Ar Saeimas pieņemtajiem likuma grozījumiem noteikts, ka izglītojamie, kuri uzņemti vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmās, var atteikties no krievu valodas apguves, ja izglītības iestāde piedāvā citu svešvalodu. Cik gatavas ir Alūksnes novada skolas un vai kā otrās svešvalodas izvēlē krievu valodai ir kāda alternatīva?

Pārejas process veiksmīgs

Piesaistīt jaunus pedagogus nav vienkārši, bet, kā atzīst Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes metodiķe Ieva Baltā –
Pilsētniece, pašvaldība kopā ar Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju meklē risinājumus. “Otrās svešvalodas skolotājam no 4. līdz 9. klasei pēc mācību priekšmetu stundu plāna ir iespēja tarificēt 11 stundas nedēļā, kas nav pilna slodze. Ja skolā ir paralēlklases, stundu ir vairāk, skolotājam ir iespējams nodrošināt pilnu slodzi. Mazajās skolās tas ir izaicinājums,” stāsta I. Baltā – Pilsētniece. Šogad 4. klasē otra svešvaloda (vācu vai kāda cita Eiropas valoda) netiek mācīta, tas notiks, sākot ar nākamo mācību gadu. “Jau 2024. gadā bērnu vecākiem bija iespēja atteikties no krievu valodas kā otras svešvalodas – daudzi to izmantoja. Savukārt skolas veiksmīgi spēja un joprojām spēj nodrošināt citas otrās svešvalodas mācīšanu. Pārejas process norit veiksmīgi,” stāsta Izglītības pārvaldes metodiķe. Krievu valodas skolotājiem ir iespēja pārkvalificēties, apgūstot citu svešvalodu. Piemēram, angļu, vācu vai franču. Skolotāju izvēles ir ļoti individuālas.

Krievu valodas skolotāji bez darba nepaliek

Vienīgajā pilsētas skolā Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā (AVĢ) kā pirmā svešvaloda ir angļu, kā otrā ir vācu un šobrīd arī vēl krievu valoda. “Tie, kuri pamatskolas posmā iesākuši mācīties krievu valodu, to turpina arī šogad. 10. klasē skolēni “sāk dzīvi no jauna” un kā otro svešvalodu izvēlas vācu vai spāņu valodu. 7. – 9. klašu skolēni spāņu valodu var apgūt kā fakultatīvu,” stāsta AVĢ direktore Uva Grencione – Lapseniete. No vecākiem skola nav saņēmusi iebildumus par svešvalodu izvēli. “Ievērojam valstī noteiktos normatīvos aktus. Esam eiropeiski domājoša valsts un skola, līdz ar to arī izvēlamies Eiropas valodas. Krievu valodas skolotāji nepaliks bez darba, viņiem ir arī citi pienākumi skolā un viņi pasniedz arī citus mācību priekšmetus,” informē direktore. Viņa atzīst, ka Alūksnes novada pašvaldība palīdz meklēt ne tikai svešvalodas skolotājus, bet arī citus – skola visu laiku dzīvo un strādā tandēmā ar pašvaldību.

Valodnieki apgūst visas svešvalodas

AVĢ direktores vietniece izglītības jomā Ida Zelča skaidro, ka tie skolēni, kuri izvēlējušies apgūt krievu valodu, piemēram, 5. klasē, to turpina mācīties līdz 9. klasei. “Šajā mācību gadā no vecākiem nav bijuši iesniegumi, ka kāds atsakās no krievu valodas. Sākot mācīties ģimnāzijā 10. klasē, skolēniem kā otrā vai trešā svešvaloda piedāvāta spāņu valoda,” pastāsta I. Zelča.

Skolotājas Antras Strazdas audzināmā 10. klase ir valodnieki – visi 20 skolēni apgūst gan angļu, gan vācu, gan spāņu valodu. Savukārt skolotājas Ingunas Vilemsones klasē septiņi skolēni mācās vācu un 11 – spāņu valodu, bet, kā atzīst skolotāja, vēl ir par ātru, lai spriestu, kā veiksies jaunās valodas apguvē. Skolotājas Ivetas Mikijanskas klasē spāņu valodu apgūst 11 un vācu valodu – 15 skolēni.

Daudzi izvēlētos arī krievu

AVĢ krievu valodas skolotāja Dace Bībere šo mācību priekšmetu pasniedz vidusskolas posmā. “Krievu valodu mācu tikai tiem, kuri šo kursu iesākuši, – tie ir piecdesmit pieci 11. klašu skolēni. 10. klašu skolēni to vairs neizvēlas,” pastāsta D. Bībere. Līdz šim vairums skolēnu tomēr deva priekšroku krievu valodai. “Mēs esam pierobežā un daudzās ģimenēs izmanto krievu valodu, īpaši Liepnā, Pededzē. Pagājušajā gadā 10. klasēs ļoti daudzi izvēlējās krievu valodu – vācu valodu apguva apvienotā grupa no divām klasēm, toties krievu valodā es katrā 10. klasē pasniedzu šo mācību priekšmetu,” atceras skolotāja.

