Pasta nodaļas Alūksnes novada pagastos ir slēgtas, pilna spektra pasta pakalpojumu nodaļa atrodas tikai Alūksnē, Pils ielā 21. Līdzīgi ir arī Smiltenes novadā, kur jau no pagājušā gada pasta nodaļu nav vairs Trapenē, Gaujienā un Virešos. Iedzīvotāji lielākoties ar pasta veiktajām reformām ir samierinājušies un labprāt izmanto pakalpojumu “Pastnieks mājās”.

Ērti pie pastnieka

Ar pasta veiktajām pārmaiņām iedzīvotāji novados ir samierinājušies. Veclaicenes pagasta iedzīvotāja Astra Plukša saka, ka viņa ar faktu, ka pagastā vairs nav pasta nodaļas, ir apradusi. “Dzīvoju uz Veclaicenes un Jaunlaicenes pagastu robežas, bet arī pirms pasta nodaļu reformas ne vienu, ne otru neapmeklēju. Arī Alūksnes pasta nodaļā iegriežos ļoti reti, man netraucē tas, ka nodaļa tagad arī sestdienās ir slēgta,” atklāj A. Plukša.

Viņa ir apmierināta ar VAS “Latvijas Pasts” piedāvāto pakalpojumu “Pastnieks mājās”. To gan nākas izmantot visai bieži, lai nosūtītu kādu korespondenci vai saņemtu sūtījumu. Mūs apkalpo ļoti jauka un atsaucīga pastniecīte Inese Dārziņa. Viņa atved arī mūsu pasūtītās paciņas un vēstules, ja nepieciešams, nosūta mūsu rakstītās. Laikrakstus un žurnālus parasti nopērku, kad esmu pilsētā, bet arī Inesei vienmēr ir līdzi kādi laikraksti un žurnāli, kurus varam iegādāties, tos viņai varam arī pasūtīt atvešanai nākamo reizi,” stāsta A. Plukša.

Kā sociālais darbinieks

“Pietrūkst vietas, kur iegādāties aploksnes, pastmarkas, preses izdevumus, vietējie iedzīvotāji tur mēdza iegriezties arī pēc kādas saimniecībā noderīgas lietas, kuras arī tirgoja pastā. Biju novērojis, ka pasta nodaļa līdz šim atsevišķiem trapeniešiem bija izvēlēta arī par tādu kā pulcēšanās vietu, kur kopīgi pārspriest jaunākos notikumus. Diemžēl tagad pasts ir slēgts, bet visus pasta pakalpojumus cilvēki tāpat var saņemt pie pastnieka. Cilvēku pagastos kļūst mazāk, un pastam, iespējams, vairs nav rentabli uzturēt pasta nodaļas tik attālās vietās no Rīgas, lai gan zinu, ka atsevišķas nodaļas likvidētas arī galvaspilsētā,” pērn, kad ar 23. septembri slēdza Trapenes pasta nodaļu Smiltenes novadā, teica pagasta pārvaldes priekšsēdētājs Jānis Šepters.

Tagad J. Šepters ir gan Trapenes, gan Gaujienas pagastu pārvaldes priekšsēdētājs un iestājas par to, lai arī trapeniešiem būtu pieejams pasta pakomāts, kā tas jau ir Gaujienā. “Gan vienā, gan otrā pagastā iedzīvotāji labprāt izmanto pakalpojumu “Pastnieks mājās”. Pie pastnieka ērti var saņemt visus nepieciešamos pasta pakalpojumus mājās, pirms tam piesakot šo pakalpojumu. Esmu novērojis, ka pastnieki pagastos veic ne tikai savu tiešo darbu, bet strādā līdzīgi kā sociālie darbinieki – atved iedzīvotājiem pasūtītos medikamentus un citu, parunājas ar vientuļajiem senioriem, ja viņi to vēlas,” saka J. Šepters.

