FOTO: SANTA SINKA
Smiltenes novada pašvaldība izveidojusi darba grupu, lai nodrošinātu sekmīgu nekustamā īpašuma “Gaujienas Jaunā pils” atsavināšanas procesu. Darba grupas mērķis ir sagatavot plānu, kā īpašumu veiksmīgi pārdot, lai tas nonāktu pie īpašnieka, kurš spēs investēt un attīstīt šo nozīmīgo objektu sabiedrībai noderīgā veidā. Darba grupu vada deputāts Otārs Putrālis, un tās sastāvā darbojas pašvaldības administrācijas, pagastu pārvaldes un muzeja pārstāvji. Vajadzības gadījumā darbā var tikt pieaicināti arī citi speciālisti.
Atgādinām, ka jau februārī iepriekšējais Smiltenes novada domes deputātu sasaukums pieņēma lēmumu nodot Gaujienas Jauno pili atsavināšanai. Īpašuma vērtība un izsoles sākumcena – 141 000 eiro. Lai gan interese par ēku bija, izsole beidzās bez neviena pretendenta, un vēsturiskajai ēkai jauns īpašnieks netika atrasts. Tagad pie pils pārdošanas jautājuma atgriezies jaunievēlētais domes sasaukums – augusta sēdē deputāti lēma atkārtoti izsludināt izsoli ar to pašu sākumcenu – 141 000 eiro.
Pērle, kas gaida savu atklājēju
Deputāts O. Putrālis, kurš strādājis gan iepriekšējā domes deputātu sasaukumā, gan strādā šobrīd, ir pārliecināts – pilij noteikti atradīsies īstais saimnieks, tikai līdz šim šo “pērli” vēl nav atklājis tās jaunais saimnieks. “Pirmais pils pārdošanas mēģinājums bija neveiksmīgs. Analizējot iemeslus, jāsecina – acīmredzot nebijām izmantojuši visus iespējamos kanālus pils popularizēšanai un nebijām klauvējuši pie pareizajām durvīm. Viens piemērs – kad sazinājos ar Piļu un muižu asociācijas prezidentu Robertu Grinbergu un stāstīju viņam par Gaujienas pili un gaidāmo izsoli, viņš bija pārsteigts, ka tā būs jau otrā. Par pirmo viņš pat nebija zinājis, lai gan strādā šajā jomā. Tas nozīmē, ka informācijas bija par maz. Pirmajā reizē pils popularizēšanu veica tikai pašvaldības administrācija, bet ar to nepietika – bija jāstrādā plašāk un vērienīgāk,” stāsta O. Putrālis.
O. Putrālis nenoliedz, ka, sludinot pirmo izsoli, trūka pieredzes, kā šo procesu īstenot vispareizāk. Sākotnēji bijusi ideja piesaistīt brokeri, kas palīdzētu atrast ēkai jaunu īpašnieku. Diemžēl neviens to neapņēmiess darīt. “Skaidrs ir tas, ka jādara un jāmācās vien pašiem. Lai radītu interesi par pili, vispirms nepieciešams kvalitatīvs informatīvais materiāls – stāsts un īpaši šim mērķim tapušas fotogrāfijas, nevis arhīva attēli, kas radīti citiem nolūkiem. Šo darbu esam paveikuši, izveidojot pievilcīgus vizuālos materiālus. Nākamais solis – atrast kanālus informācijas izplatīšanai, neaprobežojoties tikai ar tradicionālajiem. Piemēram, iespējams publicēt materiālus vai iegādāties reklāmas vietu lidsabiedrības avīzē, arī izmantot Piļu un muižu asociācijas atbalstu informācijas nodošanā tālāk. Pirmajā izsolē tas netika darīts, taču šoreiz šie soļi jāīsteno. Vēl līdz izsoles sākumam,” uzsver O. Putrālis.
Līdzsvarā starp privātumu un pieejamību
Salīdzinot pirmo un otro izsoli, nosacījumi būtiski nav mainījušies. Cena saglabāta nemainīga, tāpat arī prasība nostiprināt nogāzi, atjaunot fasādi un ieguldīt investīcijas. Vienīgie precizējumi saistīti ar to, kā sabiedrībai būs iespēja pili apskatīt klātienē. Šobrīd formulējums ir daudz precīzāks – noteikts konkrēts dienu un stundu skaits, kad pilij jābūt atvērtai sabiedrībai. Šādi meklēts līdzsvars starp sabiedrības interesēm un privātuma saglabāšanu. Tieši uz šo aspektu norādīja arī Piļu un muižu asociācijas prezidents R. Grinbergs, atzīstot, ka privātuma un publiskās pieejamības sabalansēšana var būt izšķirošs faktors īpašuma iegādē.
