Veselības ministrija jau vairākus gadus plāno slimnīcu tīkla sakārtošanu un par tās galveno mērķi ir izvirzījusi ārstniecības kvalitātes paaugstināšanu. To iecerēts panākt, tuvāk cilvēku dzīvesvietai saglabājot galvenokārt neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas un terapeitisko aprūpi, bet sarežģītāka veida palīdzību koncentrējot reģionāla un nacionāla līmeņa slimnīcās. Tomēr konkrētas skaidrības par plāna iespējamo attīstību vēl nav, tādēļ neziņā par turpmāko iestādes darbu ir Alūksnes slimnīcas vadība, SIA “Alūksnes slimnīca” kapitāldaļu turētājs Alūksnes novada pašvaldība, slimnīcas personāls un iedzīvotāji.
Ziņa ir satraucoša
Bažas par Alūksnes slimnīcas turpmāko darbu paudusi Alūksnes Invalīdu biedrības vadītāja Solvita Rateniece. “Ziņa par pārmaiņām slimnīcu darbā ir satraucoša gadījumā, ja Alūksnes slimnīcu atkal grasās pārveidot par dienas stacionāru. Mums, kā Invalīdu biedrības biedriem, tāpat kā citiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ir ļoti svarīgi, lai slimnīcas pakalpojumi tepat, Alūksnē, tuvāk pie mājām, būtu pieejami visu diennakti,” saka S. Rateniece. Viņa norāda, ka biedrības biedri nav gatavi pēc medicīniskās palīdzības, ja tāda būs nepieciešama pēc darba laika, doties vairāk nekā simts kilometru attālumā no mājām. “Gadījumā, ja, piemēram, trauma vai kāda cita saslimšana nebūs tik nopietna, lai paliktu slimnīcā, pacientam pašam būs jādomā, kā tikt mājās,” norāda viņa. Biedrība arī sagatavojusi vēstuli veselības ministram Hosamam Abu Meri, kurā aicina ministriju rūpīgi plānot jauno speciālistu piesaisti slimnīcai. “Lai Alūksnē paliktu slimnīca ar visiem pašreiz sniegtajiem pakalpojumiem, nepieciešams vairāk speciālistu. Tādēļ aicinām Veselības ministriju sakārtot sistēmu, kas regulētu jauno speciālistu piesaisti reģionu slimnīcās, lai arī Alūksnes slimnīca varētu turpināt darbu kā diennakts stacionārs,” teikts vēstulē, kuru nu jau parakstījuši 98 biedrības biedri un citi alūksnieši, kuri šajā jautājumā ir ieinteresēti.
Izmaiņas pārrunā ar pašvaldībām
Uz sarunām par slimnīcu tīkla sakārtošanu pie veselības ministra kopš vasaras aicināti Latvijas novadu pašvaldību pārstāvji, tostarp arī Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers, izpilddirektors, SIA “Alūksnes slimnīca” kapitāldaļu turētāja pārstāvis Ingus Berkulis, vairākkārtīgi arī SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa.
“Mūs informēja par pašreizējo stāvokli medicīnas nozarē Latvijā un arī Alūksnes slimnīcā. Veselības ministrijas ierēdņu sniegtajā informācijā mēs saklausījām, ka arī turpmāk Alūksnes slimnīcu plāno saglabāt kā diennakts stacionāru, taču rosināja Bērnu nodaļu pārveidot par dienas stacionāru, jo trūkst pediatru, savukārt Ķirurģijas nodaļu pārveidot par īstermiņa uzturēšanās nodaļu, kur, ja nepieciešams, pēc trīs dienām pacientu pārved uz augstāka līmeņa slimnīcu, un neko nemainīt Uzņemšanas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas un Terapijas nodaļu darba laikā,” saka SIA “Alūksnes slimnīca” kapitāldaļu turētāja pārstāvis Ingus Berkulis. Viņš norāda, ka slimnīcas valdes priekšsēdētāja vēl aizvadītajā nedēļā tikusies ar Veselības ministrijas pārstāvjiem, pēc kuras, lai gan tas nav konkrēti norādīts, sapratusi, ka Alūksnes slimnīca arī turpmāk paliks kā diennakts stacionārs.
Statistiku precizē
“Sākotnēji tiekoties ar Veselības ministrijas pārstāvjiem, viņu raksturotie statistikas dati tobrīd pilnībā nesakrita ar tiem, kas bija Alūksnes slimnīcas rīcībā,” stāsta I. Berkulis. Šāda situācija radusies tādēļ, ka pacientu, kuri pēc medicīniskās palīdzības paši vai ar ģimenes ārsta nosūtījumu vēršas slimnīcas Uzņemšanas nodaļā, veselības stāvoklis tiek pārbaudīts un nereti viņi nav jāstacionē. “Līdz ar to pēc statistikas viņi tiek ieskaitīti Ambulatorajā sadaļā. Savukārt tos pacientus, kurus atved Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, ievietojam izmeklēšanai slimnīcā. Tur arī veidojas starpība slimnīcas un Veselības ministrijas statistikas datos,” norādījusi SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa.
