Savu uzvaras gājienu turpinās

Šonedēļ visa pasaule pievērsa uzmanību Krievijas prezidenta Vladimira Putina inaugurācijas ceremonijai. Interesanti bija uzzināt, kuri no valstu vadītājiem klanījās Krievijas diktatoram, apsveicot ar jaunu prezidentūras sākumu. Gods godam – visu trīs Baltijas valstu vadītāji tie nebija. Putinam roku nespieda arī lielvalstu – ASV, Lielbritānijas un Kanādas – vadītāji. Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels aicināja ignorēt Putina inaugurācijas pasākumu, savu dalību tajā jau pirms tam tomēr bija plānojuši sešu Eiropas Savienības valstu pārstāvji. Raidorganizācija “DW” (Deutsche welle) un “Radio Svoboda” tagad apstiprina, ka uz ceremoniju patiešām arī ieradušies Francijas, Ungārijas, Slovākijas, Grieķijas, Maltas un Kipras pārstāvji. Savu izvēli šo valstu vadība publiski nav pamatojusi, tikai Francija paudusi, ka vēlas saglabāt ar Krieviju atvērtus saziņas kanālus, tādēļ tās pārstāvji devušies uz Krieviju.

Krievijas prezidenta vēlēšanas notika martā, pēc kurām paziņoja, ka Vladimirs Putins tajās guvis uzvaru ar vairāk nekā 87 % balsu. Iespējams, ka daudzi lielās kaimiņzemes iedzīvotāji arī balsoja par Putina palikšanu prezidenta krēslā, jo nu jau ar viņu valsts priekšgalā kopš 2000. gada izaugusi vesela paaudze krievu. Šie cilvēki nemaz nezina, kā ir dzīvot savādāk, – bez meliem un liekulības, bet akli tic Kremļa paustajai “taisnībai”. Viņi noteikti arī nezina, ka Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi Putina aresta orderi, apsūdzot viņu Ukrainas bērnu deportēšanā, kas ir kara noziegums, un citos noziegumos pret ukraiņu tautu. Savukārt citi ziņu kanāli gan apšauba balsojuma “patiesību”, norādot, ka Krievijā jau sen nav iespējamas brīvas un godīgas vēlēšanas. Galvenais ir nodrošināt Kremļa saimniekam iespēju palikt amatā vēl sešus gadus, un tas ir panākts. 71 gadu vecais Putins savu uzvaras gājienu turpinās, kamēr vien viņam ļaus veselība. Par to brīdina arī Krievijas politikas analītiķi, uzsverot, ka nevajag gaidīt, ka Putins mainīs savu politiku. Viņš tāpat turpinās represijas pašmājās, kontrolēs informatīvo telpu un ar jaunu sparu atkal vērsīsies pret Ukrainu, norādot, ka “militārajā operācijā”, ko izvērš Krievija, vainojami Rietumi.