Vai tiksim līdz referendumam?

Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam apturot izmaiņas Notariāta likumā, kurā paredz ieviest partnerattiecību institūtu, laika atskaite ir sākusies – 7. decembrī CVK sākās parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai. Atšķirībā no parakstu vākšanas par 14. Saeimas atlaišanu balsstiesīgajiem par partnerattiecību institūta ieviešanu būs iespēja izteikties vien 30 dienas, turklāt tikai klātienē un noteiktā laikā.

Lai sarīkotu referendumu par partnerattiecību institūtu Latvijā, jāsavāc vismaz desmitā daļa jeb 154 241 balsstiesīgo paraksts. Ja tas neizdosies, likums pēc divu mēnešu termiņa būs publicējams un stāsies spēkā.

Kā mums ar referendumiem gājis līdz šim? Pēdējais Latvijā bija pirms vairāk nekā 10 gadiem – 2012. gadā par valsts valodu. Pēc tā tika apgrūtināta referenduma ierosināšana, un ar tagadējo kārtību neviena parakstu vākšana nav bijusi sekmīga. Ja parakstīties var tikai klātienē 30 dienas noteiktā laikā un noteiktos iecirkņos, kuru skaits parasti ir daudz mazāks par vēlēšanu iecirkņu skaitu, vēlētājiem jābūt ļoti motivētiem par šo jautājumu izteikties.

Salīdzinājumam – pēdējā parakstu vākšanā par ostu reformu pērn savāca vien nedaudz vairāk par 7000 parakstu, kas nebija pat pusprocents vēlētāju (0,47 %). Vēl zemāka aktivitāte – 6007 jeb 0,39 % vēlētāju – bija parakstu vākšanā 2020. gadā saistībā ar pašvaldības domes pilnvaru laiku. Arī par tik šķietami “karstu” tēmu kā Saeimas atlaišana nekad līdz šim nav izdevies savākt pietiekamu balsstiesīgo atbalstu, lai par šo jautājumu ierosinātu referendumu. Pašlaik savākti vairāk nekā 30 tūkstoši parakstu. Pēdējās dienās temps gan ir noplacis, taču iniciatoriem vēl ir gads laika.

Tas, ka par apturētu likumu nevar parakstīties elektroniski, varētu būt viens no iemesliem, kādēļ līdz referendumam varētu arī nenonākt. Taču savu lomu vēlētāju aktivitātē var spēlēt arī partijas. Notariāta likuma grozījumus prezidentam lūdza apturēt 34 Saeimas opozīcijas deputāti, iesaistījušās arī nevalstiskās organizācijas, piemēram, biedrība Asociācija “Ģimenei”, kas izsūta redakcijām aicinājumus informēt savus lasītājus par viņu Satversmē noteiktajām tiesībām.

Ja partijas ļoti aktīvi reklamēs un pamatos, kāpēc Notariāta likuma grozījumos paredzētās tiesības būtu jāliedz pāriem, iespējams, izdosies savākt referenduma rīkošanai vajadzīgo parakstu skaitu. Tādēļ līdzās Ziemassvētku piedāvājumiem šonedēļ varētu aktivizēties arī vairāku politisko partiju kampaņas.

Jāatgādina, ka Tieslietu ministrijas izstrādātā likumu grozījumu pakotne skaidro, ka partnerība būs jauns veids, kādā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības un paredzēt tām noteikta veida sociālo un ekonomisko aizsardzību. Tāpat būtu svarīgi zināt, ka tiem vēlētājiem, kuri nevēlas panākt tautas nobalsošanu ne par Saeimas atlaišanu, ne grozījumiem Notariāta likumā, nekur nav jāparakstās.