Viņai gan nav nācies saskarties ar to, ka no vecāku puses būtu kādi iebildumi par to, ka šogad 10. klasē vairs nevar mācīties krievu valodu, tātad var secināt, ka visi pieņem šo situāciju. “Bet, visticamāk, ja būtu šāda iespēja, tomēr daudzi izvēlētos krievu valodu – tiem, kuri pārvalda šo valodu, ir vieglāk mācīties. Ir arī bērni, kuri savā starpā sarunājas krievu valodā,” stāsta D. Bībere.

Kas iesākts, tas jāpabeidz

Sintija Pušpure ir 8. un 11. klašu skolnieču mamma – abas jaunietes apgūst krievu valodu. “Kad meitas izvēlējās otro svešvalodu, tad bija tādas iespējas – krievu valoda. Mēs, kā bērnu vecāki, akceptējām viņu izvēli, lai nebūtu jāmaina klases kolektīvs,” stāsta skolnieču mamma.

Vecākā meita mācās valodnieku klasē, līdz ar to apgūst trīs svešvalodas – angļu, vācu un arī krievu. S. Pušpures jaunākā meita izmanto iespēju un apmeklē fakultatīvās spāņu valodas nodarbības. “Manuprāt, viss par un ap krievu valodu ir nedaudz pārspīlēts – tā ir tikai valoda, komunikācija, saziņa – šī valoda vēl joprojām daudz tiek izmantota Baltijas valstīs. Krievu valodu jau tā vienkārši nevar izskaust – tā ir tulkojumos uz precēm, gidi vada ekskursijas, televīzijā varam skatīties filmas,” viņa spriež. Par krievu valodas apguves turpināšanu izlēma pašas meitas – kas iesākts, tas jāpabeidz. “Mājās krievu valodu neizmantojam, tikai tik, cik vajadzīgs, lai skatītos filmas. Domāju, krievu valodu dzirdēsim vēl kādu laiku, tā tik ātri nepazudīs no mūsu ikdienas. Manā ieskatā, katra valoda, ko apgūstam, mūs tikai bagātina, paplašina redzesloku, to mācām arī saviem bērniem,” saka I. Pušpure.

Viens iesniegums no vecākiem

Arī Alūksnes novada Ziemeru pamatskolā skolēni, kuri iesākuši krievu valodas apguvi, to turpina mācīties līdz 9. klasei. Skolas direktore Ilze Andronova stāsta – kā otro svešvalodu skola piedāvā vācu valodu. “Vācu valodas skolotāja pie mums strādā trešo gadu. No vecākiem saņemts tikai viens iesniegums par krievu valodas mācību priekšmeta maiņu uz vācu valodu – šim skolēnam nodrošinātas vācu valodas stundas kopā ar vienu gadu jaunākiem bērniem, jo valoda arī viņam jāapgūst no pamatiem,” stāsta Ziemeru pamatskolas direktore. Pašvaldības Izglītības pārvaldē ir aktualizēts jautājums par vācu valodas skolotāju un citiem turpmāk nepieciešamajiem izglītības speciālistiem. “Kopīgi tiek meklēti risinājumi. Jāatzīst, ka jaunie skolotāji darba piedāvājumiem atsaucas ļoti reti,” atzīst I. Andronova.

Trešajā novada skolā – Alekseja Grāvīša Liepnas pamatskolā angļu valodu apgūst no 1. līdz 4. klasei. “5. un 6. klašu skolēni mācās vācu valodu, savukārt krievu valodas apguvi pabeigs 7. līdz 9. klašu skolēni,” informē skolas direktore Ilona Kazimirjonoka.

Daļai valoda nav sveša

AVĢ jaunais skolotājs Jānis Apsīte, kurš pārcēlies no Spānijas, kur aizvadīti trīsdesmit dzīves un darba gadi, atzīst – tā kā ar spāņu valodu ir uz “tu”, vēlējies savas zināšanas nodot tālāk un pieteicies svešvalodas skolotāja vakancei ģimnāzijā. Pēc nepilnām divām nedēļām darba viņš atzīst – šāda intensitāte ir nepierasta, jo pasniedzēja darbā Spānijā darba ritms bijis citādāks. Skolotājs neslēpj prieku par AVĢ patīkamo vidi, skolēnu atsaucību – laba sajūta, uzsākot darbu ģimnāzijā. “Ir daļa skolēnu, kuri jau nedaudz iepazinuši spāņu valodu, – kādam Spānijā dzīvo draugi vai radi, kāds klausās spāņu mūziku, valoda šādā veidā nav sveša. Bieži skolēni man jautā tulkojumu kādai iemīļotai dziesmai vai seriāla nosaukumam. Ja varam iemācīties angļu valodu, kāpēc lai neapgūtu arī spāņu? Šis mācību priekšmets 10. klasēm ir divas reizes nedēļā, savukārt valodniekiem tās ir trīs stundas,” stāsta skolotājs.

