Reklāma

Ielu svētku esence – izzinātā vēsture

SVĒTKI AR PIEVIENOTO VĒRTĪBU. Apes tautas nama vadītāja Ilva Sāre (no kreisās) un Apes pilsētas vēstures zinātāja Diana Liepiņa ir gandarītas, ka, svinot ielu svētkus, jau izzināta un apkopota sešu ielu vēsture, un atzīst, ka iesākto tradīciju jāturpina. Foto: Agita Bērziņa

Katrai ielai, tāpat kā cilvēkam, ir savs raksturs, biogrāfija un nozīme apkārtējā dzīvē un sabiedrībā. Apē ir tradīcija pilsētas svētkos starp dažādām tematikām izraudzīties svinēt kādas ielas svētkus. Sešās ielās Apes pilsētā tie jau svinēti, vai tradīcija turpināsies?

Unikālā tradīcija Apes pilsētas svētkos godināt kādu no pilsētas ielām un svinēt tos katrreiz citā ielā ir Apes tautas nama vadītājas Ilvas Sāres izlolota ideja. Viņa gan neslēpj, ka ideju noskatījusi Viļakā, kur tieši šādi mazo ielu svētki vienojuši vietējos cilvēkus. “Līdzīgi kā Viļaka, arī Ape ir maza pilsēta, tādēļ svētki jāveido, balstoties uz sajūtām. Pretstatā lielajām pilsētām, kur var atļauties slavenu un dārgu mūziķu vai citu māksliniekus koncertus, mums mazajā Apē tie jārada savādāki. Mums tie vienmēr bijuši sajūtu svētki, kuru organizēšanā aktīvi iesaistījās visi ielā dzīvojošie vai strādājošie. Kopienas saturēšanai katrā vietā jābūt virsuzdevumam. Jūtu, ka tas ar katru gadu tomēr iet mazumā, un man ir ļoti žēl. Vēl jo vairāk tādēļ, ka jau nākamvasar dzīvosim jaunā novadā, kas rada bažas, vai cilvēks un vieta, kur viņš dzīvo, būs vērtība. Tieši cilvēks ir tas, kurš veido vidi pagastā, pilsētā, novadā vai rajonā,” saka I. Sāre.

Ilva Sāre: “Ielu svētki vienmēr mums bijuši sajūtu svētki, kuru organizēšanā aktīvi iesaistījās visi ielā dzīvojošie vai strādājošie.”

Izzina ielu vēsturi

Interesanti, ka, svinot ielu svētkus, pamatīgi izzināta šo ielu vēsture – savākti un apkopotie materiāli par katru ēku, svarīgākajiem notikumiem un cilvēkiem, kuri tur dzīvojoši un dzīvo joprojām. Vēstures materiālu vākuši gan Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas skolēni, gan pilsētas vēstures zinātājas Diana Liepiņa un Astra Binde. “Ja nebūtu šo svētku, nebūtu apkopota ielu vēsture. Apkopojām vēsturisko informāciju, kas ir būtisks svētku pienesums. Svarīgi šos stāstus izdzīvot ne tikai pilsētas svētkos, bet arī atcerēties pēc tiem. Tādēļ ne tikai svinējām tos un uzposām ielu vienai dienai, bet arī pie katras mājas izvietojām informāciju par tās vēsturi. Daudzi stāsti jeb informācija par ēkām man ir zināma, taču mūsu bērni to nezina, tādēļ ir jāstāsta un jārāda. Apē dzīvo savas vietas patrioti, kuri mīl Api. Ielu svētki vienmēr bija sirsnīgi un emocionāli,” saka I. Sāre.

Atvēra savus pagalmus

2017. gadā Apē svinēja šobrīd pēdējos ielu svētkus. “Mēs dzīvojam mainīgā pasaulē. Viss, kas kādreiz bijis labs, savu mūžu nodzīvojis. Jāmeklē jaunas formas, kā būt atšķirīgiem. Domāju, ka mēs Apē varam šādus svētkus svinēt, lai arī iebraucēji iepazītu mūsu cilvēkus, viesmīlību, atvērtību. Ar to arī esam atšķirīgi un mūs atceras. Ja apeniešiem jautātu, vai atceras 2008. gada svētkus Pasta ielā, katram būtu savas atmiņas. Ja jautātu, kuri svētki vislabāk patika, katram mīļākie būtu kādi citi. Man vismīļākie joprojām ir pirmie ielu svētki Pasta ielā,” stāsta I. Sāre. Viņa gan neslēpj, ka ne visiem patikusi ideja svētkos doties uz koncertiem svešos māju pagalmos, nevis publiskās vietās. “Lai gan konkrētajās ielās dzīvojošie labprāt atvēra savas sētas vai mājas durvis, lai ikviens varētu ienākt viņu pagalmā un svinēt svētkus, ne visiem šī doma patika. Bet viņiem patika un iesaistījās. Katram bija sava ideja, kā šajā ielā jāsvin svētki un kā iela jāgodina. Mēs dzīvojam mazā pilsētā, cits citu pazīstam,” teic I. Sāre.

37 ielas ir Apes pilsētā.

19,7 kilometri ir to kopgarums.

