Reklāma

Pededze spilgtina novada tradīciju buķeti

Alūksnes novada pierobežā – Pededzē – ir daudz īpašu un kolorītu tradīciju, kas bagātina un dažādo mūsu novada kultūrvēsturi. Pededzieši ļoti lepojas ar vietējiem Masļeņicas svētkiem, kam nākamgad apritēs 55 gadi, un šogad Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto Pededzes pagasta pareizticīgo iedzīvotāju tradicionālo kāzu rituālu.

Masļeņicai – 55

Kaut arī šobrīd esam Ziemassvētku gaidās, kad tie būs klāt, sāksim gaidīt pavasari, un īpaši tā atnākšanu atzīmē Pededzē. Masļeņica ir unikāla kultūras tradīcija Alūksnes novada pierobežā, kam ir dziļas vēsturiskas saknes, jo 2021. gada 13. martā plānotie svētki notiks jau 55. reizi.

“Mēs ar Pededzes Masļeņicu esam vienaudzes,” smejas Pededzes tautas nama vadītāja Tatjana Steklova, kas Masļeņicas vēstures pētījumiem, pasākuma organizācijas dažādošanai un sniega Dieva pielūgšanai veltījusi visvairāk laika, pūļu un entuziasma. Savukārt, sagaidot Masļeņicas 50. jubileju, plašāku izpēti veikusi toreizējā Pededzes muzeja vadītāja Inese Volšteine.

Pirmsākumos maskējas

T. Steklova stāsta, ka Pededzes ciemā plašākās Masļeņicas svinības datējamas ar 1966. gadu, kas ir vienas no vecākajām un tradīcijām bagātākajām Vidzemes ziemeļaustrumos un Latgalē. Masļeņica ir seni austrumslāvu svētki, kas norit 40 dienas pēc Ziemassvētkiem un trīs dienas pirms Lielā gavēņa. Svarīgākie atribūti: salmu lelle, spēles un izklaides, vizināšanās kamanās. Šo svētku svinēšanas idejas autors Pededzē bija toreizējais kolhoza “Zarja” priekšsēdētājs Ants Killi, lai pierādītu, ka Latvijas pierobežā arī dzīvo cilvēki, kuri prot gan strādāt, gan svētkus svinēt. “Katra Masļeņica bija gaidīta, tā allaž saistījās ar kādu pagasta ļaužu dzīvē nozīmīgu notikumu – labāko darbinieku godināšanu, kolhozu spartakiādi vai zirgu pajūgu skriešanās sacīkstēm gluži kā “Krievu ziemā.” Tagad mēs zinām, ka tas bija arī sava veida aizsegs, lai padomju laikā mazāk izskanētu Masļeņicas tradīcijas ievērošana ģimenēs un dievkalpojumu apmeklēšana baznīcās,” stāsta T. Steklova.

Svinēs jebkurā gadījumā

Jautāta, kā plānots atzīmēt nozīmīgo gadskārtu, T. Steklova atzīst, ka ir ļoti grūti domāt pandēmijas rāmjos. “Pirmkārt jau, lai radītu tikpat un vēl kuplākus, košākus svētkus nekā parasti, ar pilnu atdevi jāstrādā amatierkolektīviem, kas pašlaik nav iespējams, tādēļ apsveru koncertu ar profesionāļu dalību. Viss pārējais būs maksimāli jārīko brīvā dabā,” ieskicē T. Steklova. Viņa cer, ka bērni varēs izmantot projektā iecerēto slīdkalniņu, kuram sniega trūkuma gadījumā varēs to sagatavot paši. “Masļeņicu svinēsim jebkurā gadījumā,” pārliecinoši teic organizatore.

Masļeņicas īpašais simbols – zirgs

Varbūt tieši tādēļ, ka Masļeņicas tradīcijas aizsācējs Pededzē A. Killi tik ļoti mīlējis zirgus, mums šī tradīcija ir jau 54 gadus. Tiesa, rikšotāju vairs nav tik daudz un nez vai izdotos īstenot trijjūgu, kura parādīšanās bija svētku kulminācija. Taču pededzieši pie tradīcijas izvizināt svētku apmeklētājus turas. Pēdējos gados ziemas prieku zirga kamanās svētku apmeklētājiem sagādā Pededzes pagasta iedzīvotājs Vladimirs Georgijevs.

“Man ir pieci zirgi, trīs no tiem var jūgt pajūgā. Čutkijam, kas vizināja šī gada Masļeņicā, ir 10 gadi. Pagastā bez šiem vēl ir tikai divi zirgi, taču savulaik tradīcijas pirmsākumos to bija vismaz 100, deviņdesmitajos gados – kādi 50,” zina stāstīt bērīšu saimnieks, kurš arī atminas savulaik organizētās vērienīgās pajūgu skriešanās sacīkstes ar zvārguļu skaņām un sniega vērpetēm.