Pilna spektra pasta nodaļa tikai viena

VAS “Latvijas Pasts” Komunikācijas un filatēlijas daļas komunikācijas speciāliste Inita Fedko stāsta, ka pilna spektra pasta pakalpojumu nodaļa Alūksnes novada iedzīvotājiem atrodas tikai Alūksnē, Pils ielā 21, kur pieņem klientus katru darba dienu no pulksten 8.00 līdz 18.00, un iespējams saņemt visus VAS “Latvijas Pasts” piedāvātos pakalpojumus. No pērnā gada 5. septembra pasta nodaļa Alūksnē klientiem ir slēgta sestdienās. “Izvērtējot klientu plūsmu un sniegto pakalpojumu apjomu Alūksnes pasta nodaļā un secinot, ka sestdienās tās apmeklējums ir par 60 % zemāks nekā darba dienās, ir mainīts tās darba laiks, sestdienās slēdzot,” atklāj I. Fedko. “Zemais apmeklētāju skaits ir skaidrojams ar klientu paradumu maiņu, sūtījumiem aizvien vairāk izmantojot pakomātus. “Latvijas Pasts” ir valstij piederošs uzņēmums, kas savus resursus pārvalda kā rūpīgs saimnieks, tāpēc pasta nodaļu darba laika pielāgošana atbilstoši klientu pieprasījuma izmaiņām ir loģisks risinājums,” saka I. Fedko.

Deviņi mobilie pastnieki

Pasta nodaļā strādā deviņi mobilie pastnieki. Alūksnes pilsētu pamatā apkalpo divi no viņiem, bet arī citi pastnieki, dodoties uz savu apkalpojamo teritoriju pagastos, nodrošina sūtījumu piegādi atsevišķās Alūksnes pilsētas teritorijās dzīvojošajiem cilvēkiem. “Septiņi mobilie pastnieki, lai pārvietotos, izmanto autotransportu, bet divi – elektrovelosipēdus. Trasportlīdzekļi ir aprīkoti ar GPS sistēmu, jo tā palīdz uzlabot piegādes pakalpojumu efektivitāti un klientu servisa kvalitāti. Piemēram, ir ieviestas automatizētās ceļazīmes, uzlabota drošība, jo nepieciešamības gadījumā var redzēt automašīnas atrašanās vietas datus palīdzības sniegšanai, kas ir īpaši būtiski lauku reģionos. GPS palīdz nodrošināt attālinātu automašīnas tehniskā stāvokļa monitoringu, lai ieplānotu nepieciešamās apkopes un remontdarbus, nodrošinot pakalpojumu nepārtrauktību,” stāsta I. Fedko.

“Pastnieks mājās” ir pieprasīts

Speciāliste norāda, ka, salīdzinot datus laika posmā no 2024. gada jūnija līdz šī gada februārim, pieprasījumu pēc pakalpojuma “Pastnieks mājās” apjoms ir diezgan nemainīgs, tie vidēji ir 350 darījumi mēnesī. Pieprasījuma pieaugums vērojams preses abonēšanas kampaņas laikā un gada nogalē, kad tas sasniedza gandrīz 500 darījumu mēnesī. 590 klientiem Alūksnes novadā pasts piegādā pensijas uz mājām.

“Izmantojot pakalpojumu “Pastnieks mājās”, klientiem ārpus novada centra bez papildu maksas pieejami visi pakalpojumi, ko nodrošinām klientu centros un pasta nodaļās. Savā dzīvesvietā iespējams iegādāties, piemēram, filatēlijas izdevumus, abonēt preses izdevumus, veikt maksājumus, ieskaitīt vai izņemt skaidru naudu no Pasta norēķinu sistēmas (PNS), nosūtīt vēstules, paciņas. Pieprasītākie pakalpojumi iedzīvotāju vidū ir dažādi maksājumu pakalpojumi un preses izdevumu abonēšana,” saka I. Fedko. Viņa atgādina, ka pakalpojums jāpiesaka, vēršoties pie pasta klientu atbalsta komandas pa tālruni 27008001 vai e – pastā info@pasts.lv, un tas tiek nodrošināts vienas līdz trīs darba dienu laikā no pieteikšanas brīža.

Tagad par pie pastnieka saņemtajiem pakalpojumiem klienti var norēķināties arī ar bezkontakta maksājumu kartēm.

Arvien vairāk ar karti

I. Fedko atklāj, ka klienti arvien vairāk savam PNS norēķinu kontam piesaista “Latvijas Pasta” “VISA” maksājuma kartes. “Līdz aprīļa beigām piedāvājam to paveikt par samazinātu maksu – par 1,99 eiro, un šis piedāvājums ir piesaistījis klientu uzmanību. Tomēr, lai mainītos cilvēku paradumi, jāpaiet ilgākam laikam. Mums ir svarīgi klientiem sniegt funkcionālus un ērtus pakalpojumus, par tiem informēt un piedāvāt tos, taču gala izvēli izdara klients,” atklāj speciāliste.