Noderēs nākotnē

Tiem, kuri ģimnāzijā apmeklē spāņu valodu fakultatīvi, esot motivācija un liela interese. Skolēnu ir daudz, šobrīd vēl tiek risināti jautājumi par laiku, kad kurš skolēns var apmeklēt nodarbības. “Jaunieši ir aktīvi arī ārpus skolas, tāpēc nav tik vienkārši saskaņot laikus. Tā kā skolēni ir no visa novada, mēs nevaram tikties pirms pirmās stundas, jo ne visi tiktu šādā laikā. Jāatrod kompromiss. Fakultatīvās nodarbības lieliski sagatavo skolēnus – ja viņi izvēlēsies apgūt spāņu valodu 10. klasē, tad viņiem noteikti būs vieglāk,” secina J. Apsīte.

Skolotājs ir pārliecināts – spāņu valoda jauniešiem noderēs nākotnē. “Te ir četri skaisti gadalaiki, uz Alūksni brauc daudz tūristu, tostarp spāņu valodā runājoši. Aukstajās ziemās kāds noteikti vēlas vairāk saules un tad var doties uz Spāniju – tā ir liela priekšrocība, ja zina valodu. Šajā valodā runā daudz kur, ejot pa ielu, piemēram, Majami, arī var bieži dzirdēt spāņu valodu. Uz pasaules ir tik daudz grāmatu spāņu valodā,” valodas priekšrocības uzskaita skolotājs.

Nav mācību grāmatu

Spāņu valoda tikai sākumā šķietot grūta, kā jau viss jaunais, taču pēc tam apguve ritot raiti. “Pēc savas pieredzes varu teikt, ka pēc trīs mēnešiem jau sāku saprast šo valodu pilnībā. Savās mācību stundās izmantoju digitālos mācību līdzekļus – tāfeli, interneta portālus spāņu valodā. Pagaidām mums nav mācību grāmatu, strādājam ar interneta resursiem gan klasē, gan pildot mājasdarbus. Virzu jauniešus apgūt sarunvalodas prasmes, gramatiku. Ja kādam veidosies interese, skolēns sapratīs, ka spāņu valoda ir ļoti dziļa, aizraujoša un bagātīga. Tas ir lieliski, ka Alūksnē skolēniem ir šāda iespēja – visiem labi zināms, ka jaunībā iemācīties ir daudz vieglāk, prāts labāk strādā,” stāsta J. Apsīte.

Vācu valodu izmantos medicīnas studijās

EMĪLS VERNERS, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 10. klases skolēns:

“Kā otro svešvalodu izvēlējos vācu valodu, jo tā ir viena no svarīgākajām Eiropas valodām, ar lielām iespējām nākotnē gan studijās, gan darba tirgū. Esmu jau agrāk mācījies vācu valodu, tāpēc šobrīd ir vieglāk atsvaidzināt zināšanas un turpināt. Pirms tam kā otro svešvalodu apguvu krievu valodu. Atbalstu lēmumu, ka vairs nevaram izvēlēties krievu valodu kā otro svešvalodu – Latvijā vajadzētu vairāk pievērsties Eiropas valodām, piemēram, vācu, franču vai spāņu. Tās paver plašākas iespējas ceļošanai, mācībām un darbam nākotnē. Krievu valoda gan noder ikdienā, bet nākotnē tā sniedz mazāk priekšrocību. Man vācu valoda noteikti noderēs, jo vēlos saistīt savu nākotni ar medicīnu, un šajā jomā vācu valoda būs ļoti noderīga gan studijās, gan profesionālajā darbā. Ja nebūtu iespējas mācīties vācu, labprāt izvēlētos franču vai spāņu valodu, jo tās ir pasaulē ļoti plaši izmantotas un arī interesantas pēc skanējuma.”

Labprāt apgūtu kādu Āzijas valodu

ARTŪRS PARAMONOVS, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 10. klases skolēns:

“Izvēlējos vācu, jo man ir šīs valodas priekšzināšanas. Jāpiebilst, ka divus gadus mācījos arī krievu valodu, bet tagad, 10. klasē, atsvaidzinu atmiņu un apgūstu vācu valodu. Ar angļu valodu problēmu nav, jo to iemācījos jau agrā bērnībā, skatoties filmas un seriālus. Par krievu valodas apguvi man ir relatīvi neitrāls viedoklis, bet uzskatu, ka ienaidnieka valoda arī ir jāzina. Centrāleiropā noteicošā ir angļu valoda, bet man pašam nākotnē noteikti noderēs arī vācu valoda. Ja skolā nepiedāvātu vācu, tad es noteikti izvēlētos spāņu vai arī kādu Āzijas valodu. Savai vācu valodas skolotājai vēlu izturību un lai viņai allaž ir iedvesma, mācot skolēnus.”

