laikā iesaistījies arī vairākos ar klimata jautājumiem saistītos projektos.

“Par būtiskāko Latvijas dabas nākotnei uzskatām dabas jautājumu integrēšanu visās nozarēs, īpaši lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Jau šobrīd veiksmīgi īstenojam dabas projektus sadarbībā ar lauksaimniekiem, kuri dabas daudzveidībā saredz arī biznesa potenciālu, un šī ir labi iesākta sadarbība, kuru plānojam arī turpināt. Dabas aizsardzībai ir jābūt racionālai un ar pievienoto vērtību gan zemes īpašniekiem, gan visai sabiedrībai,” saka Andrejs Briedis.