Pašvaldību un iedzīvotāju sadarbība arvien biežāk tiek minēta kā atslēga uz kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanu un iedzīvotāju vajadzību labāku izpratni. Lai gan iedzīvotāju padomes Latvijā vēl ir veidošanās procesā – dažās vietās tās jau aktīvi darbojas, citur vēl tikai top –, to nozīme kļūst arvien redzamāka. Padomes nav domātas, lai kritizētu vai pārņemtu pašvaldības funkcijas, bet gan lai iedzīvotāju balss tiktu sadzirdēta. Kādas ir iedzīvotāju padomes, ko no tām sagaidīt un ko – nē? Kā tās darbojas praksē un kāpēc Alūksnes novada piemērs šobrīd ir unikāls Latvijā, komentē domnīcas “Providus” vadošā pētniece Līga Stafecka.

Latvijas pilsoniskā alianse un Latvijas lauku forums apzinājuši situāciju, kāda ir Latvijā ar iedzīvotāju padomēm – kur tās jau darbojas, bet kur vēl procesi nav uzsākti. Izveidotā karte ir visai raiba. Alūksnes novadā iedzīvotāju padome izveidojās nupat – uz pirmo sēdi ievēlētie padomes locekļi sanāca oktobrī, tādēļ šis ir īstais brīdis atgādināt, kas ir iedzīvotāju padome un kādas ir to funkcijas, jo tās darbībai ir noteiktas kompetences – ko tās drīkst darīt un ko tomēr vairs ne. “Iedzīvotāju padome ir konsultatīva pašvaldības institūcija – tā tiek veidota, lai nodrošinātu vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvniecību un pašvaldības teritorijas attīstību, veicinot iedzīvotāju savstarpēju sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam. Viens no padomes uzdevumiem ir pārstāvēt kopienas intereses plašākā pašvaldības teritorijā un rūpēties par savu vietējo kopienu, bet otrs – spēt sadarboties kopīgu mērķu sasniegšanai. Tas nenozīmē tikai to, ka kopiena vēršas pie pašvaldības ar savām vajadzībām, vēlmēm vai prasībām, bet arī to, kā cilvēki sadarbojas savā starpā un attīsta vietējo kopienu,” skaidro L. Stafecka.

Kas īsti ir iedzīvotāju padome?

L. Stafecka skaidro, ka iedzīvotāju padomes nav pašvaldības iestāde un arī ne nevaldības organizācija – biedrība vai nodibinājums. Tā sakot – nav ne zivs, ne gaļa. “Tās izklausās pēc oficiālas institūcijas, taču, atšķirībā no biedrībām un nodibinājumiem, iedzīvotāju padomei nav juridiskas personas statusa, un tās darbība nav vērsta atsevišķu biedru interesēs, bet gan kopienas interesēs. Piemēram, ja biedrība rūpējas tikai par burkānu audzēšanu un kāds nāk klāt ar vēlmi audzēt kartupeļus, biedrība var vienkārši pateikt – tas nav mūsu mērķis. Iedzīvotāju padome tā rīkoties nevar. Tā pārstāv visu vietējo kopienu intereses, un tās darbībā jārod kopsaucējs, kas der visiem. Tādēļ arī pastāv prasība, ka iedzīvotāju padome jāveido caur vēlēšanām,” skaidro vadošā pētniece.

Ir noteiktas iedzīvotāju padomes kompetences, taču nevajadzētu pārvērtēt to iespējas un veicamos uzdevumus. “Pašvaldībām ir savi uzdevumi, un iedzīvotāju padomei nevajadzētu kļūt par šī darba veicējiem, piemēram, nevajag pārņemt teritorijas labiekārtošanas darbus vai citas lietas. Protams, var runāt par talkām vai citām aktivitātēm, bet ikdienas funkcijām arvien domāta pašvaldība. Iedzīvotāju padomēm nav jālabo māju jumti vai skursteņi. Tam domātas ir pašvaldības iestādes. Tas nenozīmē, ka iedzīvotāju padomei jāorganizē koncerti vai svētki un ka kultūras darbinieki būtu atceļami – nē, tā nebūt nav,” norāda L. Stafecka.

Brīvprātīgi kopienas labā

Iedzīvotāju padomē cilvēki darbojas brīvprātīgi un par to nesaņem atalgojumu. “Padomēm ir konsultatīva loma – tās var sniegt ieteikumus, bet lēmumu pieņemšanas pilnvaras tām nav. Ir bijuši gadījumi, kad iedzīvotāji, uzzinot par padomēm, vērsušies ar sūdzībām, piemēram, par tekošiem jumtiem vai ceļu tīrīšanu. Šīs institūcijas ietekme būs lielāka tikai tad, ja vietējie iedzīvotāji sapratīs, kas tā ir un ko no tās gaidīt. Tā nav vēl viena pašvaldības iestāde un arī ne biedrība – tai nav juridiskā statusa. Piemēram, biedrības var piedalīties projektu konkursos un piesaistīt finansējumu aktivitātēm, bet iedzīvotāju padomēm šādas iespējas nav. Viss atkarīgs no tā, cik pašvaldība ir gatava atbalstīt padomes darbību un meklēt kopsaucējus. Tas nenozīmē, ka padome nevar rosināt pasākumus ar izmaksām, – vienkārši jāvienojas ar pašvaldību, kā šīs izmaksas tiks segtas, jo padomei nav sava budžeta,” skaidro L. Stafecka.

