Marīte Dzene
Ar 1. jūliju ir stājies spēkā jaunais Administratīvās atbildības likums. Meža īpašnieki un mednieki lielas atšķirības nejutīs, tomēr ir nianses, kam jāpievērš uzmanība.
“Piemēram, meža atjaunošana un jaunaudžu kopšana, kas netiek veikta saskaņā ar prasībām, ir ilgstošs pārkāpums, tāpēc administratīvo sodu var piemērot par pārkāpuma turpināšanu. Kas attiecas uz medībām, jaunais likums neparedz konfiskāciju kā soda veidu,” norāda Ziemeļaustrumu virsmežniecības vecākā inspektore juridiskajos jautājumos Dace Ose.
Mežaudzes vairāk atjaunos
Viņa skaidro, ka dažādi soda mēri vairs nebūs vienuviet, kā tas bija vecajā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, bet izdalīti atsevišķos nozaru likumos. Jaunajā likumā ir noteiktas tikai procesuālās normas, bet pārkāpumi un sodi izdalīti Meža likumā, Medību likumā un citos.
“Minimālais naudas sods ir noteikts mazāks, turklāt paredzēts pirmo reizi par pārkāpumu piemērot brīdinājumu. Savukārt par pārkāpuma turpināšanu iespējams piemērot lielāku sodu un noteikt termiņu tā novēršanai. Ja pārkāpums netiek novērsts un persona neizrāda iniciatīvu likumā uzliktā pienākuma izpildīšanā, iestādei ir tiesības turpināt piemērot sodu,” skaidro D. Ose.
Līdz šim sods par meža atjaunošanas prasību neievērošanu bija mazāks, nekā vajadzīgi līdzekļi šim darbam, tāpēc nereti īpašnieki samaksāja sodu un ar to arī viss beidzās. Jaunā sistēma ļaus panākt, ka mežaudzes tiks vairāk atjaunotas un izkoptas.
Kavējas zaudējumu atlīdzināšana
Līdz 1. jūlijam virsmežniecībā konstatētie pārkāpumi meža apsaimniekošanā un medību noteikumu ievērošanā tiek vērtēti pēc iepriekšējām likuma normām. Kopumā pārkāpumu bijis mazāk nekā 2018. gadā. Meža videi nodarīti 110 683,29 eiro zaudējumi, bet medību saimniecībai nodarītie zaudējumi ir 10 750 eiro. Labprātīgi atlīdzināti naudas sodi – 29 995,92 eiro.
Salīdzinot ar 2018. gadu, zaudējumi ir mazāki. Pērn lielākos zaudējumus veidoja patvaļīga koku ciršana. Zaudējumus ir atlīdzinājušas juridiskās personas, kuras izdarījušās pārkāpumus ar mežizstrādi, kā arī viena fiziska persona. Pārējos gadījumos kaitējuma kompensācijas ir pieteiktas kriminālprocesos.
Bijuši 10 medību noteikumu pārkāpumi: divi nodoti kriminālizmeklēšanai, pārējie – administratīvi sodāmi. Medību saimniecībai ir atlīdzināti 350 eiro zaudējumi par notriekta meža dzīvnieka piesavināšanos, bet pārējie zaudējumi nav atlīdzināti.
Patvaļīga koku ciršana
Pērn bijis 61 pārkāpums, no visiem pārkāpumiem gandrīz puse ir patvaļīga koku ciršana – 29 gadījumi. Par 25 pārkāpumiem materiāli iesniegti kriminālprocesa uzsākšanai Valsts policijā, 36 protokoli sastādīti par administratīviem pārkāpumiem.
Visvairāk pārkāpumu konstatēts Gulbenes novadā – 23 un Alūksnes novadā – 18, turklāt Gulbenes novadā to ir vairāk nekā 2018.gadā, bet Alūksnes novadā – par astoņiem pārkāpumiem mazāk.
Pērn viens pārkāpums konstatēts par meža piegružošanu, kas ir nodots policijai izskatīšanai, trīs pārkāpumi par dabas aizsardzības prasību neievērošanu, seši pārkāpumi par meža iznīcināšanu, nevērīgi rīkojoties ar uguni, un 12 pārkāpumi par meža atjaunošanas un kopšanas prasību neievērošanu.
Pārkāpumu noilgums – divi gadi
22 gadījumos ir noteikts administratīvais sods – par vienu pārkāpumu vairāk nekā 2018. gadā.
“Lielāks ir arī naudas sodu apmērs, jo ir sodītas četras juridiskās personas, kurām likumā paredzēta lielāka soda nauda,” norāda D. Ose. Administratīvi ar naudas sodu sodītas 22 personas, kurām bija jāsamaksā 2610 eiro. Sešām personām piemērota nosacīta daļēja (50 % apmērā) atbrīvošana no naudas soda, ja pusi soda samaksā 15 dienu laikā.
Administratīvajos naudas sodos samaksāti 2385 eiro. “Piecos gadījumos pieņemti lēmumi par lietas izbeigšanu noilguma dēļ, jo to var uzsākt tikai sešu mēnešu laikā pēc pārkāpuma izdarīšanas. Diemžēl nereti patvaļīgu meža ciršanu atklāj tikai pēc gada vai vēlāk. Jaunajā likumā ir noteikts, ka noilgums meža apsaimniekošanas un izmantošana jomā ir divi gadi,” skaidro D. Ose. Astoņos gadījumos izteikts mutisks aizrādījums.
Reklāma