Vaicāts par darba grupas darbību, deputāts skaidro, ka katram dalībniekam būs savi pienākumi un uzdevumi, tādēļ regulāras kopīgas tikšanās pagaidām nav plānotas. Darba grupā līdz ar viņu strādā arī izpilddirektors Andris Lapiņš, Komunikācijas nodaļas vadītāja Santa Sinka, Gaujienas un Trapenes pagastu apvienības vadītājs Jānis Šepters, Jāzepa Vītola memoriālā muzeja “Anniņas” vadītāja Sanita Sproģe, Īpašuma un vides nodaļas vadītāja Alda Zunde. “Darba grupa nav liela, taču katram ir savi pienākumi. Ja būs nepieciešams, pieaicināsim arī citus speciālistus, lai gan šobrīd šķiet, ka tas nebūs vajadzīgs,” saka O. Putrālis.
Pašvaldības rokās – “lēna nāve”
Vietējo iedzīvotāju pārstāvniecības darba grupā nav. O. Putrālis nenoliedz – daļai gaujieniešu ir pretējs viedoklis – viņi nevēlas pils pārdošanu. “Nekad neesmu slēpis savu nostāju – uzskatu, ka ēka ir jāpārdod, un savas domas neesmu mainījis. Ilgstoši esmu vērojis, kā pašvaldība rīkojusies ar šo īpašumu, un to gribas salīdzināt ar lēnu nāvi. Līdzīgi kā Mēru muižas gadījumā, mani neapmierina, kā tiek izmantoti resursi un kāda ir atdeve. Arī attiecībā uz Gaujienas pili man ir savs redzējums, kādu pienesumu tā varētu dot Gaujienai.
Balotējoties vēlēšanām, apzinājos, ka daudziem Gaujienas iedzīvotājiem mana nostāja nepatiks, un tā arī bija – biļetenos saņēmu mīnusus. Tas ir žests, nostājas apliecinājums, ka šajā jautājumā daļa cilvēku domā citādi. To esmu jutis arī sarunās un lasījis rakstos. Gaujienieši dzīvo ilūzijās, ka pilī vajadzētu saimniekot pašvaldībai. Daļa gaujieniešu, protams, mani atbalsta un saprot manas ambīcijas, gaidas no šīs ēkas. Viņi piekrīt, ka pašvaldībai nav kapacitātes un līdzekļu, lai pili uzturētu un attīstītu tā, kā tas būtu nepieciešams. Ja to pārņemtu privāts investors ar vīziju un iespējām, ēka varētu iegūt jaunu elpu un sniegt daudz lielāku pienesumu gan Gaujienai, gan visam novadam,” skaidro O. Putrālis.
Ja nebūs redzējuma, nebūs kam piepildīties
Kas Gaujienas pils ēkā varētu būt? “Neesmu liels ceļotājs, bet sporta dēļ esmu pabijis dažādās vietās. Četras reizes esmu apmeklējis Dikļu pili, un man šķiet, ka tās attīstības piemērs ir ļoti veiksmīgs. Tur, principā “nekurienes vidū”, bez īpašām dabas vērtībām apkārt, ir radīts kultūras, viesmīlības un kulinārijas centrs, kur dzīve tiešām kūsā. To visu dara enerģiski cilvēki, kuri prot uzturēt un virzīt procesus. Gaujienā es redzu vēl lielāku potenciālu. Pils ēka ir daudz plašāka, ar lielākām iespējām. Tā varētu kļūt par rekreācijas un tūrisma centru, kas piesaista ceļotājus. Pirmās izsoles laikā parādījās arī ideja par medicīniskās rehabilitācijas centra izveidi – vietu, kur cilvēki atveseļojas pēc uzturēšanās slimnīcā. Manuprāt, šī iecere bija ļoti piemērota. Rastos jaunas darba vietas, attīstītos pakalpojumi Gaujienā. To redzu tikai privātā līmenī, pašvaldība neko tādu nevar izveidot. Kādēļ ideja neīstenojās, nezinu, bet šāds virziens būtu ļoti perspektīvs,” saka O. Putrālis un nenoliedz, ka Latvijas mērogā ir arī sliktie piemēri – kad vēsturiska ēka iegādāta, bet pēc tam tajā nekas nenotiek. Tādu scenāriju attiecībā uz Gaujienas pili viņš nevēlētos redzēt.
Deputāts ir pārliecināts, ka Gaujienas Jauno pili izdosies pārdot. “Pašmērķis nav tikai pārdot, bet attīstīt. Tieši tādēļ jaunajam saimniekam būs jāizpilda noteikti kritēriji un nosacījumi. Lai nerastos sajūta, ka ēku atdodam un nav svarīgi, kas ar to notiek tālāk – nē. Nākamais īpašnieks būs spiests stingri ievērot mūsu noteikto rāmi. Pašvaldībai paredzētas arī atpakaļpirkuma tiesības. Ja ēka tiek pārdota par 141 000 eiro, atpakaļpirkuma summa būs tikai 100 000 eiro. Nez vai kāds vēlēsies riskēt ar šīm finansēm un nenopietni pieiet lietai. Pašvaldības uzdevums būs rūpēties, lai visi noteiktie nosacījumi tiek ievēroti. Es ticu, ka kaut kur ir īstais saimnieks, kurš šo “pērli” iegūs savā īpašumā. Ja nebūs sapņu, nebūs kam piepildīties,” skaidro O. Putrālis.