Mainoties iedzīvotāju paradumiem un pieaugot e – komercijas nozīmei cilvēku ikdienā, pagājušajā gadā VAS “Latvijas Pasts” attīstīja arī plašāko pakomātu tīklu Latvijā, tos uzstādot ne tikai lielākajās pilsētās, bet arī attālākajos reģionos. Alūksnē iedzīvotāji sev ērtākajā laikā sūtījumus var nosūtīt un saņemt trīs pakomātos: Pils ielā 9b un 38, un Latgales ielā 3b.

“Tāpat pērn visi āra pakomāti aprīkoti ar papildu funkcionalitāti, integrējot tajos vēstuļu kastītes. Tagad alūksnieši vēstules var nosūtīt arī, izmantojot integrētās vēstuļu kastītes pakomātos Pils ielā 38 un Latgales ielā 3b,” uzsver I. Fedko.

Teksts un foto: Aivita Lizdika

Pasts reģionos pagaidām paliek

Pirms gada Latviju daudzviet pārsteidza ziņa, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas Pasts” līdzekļu ekonomijas un darbības optimizācijas ietvaros iecerējusi drastisku klientu apkalpošanu centru samazināšanu, visā valsts teritorijā atstājot tikai 71 pasta nodaļu. Sevišķi plaši slēgšanas pasākumi bija iecerēti reģionos, pašvaldības un lauku iedzīvotāji daudzviet saprata, ka viņiem līdz tuvākajai pasta nodaļai nāksies mērot 50 un vairāk kilometru. Sekoja protesti, reformu apturēja. Amatus zaudēja “Latvijas Pasta” padome, un par nozari atbildīgā Satiksmes ministrija uzņēmuma valdei deva uzdevumu meklēt citus risinājumus, lai iedzīvotāji neciestu. Rezultātā tapa jauns restrukturizācijas plāns. Kāds tas ir un kā veicas ar ieviešanu, “Latvijas Avīze” vaicāja “Latvijas Pasta” valdes loceklei Ditai Mirbahai.

– Pagājušā gada sākumā pēc protestu viļņiem “Latvijas Pastam” vajadzēja izstrādāt jaunu pasta nodaļu tīkla darbības plānu, kas bija jāsaskaņo arī ar galvenajiem sadarbības partneriem – pašvaldību un preses izdevēju pārstāvjiem. Kāds ir rezultāts?

D. Mirbaha: – Pagājušā gada februārī “Latvijas Pasts” organizēja forumu, kurā piedalījās interešu grupu pārstāvji no 17 organizācijām. Eksperti priekšplānā izvirzīja iespējamos risinājumus. Mūsu partneru – nevalstisko organizāciju un publiskā sektora – tā brīža optimālākais virziens bija iespēju robežās saglabāt pasta nodaļu tīklu, daļēji pakalpojumus uzticot pašvaldību un valsts vienotajiem klientu apkalpošanas centriem, kā arī pilnveidot pakalpojumu “Pastnieks mājās” un e-vides piedāvājumu.

Pēcāk “Latvijas Pasts”, apzinoties pasta pakalpojumu pieejamības lomu Latvijas reģionu attīstībā, kā arī rūpējoties par mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupām, pārskatīja stratēģiskos uzstādījumus. Vadoties pēc principa, ka mēraukla ir nevis digitāli lietpratīgs, adaptēties spējīgs cilvēks, bet gan seniors pierobežā un reģionos, kuram pasta klātbūtne nozīmē arī valsts klātbūtni, 2025. gadā darbojas 155 klientu centri un pasta nodaļas.

– Kādi ir šā gada plāni attiecībā uz pasta nodaļu tīkla pārveidi, uz kādu izpēti vai aprēķiniem tie balstās?

– Mēs pastāvīgi analizējam klientu plūsmu, darījumu apjomu un pieprasījumu pēc pakalpojumiem. Plašais pasta nodaļu tīkls pārklāj kā blīvi apdzīvotās vietas, tā arī attālākas Latvijas teritorijās. Pakāpeniski uzlabojam savu darbību, veidojot reģionālus klientu centrus, pārceļot klātienes klientu apkalpošanu uz tirdzniecības centriem. Drīzumā, piemēram, Ropažu novadā atklāsim mūsdienīgu klientu centru “Sāga”, kas ir veidots pēc “Latvijas Pasta” jaunā koncepta.