Spāņu valoda noderēs ceļojumos

DANIELA ĻAPERE, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 10. klases skolniece:

“Mācos spāņu valodu, jo tas šķita pilnīgi jauns sākums. Vācu valodu esmu mācījusies jau agrāk. Pagājušajā gadā pat nespēju iedomāties, ka skolā varēšu apgūt šādu valodu. Tā ir lieliska iespēja iepazīt jaunu kultūru, turklāt spāņu ir viena no starptautiskajām valodām, kurā runā aptuveni 20 valstīs, atšķirībā no vācu valodas, kas nav lietota tik plaši. Man nav priekšzināšanu, taču prieks, ka AVĢ piedāvā šādu iespēju.

Septītajā klasē apguvu trīs svešvalodas – angļu, krievu un vācu, bet pēc tam kopā ar angļu mācījos krievu valodu. Izvēlējos, jo lieliski to pārzinu, toreiz tas šķita pareizāk un, iespējams, arī vieglāk, jo vācu valoda man padevās grūti. Neatbalstu, ka vairs netiek sniegta iespēja mācīties krievu valodu, jo tā ir otrā starptautiskā valoda, kurā var komunicēt ļoti daudzās valstīs. Es pati noteikti vairs neizvēlētos mācīties krievu valodu, jo brīvi tajā runāju un skolā mācītais man vairs nebūtu interesanti, tomēr daudzi vēlas to gan apgūt, gan uzlabot zināšanas, īpaši Alūksnes novadā, kas ir blakus Krievijas robežai. Man svarīgi apgūt spāņu valodu, jo nākotnē tā man noderēs, ceļojot un iepazīstot citas kultūras. Ja nebūtu iespējas mācīties spāņu, es labprāt iepazītu franču valodu – tā šķiet skaista un bagātīga. Pašmācības ceļā to apguvu vienu gadu, bet tas nebija tik vienkārši, tam nepieciešams skolotājs. Lai mūsu spāņu valodas skolotājam ir veiksme un pacietība, jo jaunas valodas apgūšana ir grūts process, un skolēniem bieži zūd motivācija to mācīties, pat, ja valoda rada interesi.”

Svešvalodu apguve Apē un Gaujienā

Pašvaldība palīdz atrast speciālistus

Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošās un mākslu pamatskolas direktore Līga Prazņicāne stāsta, ka skolēni apgūst angļu un vācu valodu. “No 1. līdz 3. klasei mācās tikai angļu valodu, bet no 4. līdz 9. – abas svešvalodas. Krievu valodu turpina mācīties to klašu skolēni, kuri to jau ir uzsākuši,” saka skolas direktore. Viņa atzīst, ka vēl grūti spriest, ko nākotnē darīs krievu valodas skolotāja – pagaidām viņai ir skolēni, ko mācīt. Ar vecākiem problēmu nav – viņi pieņem faktu, ka otra svešvaloda ir vācu, nevis krievu valoda. “Smiltenes novada izglītības pārvaldes speciālisti palīdz ne tikai atrast speciālistu, bet arī parūpējas par viņu profesionālo pilnveidi,” stāsta L. Prazņicāne.

Iesaka krievu valodu apgūt pulciņā

Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolā stundu plāns ir mainīts un otro svešvalodu 5. klases skolēni sāks mācīties no 2026./2027. mācību gada. “Arī mūsu skolā šobrīd krievu valodu turpina mācīties tās klases, kurās viņi sāka apgūt šo valodu. Katrā gadījumā, krievu valodas pedagogs pasniedz arī citus mācību priekšmetus, līdz ar to skolotājs turpinās strādāt skolā, kā ierasts,” stāsta direktores vietniece mācību darbā Vineta Meistere. No vecākiem dzirdētas idejas, ka krievu valodu varētu apgūt kādā interešu izglītības pulciņā. “Vecāki neiebilst, ka skolēni apgūst krievu valodu, paužot uzskatu, ka valodu zināšanas tikai bagātina cilvēku, nevis kaitē. Neesam lūguši palīdzību pašvaldībai kadru meklēšanā, jo mūsu vidū ir skolotāja, kura pieteikusies vācu valodas kursiem, lai mācītu to mūsu skolā,” informē V. Meistere.

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Alūksnes un Malienas Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Pa publikācijas saturu atbild “Alūksnes un Malienas Ziņas”.