Pierobeža sekmē savdabību

Pagājis gandrīz gads, kopš Pededze un Alūksnes novada ļaudis priecājās par nozīmīgu panākumu – Pededzes pagasta pareizticīgo iedzīvotāju tradicionālais kāzu rituāls iekļauts Nemateriālā kultūras mantojums sarakstā.

Tradīcijas pētniece Tatjana Steklova stāsta, ka unikālais rituāls saistīts ar robežu, kas Pededzes pagasta piederību vairāku gadsimtu garumā ir mainījusi vairākkārt. Pededze savulaik ir dalīta starp Krieviju, Poliju un Zviedriju, tad Krievijas impērijas laikā piederējusi vairākām guberņām, bet no 1920. gada daļa teritorijas ir Igaunijai un tikai kopš 1924. gada pagasta robežas ir tādas, kā šobrīd. Rezultātā šādas robežu un valstiskās piederības maiņas ietekmējušas arī vietējās ieražas, tostarp godus, un šeit radās spilgts, savdabīgs kāzu rituāls, kas ir raksturīgs tikai Pededzei.

Igauņu, setu, latgaļu un latviešu mikslis

“Es parasti kā piemēru minu savu vecmāmiņu. Viņa dzimusi 1914. gadā, lasīja un rakstīja krieviski, igauniski un latviski. Līdz ar to tad arī tradīcijas veidojās tādas, kā ir tagad. Tās ir igauņu, setu, latgaļu un latviešu tradīcijas. Paskatieties uz šo līgavaiņa kreklu, vai šeit redzami krievu ornamenti? Vai, piemēram, jostas, kuras mūsu vīrieši nēsāja – tās ir setu jostas un tajās attēlots auseklītis,” saka T. Steklova, demonstrējot senos kāzu tērpus, kas vietu raduši Pededzes tautas nama ekspozīcijā. Pierobeža un robežu maiņas, dažādās tautības veidojušas šīs atšķirīgās tradīcijas, kas ir kāzu rituālā.

Paveikts nozīmīgs darbs šīs tradīcijas pētniecībā, un daudz darāmā ir vēl priekšā, taču šis gads nav bijis aktivitātēm labvēlīgs. ”Bija iecerēts vērienīgs pasākums, kurā izspēlētu Pededzes pagasta pareizticīgo iedzīvotāju tradicionālās kāzas, iesaistot arī pasākuma apmeklētājus. Līdztekus būtu arī ekspozīcija ar senajiem kāzu mūzikas instrumentiem, rokdarbu izstāde, jo ar kāzu rituālu cieši saistīti sieviešu rokdarbi, kā arī kulinārijas un speciālā kāzu alus degustācija. Taču pandēmija mums visu izjauca,” skaidro T. Steklova.

Savdabīgā kāzu rituāla pazīmes

► Kāzu personāži ir līgavas un līgavaiņa “družkas”, “līgavaiņa brāļi”, “draudzenes” vai “līgavas māsas”.

► Kāzu vadītāji tiek saposti ar krustā sasietiem kāzu dvieļiem un jostām.

► Kāzu rituālā bieži tiek izmantota “bildināšana” (svatovstvo – krievu val.), noruna (sgovor), un topošo radinieku ciemošanās (smotrini) un cits.

► Līgavu pie galda ved, aizklātu ar lakatu, lai ļauna acs nenoskauž, lakatu ar pātagas kātu noņem vīramāte. Pie galda jauno pāri sēdina uz vedējtēva jeb “družkas” nestajiem spilveniem.

►Attīrīšanās rituāls pirtī otrajā kāzu dienā.

Nākamgad rudenī plāno festivālu

Bet, tiklīdz kaut ko tik vērienīgu varēs rīkot, gatavība būs augsta. “Domāju un ceru, ka tas varētu būt nākamgad rudenī. Tradīcijas popularizēšana ir svarīga, jo citādi tiks apdraudēta tās pastāvēšana un nodošana nākamajām paaudzēm,” saka T. Steklova.

Tāpat, ja būs jauno pāru interese, nākotnē radīs iespēju izmantot iegūtās zināšanas un materiālus reālās kāzās. Tādas Pededzē šogad bijušas. Viens pāris šo iespēju izmantojis maģiskajā datumā – 20.02.20. Nākotnē iecerētas arī citas rituālu popularizējošas norises. “Mums ir saplānoti pasākumi pieciem gadiem, kuros gribam šo krāšņo rituālu godā celt un ieinteresēt jaunatni izzināt savu senču tradīcijas,” saka T. Steklova.

Vēl foto un video: https://fb.watch/2d_D6YzM0Q/

https://old.aluksniesiem.lv/foto-un-video/foto-garsiga-un-lustiga-maslenica-pededze-134382

https://old.aluksniesiem.lv/foto-un-video/foto-maslenica-dzen-prom-ziemu-un-gaida-pavasari-134394

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.