Mākslinieki un mūziķi ir sabiedrības dvēseles balss. Viņi runā tur, kur vārdos grūti izteikt – caur melodiju, krāsu, ritmu un klusumu. Latvijā, kur kultūra vienmēr bijusi cieši saistīta ar identitāti, mākslas atbalsts nav greznība – tā ir nepieciešamība. Mūsu valsts tapusi dziesmās, dzejā un gleznās, un šī kultūras nepārtrauktība mūs tur kopā vēl šodien.
Atbalsts māksliniekiem un kā ieguldījums visā emocionālajā veselībā un intelektuālajā vidē. Ne jau katrs veido par koncertzāles apmierināt vai gleznas kolekcionāru, bet radoši dzīvo pasaulē. Mūzika, vizuālā māksla, teātris – tas viss rada sabiedrību, kurā ir vieta emocijām, pārdomām un līdzjūtībai. Bez mākslas dzīve kļūst mehāniska un pelēka.
Latvijā atbalsts mākslai bieži balstās uz sabiedrisko līdzdalību – mazi koncerti reģionos, vietējā kultūras centri, neatkarīgie teātri. Lielās zāles ir svarīgas, bet nedrīkstam aizmirst arī perifēriju, kur dzimst nākamie talanti. Un te ir vieta gan valstij, ganējiem, gan sabiedrībai – atbalstīt uzņēmējdarbību, ar biļetes iegādi, ar finansējumu vai vienkārši ar vārdu, kas iedrošina.
Publisks atbalsts dod redzamību, veicina interesi un nostiprina pārliecību, ka kultūra ir vērtība. vairāk kluss, privāts atbalsts māksliniekam bieži nozīmē izdzīvošanu. Abu formu līdzāspastāvēšana ir nepieciešama.
Latvijas kultūras ainava ir trausla, bet bagāta. Lai tā turpinātu, tai vajag ne tikai talantus, bet arī klausītājus, skatītājus un atbalstītājus. Māksla nerodas vakuumā – tā ir dzīvā, savstarpējā apmaiņa. Un tieši šī apmaiņa ir viens no skaistākajiem sabiedrības dzīvotspējas pierādījumiem.