Tagad slimnīcas administrācija šos datus ir precizējusi un nosūtījusi ministrijai, norāda I. Berkulis.
“Rādītāji, ko ministrija vērtē, Alūksnes slimnīcai, salīdzinot ar citām otrā līmeņa slimnīcām, ir augsti. To ministrija savā ziņojumā ir uzsvērusi, un tas man šķiet ļoti svarīgi,” saka izpilddirektors.
Konkrētu viedokli nepauž
“Pēc Veselības ministrijas ziņojuma, kas nosūtīts arī Alūksnes novada pašvaldībai viedokļa izteikšanai, saskatu, ka ministrija grasās medicīnas nozari sakārtot plānveidīgi līdz 2029. gadam, visas slimnīcas no pašreizējiem pieciem līmeņiem pārorientējot uz trīs,” norāda I. Berkulis.
Viņš uzskata, ka slimnīcai Alūksnē jāpaliek kā diennakts pakalpojumu sniedzējai, jo Alūksnes novads ir pierobežas novads, kas atrodas tālu no lielākajiem centriem, te atrodas arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Kājnieku skola, kura izmanto slimnīcas medicīniskos pakalpojumus. Pašvaldība pašlaik Veselības ministrijai par šo ziņojumu nesniedz ne precizējumus, ne iebildumus un ne ieteikumus. “Lai to darītu, pašvaldībai ir precīzi jāzina, kurā līmenī slimnīca tiks iekļauta, kuri profili būs kā obligāti nodrošināmie, kas notiks ar slimnīcu. Tikai tad varēsim sniegt konkrētu viedokli,” saka kapitāldaļu turētāja pārstāvis.
Uztrauc Bērnu nodaļas trūkums
I. Berkulis uzskata, ka būtiska problēma Alūksnes slimnīcai ir Bērnu nodaļas trūkums. “Ja pašvaldības prioritāte pašlaik ir jauns dzīvojamais fonds tieši jaunajām ģimenēm ar bērniem, nevar veidoties situācija, ka nav pediatru, kas strādātu Bērnu nodaļā. Aicinot ģimenes pārcelties uz dzīvi un darbu novadā, nevaru taču viņus nepatīkami pārsteigt ar to, ka šeit nav pediatru. Līdz ar to pašvaldība ir uzstādījusi mērķi, sākot ar dzīvojamo fondu, atbalstu, stipendijām, darīt visu, lai slimnīcai piesaistītu pediatrus,” savu nostāju pauž I. Berkulis. Viņš norāda, ka pašlaik, kamēr nodaļa ir slēgta, tajā jau veikts grīdas remonts, lai darbu varētu turpināt.
Arī M. Kauliņa no Bērnu nodaļas slimnīcā atteikties negrasās. Viņa jau vairākkārtīgi norādījusi, ka līdzīga situācija kā Alūksnes slimnīcā ar Bērnu nodaļu ir arī citviet reģionos. Trūkst pediatru, taču slimnīcas administrācija jauno pediatru meklējumos nav apstājusies. “Esmu uzrunājusi kādu pediatru, kurš pašlaik strādā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā un paralēli studē doktorantūrā, ieinteresējām viņu. Savukārt viņš izrādīja interesi Alūksnē strādāt ar bērniem, kuriem konstatēts autiskais spektrs, arī ambulatori,” sacīja valdes priekšsēdētāja brīdī, kad uz nenoteiktu laiku nodaļa tika slēgta.
Cer uz saprātīgu risinājumu
Alūksnes slimnīcas nākotne joprojām ir neskaidra, taču gan iedzīvotāji, gan pašvaldība un mediķi ir vienisprātis diennakts stacionārs pierobežas novadā ir vitāli nepieciešams. Veselības ministrijas iecere sakārtot slimnīcu tīklu, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti, tiek vērtēta kā solis pareizajā virzienā, tomēr alūksnieši cer, ka reformas netiks īstenotas uz reģionu iedzīvotāju ērtību un drošības rēķina. Tagad atliek gaidīt konkrētus lēmumus un cerēt, ka dialogā starp ministriju, pašvaldību un sabiedrību tiks rasts risinājums, kas ļaus Alūksnes slimnīcai turpināt darbu pilnvērtīgā režīmā.
Jāpiebilst, ka gaidāmās pārmaiņas slimnīcā būs liels izaicinājums arī jaunajam SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētājam, kurš darbā stāsies pēc 1. decembra. Uz šo vietu bija pieteikušies deviņi pretendenti.
Teksts un foto: Aivita Lizdika
SIA “Alūksnes slimnīca” aicina komandā ārstus:
- Internistu;
- Ķirurgu;
- Traumatologu;
- Pediatru;
- Neatliekamās medicīnas ārstu;
- Ginekologu;
- Radiologu/ USG speciālistu;
- LOR.
Pēdējos deviņos mēnešos Alūksnes slimnīcā hospitalizēti 1911 pacienti, vidēji 17 pacienti dienā.
AVOTS: ALŪKSNES NOVADA PAŠVALDĪBA
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Alūksnes un Malienas Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Pa publikācijas saturu atbild “Alūksnes un Malienas Ziņas”.