Iedzīvotāju padome ir kā “acis un ausis”, kas seko līdzi tam, kas notiek kopienā. “Taču nepietiek vien ar to, ka vienkārši vēro no malas, – institūcijai ir aktīvāka loma: dzirdētais un redzētais jānodod lēmumu pieņēmējiem, piemēram, pārvaldniekam, deputātiem, pašvaldības vadībai vai iestāžu vadītājiem. Dalībniekiem ap sevi jāpulcē kopiena un jāiesaista arvien vairāk cilvēku. Protams, dzīvojam apātiskā un pasīvā sabiedrībā, un tam ir vairāki iemesli. Cilvēkiem negribas iesaistīties, nav ticības procesam vai viņi baidās vērsties, lai kaut ko risinātu. Tieši tādēļ šis kopienas kodols – iedzīvotāju padome – ir tik svarīgs: tas pulcina cilvēkus ap sevi. Svarīgi, lai padome runātu ar kopienu, stāstītu par paveikto un uzturētu saikni, lai cilvēki zinātu, kas padome ir, kur tā darbojas un ka tā nav “paslēpusies”,” iesaka L. Stafecka.

Pārstāvēt, sazināties, sadarboties

Pētot iedzīvotāju padomes, L. Stafeckai nākas secināt, ka joprojām pastāv abpusēja neuzticēšanās, – pašvaldība neuzticas padomei, un padome neuzticas pašvaldībai. Izaicinājumu var radīt arī padomēm piešķirtās pilnvaras, kas var šķist pārāk vājas, padomēm var būt arī pārspīlētas gaidas par to ietekmi. “Nevaram pagriezt pasauli pilnībā, bet varam rūpēties par savu teritoriju, saprast, kā strādā pašvaldība, un mēģināt kustēties vienā virzienā, nedaudz ko koriģējot. Procesi nenotiks ātri,” skaidro L. Stafecka. “Kāda ir labā prakse? Tādas vienas receptes nav. Būt pašiem. Katra padome veido savu pieeju, kā tā vēlas darboties, kādus jautājumus risināt. Katra iedzīvotāju padome ir labākā iespējamā. Otrs princips –
padomēm jābūt labā kontaktā ar vietējiem iedzīvotājiem, lai tos varētu patiesi pārstāvēt. Ja padome darītu vien to, ko paši grib, būs lemta neveiksmei. Ir jābūt regulārai saziņai, informācijas apritei ar cilvēkiem. Trešais – sadarbība. Atrast “sadarbības atslēgu” ar pašvaldību, lai sadarbība būtu konstruktīva, tad pakāpeniski arī padomes loma pieaugs,” iesaka L. Stafecka.

☑ Ko sagaidīt?

• Interesi un rūpes par vietējo kopienu un tās vajadzībām.
• Vietējo kopienu interešu aizstāvību sadarbībā ar pārvaldniekiem un pašvaldību.
• Informācijas pārzināšanu un apmaiņu starp iedzīvotājiem un pašvaldību.
• Vietējās kopienas saliedēšanu.
• Atgriezenisko saiti par darbību.

☒ Ko negaidīt?

• Pašvaldības domes deputātu loma nemainās.
• Pašvaldības funkcijas turpina pildīt pati pašvaldība – iedzīvotāju padomes konsultatīvi un brīvprātīgi darbojas savu iespēju robežās.
• Darbs iedzīvotāju padomē nav pilna laika darbs un tas nav algots.
• Padome nepieņem domes lēmumus.

Alūksnes modelis – risks vai iespēja?

Alūksnes novada pašvaldība šobrīd ir unikāla ar savu iedzīvotāju padomes modeli – visā novadā darbojas viena padome. Šāds risinājums šobrīd ir vienīgais Latvijā. “Alūksnes novada iedzīvotāju padome ir tikko izveidota, esam pašā sākumā, tāpēc lielas pieredzes vēl nav. Ceļš līdz padomes izveidei bija garš un smags. Pats esmu no Jaunannas pagasta, kur ir aktīva un radoša kopiena, un, dzirdot par iedzīvotāju padomju ideju, rosinājām tādu veidot arī Alūksnes novadā. Šobrīd rezultāts ir – padome ir izveidota. Runājot par padomes formātu – ļoti labi saprotu, ka novada vadībai ir ērtāk sadarboties ar vienu padomi, nevis ar vairākām atsevišķām. Tajā pašā laikā mums, padomes locekļiem – pa vienam no katra pagasta un pilsētas –, ir izaicinājums rast vienotu skatījumu uz problemātiskajiem jautājumiem. Tas viss vēl priekšā. Esam izveidojuši iekšēju saraksti, un šobrīd sajūta ir laba – sadarbība noteikti izdosies. Uz visu šo skatos ar cerībām,” norāda Alūksnes novada iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Kaspars Gusts (attēlā).

L. Stafecka zina stāstīt, ka līdzīgu risinājumu plāno ieviest arī, piemēram, Jelgavas valstspilsēta – vienu iedzīvotāju padomi uz visu pašvaldību. “Tomēr, runājot par vienu padomi, pastāv risks, ka tā kļūs par ēnu domes sastāvam. Dome atšķiras no iedzīvotāju padomes ar vēlēšanu procesu, taču kopumā tas var izskatīties kā ēnu kabinets. Savukārt, ja katrā pagastā izveidojas sava padome, tā strādā saliedētāk un labāk atspoguļo vietējās kopienas vajadzības. Es drīzāk dotu priekšroku risinājumam, ka katrā teritorijā ir sava padome. Kā strādās Alūksnes novada modelis, redzēsim un vērtēsim vēlāk. Vienlaikus ir skaidrs, ka, ja no katra pagasta ir tikai viens pārstāvis, uz viņa pleciem gulstas tas, ko citviet izdara visa padome – vairāki cilvēki. Ja jāsaskaņo viedokļi ar vietējiem iedzīvotājiem un jāizzina noskaņojums, tā ir liela atbildības nasta un paļaušanās uz vienu cilvēku. Ceru, ka viss darbosies labi un viss izdosies,” vēl L. Stafecka.