Veselības nozarē turpinās darbs veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā un pieejamo resursu efektīvā pārvaldībā. Tikmēr reģionos, saņemot ziņas par gaidāmajiem nozares resursu ierobežojumiem, par turpmāko darbu nav konkrētas skaidrības slimnīcām, bažīgi ir arī iedzīvotāji, domājot par veselības aprūpes pieejamību.
Lai viestu skaidrību šajos jautājumos, šonedēļ Alūksnes Invalīdu biedrības biedri tikās ar Alūksnes slimnīcas galveno ārsti, neiroloģi Jolantu Umuri. Biedrība sagatavojusi vēstuli arī veselības ministram Hosamam Abu Meri, kurā pauž protestu pret slimnīcas pārprofilēšanu par dienas stacionāru, un to parakstījuši jau gandrīz simts biedrības biedru.
Arī darbinieki neziņā
“Ziņa par pārmaiņām slimnīcu darbā ir satraucoša gadījumā, ja Alūksnes slimnīcu atkal plāno pārveidot par dienas stacionāru. Man, kā Invalīdu biedrības pārstāvei, tāpat kā citiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ir ļoti svarīgi, lai slimnīcas pakalpojumi tepat, Alūksnē, būtu pieejami visu diennakti. Neesmu gatava pēc medicīniskās palīdzības, ja tāda būs nepieciešama pēc darba laika, doties vairāk nekā simts kilometru attālumā no mājām, jo gadījumā, ja, piemēram, trauma vai kāda cita saslimšana nebūs tik nopietna, lai paliktu slimnīcā, pacientam pašam būs jādomā, kā nokļūt mājās,” savu nostāju J. Umurei pauda Invalīdu biedrības pārstāve Gunta Jermacāne. Arī pārējie tikšanās dalībnieki runātājai piekrita un lūdza dakteri viest skaidrību šajos jautājumos.
J. Umure pauda izpratni par biedrības cilvēku bažām, bet norādīja, ka arī Alūksnes slimnīcas darbiniekiem pašlaik nav konkrētas skaidrības par Veselības ministrijas plānotajām pārmaiņām. “Drīzumā slimnīcas administrācija tiksies ar veselības ministru un ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu un konkretizētu gaidāmās pārmaiņas turpmākajā darbā. Taču lielākā problēma pašlaik ir tā, ka Alūksnes slimnīcā trūkst ārstu. Slimnīcas administrācija uzrunājusi vairākus jaunos speciālistus, bet pašlaik neizdodas rast konkrētu risinājumu,” teica J. Umure. Viņa atklāja, ka jaunie speciālisti, pabeidzot studijas, nav gatavi doties darbā uz reģioniem, tostarp uz Alūksni, pavadot ceļā vairākas stundas. “Pašvaldība ir gatava speciālistus nodrošināt ar dzīvojamo platību, taču ģimene nav gatava pārcelties, ja viens no viņiem ir ārsts, kuram Alūksnes slimnīcā būs darbs, bet otrs ģimenes loceklis ir citas profesijas pārstāvis, kuram darbu novadā atrast ir sarežģīti,” situāciju skaidroja J. Umure. Tomēr slimnīcas administrācija pie iesāktā neapstājoties un turpinot meklēt jaunos speciālistus. Pašlaik ievadītas sarunas ar vairākiem pediatriem, lai varētu atjaunot Bērnu nodaļas darbību. Daži no viņiem ir ieinteresēti darbam Alūksnē, taču pašlaik apstākļu sakritības dēļ to uzsākt vēl nevar.
Uztrauc rindas
Invalīdu biedrības valdes priekšsēdētāja Solvita Rateniece galvenās ārstes uzmanību vērsa arī uz garajām rindām pie speciālistiem. Pēc vairākiem izmeklējumiem alūksniešiem nākas mērot ceļu uz Rīgu, Rēzekni vai Valmieru, veltot šim nolūkam veselu dienu. “Labi, ja pašiem ir savs transporta līdzeklis. Savukārt tiem, kuriem jāizmanto sabiedriskais transports, jārēķinās ar pašreizējo braukšanas biļešu sadārdzinājumu un autobusu ierobežoto kustības laiku,” teica S. Rateniece. J. Umure problēmu nenoliedza un atbildēja, ka šajā jomā nepieciešamas pārmaiņas valstiskā līmenī. “Arī to ietekmē speciālistu trūkums. Pacientu ir daudz, tādēļ bieži vien jāgaida rindā pie ārsta. Arī slimnīcas nodaļās gultas vietas pašlaik ir aizpildītas, taču tādu praksi, kad slimnieki gulēja gaiteņos, kā tas bija savulaik, vairs nepiekopjam,” viņa skaidro.
Arī biedrības pārstāve Māra Grigule uzskata, ka Alūksnes slimnīcā visu diennakti jābūt pieejamām visām pašreizējām nodaļām. “Nepiekrītu Veselības ministrijas uzskatam, ka Alūksnes novadā ievērojami samazinājies iedzīvotāju skaits un tādēļ jāsamazina slimnīcas sniegto pakalpojumu daudzums. Darbs jāturpina arī Bērnu nodaļai, lai māmiņām ar slimiem mazuļiem nav jāmēro ceļš uz vairāk kā simts kilometrus attālajām citu novadu slimnīcām,” teica M. Grigule. Tika akcentēts arī pierobežas jautājums. “Esam pierobežas novads un, zinot pašreizējo nestabilo ģeopolitisko situāciju, ir ļoti svarīgi, ka pierobežā ir stacionārs, kas varbūtējā “X stundā” nekavējoties var sniegt diennakts medicīnisko palīdzību gan iedzīvotājiem, gan Alūksnes Kājnieku skolas karavīriem, kuri arī droši vien nereti vēršas pēc medicīniskās palīdzības Alūksnes slimnīcā,” piebilda Maruta Pura.
J. Umure pastāstīja, ka jau drīzumā slimnīcā darbu atsāks Ginekoloģijas nodaļa un tās daktere Vija Ladusa. Slimnīcas administrācija ievadījusi sarunas arī ar NBS Kājnieku skolas vadību un aicinājusi paust savu viedokli par slimnīcas kā diennakts stacionāra saglabāšanu Veselības ministrijai. Viņa norādīja, ka arī slimnīcas darbiniekiem pašlaik nav konkrētu norāžu, kā iestāde turpinās darbu pēc Veselības ministrijas veiktās reformas nozarē.