Tradīcijai nav turpinājuma

Diemžēl savāktie materiāli par ielu vēsturi nav raduši vietu, kur tos ikviens interesents publiski varētu apskatīt. Apē nav pilsētas vai novada muzeja, tādēļ materiālus mājās glabā viena no to vācējām D. Liepiņa. Viņa gan priecātos, ja būtu publiska vieta materiālu glabāšanai. “Svētki bija pamudinājums savākt informāciju. Cilvēki bija atsaucīgi, cik varēja un zināja, izstāstīja. Apē ir daudz ielu, par ko stāstīt un vākt informāciju. Pie tam, šie ielu svētki vienmēr bija cilvēcīgi. Nedrīkst pazaudēt tikšanās prieku, cilvēku stāstījumu un redzējumu. Apē, piemēram, ir Klusā iela, Jāņa iela, Parka iela, arī Brīvības iela un Vaidavas iela. Kas tajās noticis, kādreiz dzīvojis un dzīvo tagad, būtu interesanti izpētīt. Ielu Apē ir daudz, tradīciju būtu vērtīgi turpināt,” saka D. Liepiņa.

2008. gads – Pasta ielas svētki

Pasta iela ir visvecākā un garākā Apē, kurā saglabājies bruģis. Tās ēkām ir interesanta vēsture. Domājams, ka iela savu nosaukumu ieguvusi no pasta, kas tajā darbojās 100 gadu garumā. Svētkus vadīja pastnieki, tā godinot šī darba darītājus. Ielā kādreiz atradusies izpildkomiteja, dzimtsarakstu nodaļa, milicijas postenis, tādēļ svētkos neiztika bez kāzu ceremonijas, milicijas uzraudzības. Pasta iela bijusi arī Tirgotāju iela un svētkos neiztika bez tirgošanās azarta.

2010. gads – Stacijas ielas svētki

Stacijas iela ir viena no nozīmīgākajām Apē. Tā sākas pie bijušās šaursliežu dzelzceļa stacijas ēkas un ved cauri pilsētas centram līdz pat Vaidavas upes līcim. Ielas abās malās jau no tās pirmsākumiem bija veikali, kafejnīcas, tirgotavas, to arī atcerējās un akcentēja Stacijas ielas svētos. Sumināja visu veikalu pārdevējas, izbaudīja to laiku ēdnīcas ēdienus no to laiku šķīvjiem, glāzēm, baudīja bārmeņu šovu, spēlēja novusu entuziasta Jāņa Ērmaņa pagalmā, klausījās pūtēju melodijās, jo vairāki pūtēji dzīvo šajā ielā, Dace Ķelpe veidoja savu deju kolektīvu koncertu.

2011. gads – Dzirnavu ielas svētki “Pilsēta savās krāsu melodijās”

2011. gadā svētku aktivitātes norisinājās Dzirnavu ielā. Vēl līdz Pirmajam pasaules karam darbojās ūdensdzirnavas. No tām gan vairs nav ne vēsts, toties ielas sākumā ir miniatūras vējdzirnavas, kas simboliski vēstī par ielas nosaukumu. Dzirnavu ielā, vācu karaspēkam atkāpjoties, vairākas ēkas nodedzinātas. Tā savieno Api ar Igauniju. Ielā ir Elīnas Zālītes memoriālā māja. Svētkos sadzīves pakalpojumu kombinātā bija iespēja redzēt šuvēju veidotos tērpus gadu garumā, safrizēt matus, caur fotogrāfijām, rekvizītiem sajust maizes ceptuves smaržu, “iepazīties” ar Elīnu Zālīti.

2012. gads – Avotu ielas svētki “Mana pilsēta avotu dzidrajās skaņās”

No Apes apkārtnes zemes dzīlēm, dolomīta un smilšakmens slāņiem iztek daudz avotu un steidzas uz Vaidavu. Avotu iela sākas pie stacijas, bet pie vidusskolas satiekas ar Pasta ielu. Viens no interesantākajiem dienas notikumiem bija apkārtnes avotu ūdens degustēšana. Daži atzina, ka visgaršīgākais ir Cepļa avota ūdens, citi slavēja Veselības un Tērču avotiņa ūdeni.

2016. gads – Skolas ielas svētki “Mans Skolas ielas stāsts”

Tā ir galvenā Apes satiksmes artērija, kurai ir būtiska nozīme katra apenieša dzīvē. Svētkus izdzīvoja izglītības zīmē ar galveno motīvu “Mans Skolas ielas stāsts”, atzīmējot Dāvim Ozoliņam 160. un baronam Delvigam 145. jubileju, kā arī izpētot Apes arodskolas vēsturi, tās cilvēkus un izzinot Skolas ielu, kas ir nozīmīgākā pilsētas iela, bagāta ar senu vēsturi un stāstiem.

2017. gads – Rūpniecības ielas svētki “Rūpniecības ielas stāsti un bagātība”

Svinot Apes pilsētas 89 gadu jubileju, 2017. gadā svētu reize pienāca Rūpniecības ielai. Tā savu nosaukumu mantojusi rūpnieciskās darbības rezultātā. Sākas no Skolas ielas pie bijušā dzelzceļa tilta pār Jašupīti. Beidzoties ielas asfaltam, beidzas arī pilsētas teritorija. Ielā dzīvojuši darbīgi cilvēki – skolotāji, biškopji, šuvēji, maizes ceptuves darbinieces, kurus svētkos atminējās. Pirmo reizi svētkos lielījās un izrādīja mājražotāju, zemnieku, lauksaimnieku, uzņēmēju un amatnieku saražoto Apes novada uzņēmēju tirgus placī.

This image has an empty alt attribute; its file name is logo-3.jpg

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.