Mazāk apdzīvotās teritorijās pārceļamies uz pašvaldības telpām, lai cilvēkiem plašs pakalpojumu klāsts būtu pieejams vienuviet. Taču mēs uz pakalpojumu pieejamību aicinām raudzīties plašāk, piemēram, pakalpojums “Pastnieks mājās” kļūst aizvien populārāks. Pērn pie pastnieka vidēji mēnesī tika veikti 18 500 darījumu. Augstākais darījumu skaits – 24 000 – sasniegts pagājušā oktobrī, kad aktīvi noritēja preses abonēšanas kampaņa. Jāizceļ arī jaunums – tagad “Pastnieks mājās” nodrošina iespēju norēķināties arī ar maksājumu karti.

Mēs mērķtiecīgi paplašinām saskarsmes punktus, lai iedzīvotājiem būtu vēl sasniedzamāki, tāpēc 2024. gada nogalē izveidojām lielāko pakomātu tīklu valstī ar 421 pakomātu. Turklāt visos āra pakomātos ierīkojām atsevišķu nodalījumu vēstuļu nosūtīšanai.

– Cik daudz pasta nodaļu telpu “Latvijas Pastam” pieder īpašumā, ko ar tām darīs atbrīvošanas gadījumā?

– “Latvijas Pasta” īpašumā šobrīd ir telpas, kur izvietotas 27 pasta nodaļas. Ja tās pēc skrupuloza izvērtējuma nav izmantojamas saimnieciskās darbības veikšanai vai neatbilst vides pieejamības prasībām, tās atsavinām, organizējot publiskas izsoles.

– Kāds ir pieprasītākais “Latvijas Pasta” pakalpojums reģionos?

– Klienti pasta nodaļas un “Pastnieku mājās” ārpus galvaspilsētas galvenokārt izmanto komunālo un citu pakalpojumu sniedzēju rēķinu apmaksai. Proti, pieprasītākie ir maksājumu pakalpojumi, kas neietilpst universālā pasta pakalpojumu grozā.

– Izskanējis, ka “Latvijas Pasts” preses piegādes no tagadējām četrām nedēļas dienām finansiālu apsvērumu dēļ vēlētos samazināt uz trim. Vai tādi plāni tiešām pastāv?

– “Latvijas Pasts” nodrošina universālo pasta pakalpojumu, kas ir ļoti nozīmīgs sabiedrībai. Šis valsts noteiktais, atbildīgais uzdevums garantē pieejamus pasta pakalpojumus, tajā skaitā preses piegādi visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu atrašanās vietas. Visā pasaulē pasta nozares uzņēmumi, tajā skaitā arī “Latvijas Pasts”, saskaras ar izaicinājumiem, kā pielāgot savus darbības procesus tā, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc ērtākām un mūsdienīgākām pakalpojumu formām. Tādējādi fokusējamies gan uz pakalpojumu uzlabošanu, gan uz izmaksu samazināšanu.

Preses un vēstuļu piegādes kvalitātes rādītāju izmaiņas ir diskutējams jautājums, kur jāuzklausa un jāsadzird visas iesaistītās puses – valsts politikas veidotāji, Satiksmes un Kultūras ministrijas, preses izdevēji, regulators, piegādes pakalpojumu sniedzējs “Latvijas Pasts” un klienti, preses lasītāji.

Ilmārs Randers

Ko saka “Latvijas Pasta” sadarbības partneri?

Pirms dara – jāaprunājas!

“Domāju, ka pirms gada “Latvijas Pasta” lielākā kļūda bija, ka nodaļu optimizācijas plānu iedzīvotājiem un valstij svarīgais uzņēmums gribēja ieviest voluntāri un sasteigti – neaprunājoties ar sadarbības partneriem. Mēs, protams, uz to strauji reaģējām. Kad sākotnējo plānu valdība apturēja, ar pastu sākās sarunas, un, manuprāt, rezultāts bija konstruktīvs. Visi arī labi saprot, ka tā turpināties nevarēja, pārmaiņām jānotiek. Saprotam arī to, ka šobrīd saskaņotais 155 nodaļu tīkls ir pagaidu variants, lai iegūtu laiku un nostiprinātu jaunos “Latvijas Pasta” pakalpojumus, kas aizvietos līdzšinējo apkalpošanu nodaļās, un iedzīvotāji pie tiem pierastu,” vērtē Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš.

Viņš pārstāvējis LPS viedokli sarunās ar pastu un domā, ka priekšā vēl daudz darāmā. Piemēram, “Latvijas Pasta” pensiju piegādes pakalpojums, kas neietilpst uzņēmuma universālā pakalpojuma grozā, taču sevišķi lauku iedzīvotāju vidū ir ierasts un nepieciešams, – tas valdībai būtu jāformulē kā “Latvijas Pasta” nefinanšu mērķis, kura nodrošināšanai jāparedz arī speciāla dotācija.

Pārvietojas uz novadu telpām

Sākotnēji sasteigto “Latvjas Pasta” plānu pērn asi kritizēja Dienvidkurzemes novada priekšsēdētājs Aivars Priedols, izsakot arī oriģinālu ideju – ja reiz pasts savus pakalpojumus nevarot sniegt, to pēc apmācības varētu nodrošināt pašvaldību darbinieki. Tagad, sazinoties ar Aivaru Priedolu, Dienvidkurzemes novada vadītājs bija pārliecināts par ko citu. “Ja vienosimies un darīsim kopīgi, arī reģionos noturēsimies ļoti ilgi. Mūsu novadā pasts tagad darbojas administratīvajā centrā Grobiņā. Domāju, ka tas ir veids, kā iedzīvotājiem svarīgus pakalpojumus varam nodrošināt arī visā valstī,” vērtē Priedols.

Attiecībā uz savu ideju par pasta pakalpojumu pilnīgu pārņemšanu pašvaldībām viņš tagad atzīst – specifika pārāk liela, piemēram, par ārstu taču arī ikviens un uzreiz nevarot izmācīties. Tādēļ – jāvienojas un jādara kopīgi, pašvaldībām piemērotas telpas taču ir.

Pārvietojas uz lielveikaliem

Bauskas novada iedzīvotājiem pasta un maksājumu pakalpojumus klātienē sniedz pasta nodaļas Bauskā, Iecavā un Vecumniekos. Avīze “Bauskas Dzīve” informējusi, ka “Latvijas Pasts” sācis sarunas, lai Bauskas pasta nodaļu ierīkotu tirdzniecības centrā “Rimi Bauska”. Līgums vēl neesot noslēgts. “Latvijas Pasta” pārstāve izteikusies, ka uzņēmuma prioritāte ir klātienes apkalpošanu pielāgot klientu vajadzībām un paradumiem, tādēļ viens no stratēģiskajiem attīstības virzieniem paredzot pasta nodaļu ierīkošanu tirdzniecības centros. Tādējādi klienti pasta nodaļas apmeklējumu varētu apvienot ar ikdienas iepirkšanos. Tas arī nodrošinātu vides pieejamību cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem un bērnu ratiņiem, labu piebraukšanu un atbilstošu stāvlaukumu, kā arī klientiem ērtu darbalaiku.

Ietaupījumus nesaskata

“Ar “Latvijas Pasta” vadību tiekamies regulāri, un tikpat regulāri mums notiek arī stīvēšanās par preses piegādes tarifiem. Pēdējā tikšanās notika šā gada janvārī, centrālais jautājums bija par “Latvijas Pasta” vēlmi mainīt preses piegādes laikus un grafikus. Labi, ka šīs izmaiņas nav tikai paša pasta pārziņā – universālā pakalpojuma sniegšanas pienākumi ir noteikti likumā, visas izmaiņas jāsaskaņo regulatorā un citās valsts institūcijās.

Mēs jau esam piekāpušies, ka preses izdevumus vairs nepiegādā pirmdienās, lai gan no valsts par piegādes pakalpojuma nodrošināšanu “Latvijas Pasts” saņem ievērojamas valsts dotācijas. Runas par vēl tālāku piegādes pakalpojumu samazināšanu ir pilnīgi nepieņemamas. Tam esam kategoriski pret, un arī pastam būtu jāsaprot, ka turpmāka pakalpojumu ierobežošana samazinās gan tā ieņēmumus, gan arī valsts dotācijas,” par sadarbību ar “Latvijas Pastu” izteicās izdevniecības “Latvijas Mediji” valdes priekšsēdētājs un Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Kļavinskis. Viņš arī atzīst, ka izdevējiem neesot zināms un saprotams, kādus ietaupījumus “Latvijas Pasta” kārtējās reformas dos, vai tās galu galā neatstās iespaidu uz pasta kopējiem tēriņiem un atkal nebūs jārunā par preses piegādes tarifu celšanu. Piemēram, labi domātā nodaļu pārcelšana uz tirdzniecības centriem visdrīzāk nedošot nekādu ietaupījumu pieejamo finanšu izlietojuma ziņā, jo šajos centros esot ļoti augstas telpu nomas maksas – nereti četrkārt lielākas nekā citu pārvaldītāju īpašumos. Nemaz nerunājot par izmaksām, kas saistītas ar jaunu telpu aprīkošanu, dizainiem un konceptiem, ko “Latvijas Pasts” mainot bieži un neizprotami.