Krīzes situācijas var pārsteigt pēkšņi – un ne vienmēr ar pašvaldības vai valsts resursiem pietiek, lai ar tām tiktu galā. Pieredze citās valstīs rāda – šādās situācijās izšķiroša nozīme ir sabiedrības un nevalstisko organizāciju iesaistei, cilvēku savstarpējai palīdzībai un kopienu aktivitātei. Arī Latvijā par to arvien biežāk runā un domā, jo skaidrs – gatavība rīkoties krīzē sākas ar zināšanām par saviem resursiem un cilvēkiem. Tāpēc Alūksnes novadā “Alūksnes lauku partnerības” valdes priekšsēdētāja Santa Harjo – Ozoliņa ir uzsākusi NVO sektora izpēti, lai noskaidrotu, kāds ir šis resurss un kā to iespējams stiprināt jau šodien.
Vien tad, kad visi resursi izpētīti un apzināti, var sekot konkrēta rīcība – NVO sektora iesaistīšanās situāciju izspēlēs un mācībās. “Tikai sarunājoties, kopīgi domājot un satiekoties, varam pamanīt nianses, kas iepriekš palikušas nepamanītas. Jo vairāk būsim gatavi dažādiem apstākļiem, jo labāk – izspēlējot un modelējot situācijas, iegūstam drošības sajūtu un pārliecību. Šo pārliecību apstiprina arī Nacionālo bruņoto spēku un pirmās palīdzības sniegšanas pārstāvji – jo vairāk trenējamies, jo labākas kļūst mūsu zināšanas un iemaņas. Tas attiecas uz jebkuru jomu. Nevalstiskajam sektoram tā ir gan priekšrocība, gan izaicinājums – būt aktīviem, iesaistīties un atsaukties. Paldies organizācijām, kas to jau dara. Nekas nesākas no nulles – mēs jau darām, un tas ir svarīgi,” norāda S. Harjo – Ozoliņa.
Aktīvās un “klusās” organizācijas
“Aplūkojot kopainu, man šķita svarīgi paraudzīties, kāds patiesībā ir novada nevalstisko organizāciju (NVO) sektors. Aplūkojot organizāciju sadalījumu pa darbības jomām, redzams, ka lielākā daļa ietilpst kategorijā “citur neklasificētu organizāciju darbība”. Tas nozīmē, ka tās darbojas ar kopienu aktivitātēm vai citām iniciatīvām, kas neiekļaujas sporta, kultūras vai sociālajā jomā – viss neierastais un radošais parasti nonāk tieši šajā grupā. Būtiska daļa organizāciju darbojas medniecības jomā, jo tieši šādā juridiskā formātā darbojas mednieku klubi. Tādēļ mūsu teritorijā šo organizāciju ir salīdzinoši daudz. Savukārt pēdējos gados arvien vairāk veidojas biedrības māju apsaimniekošanai – tās dibina īpašnieki, kuru īpašumos ir vairāk nekā viens dzīvoklis. Šāds juridiskais risinājums ļauj efektīvāk pārvaldīt mājas, un šādu biedrību skaits novadā ar katru gadu pieaug,” stāsta S. Harjo – Ozoliņa.
15 organizācijām ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kas ir 8,2 % no visām reģistrētajām biedrībām/nodibinājumiem. “Tas nav daudz , bet to var saprast, jo statusa iegūšana nav viegls process. 142 organizācijas ir iesniegušas gada pārskatu par 2024. gadu, kas kopumā nozīmē, ka aptuveni 33 organizācijas ir “nedzīvas”, jo nav bijis neviena organizācijā, kas šo gada pārskatu varētu iesniegt, kas veido ap 18 % no visām biedrībām/nodibinājumiem. Tas ir daudz. Organizācija ir, bet tur nenotiek tieši nekas. Cipari ir pareizi, jo šogad dibinātām organizācijām gada pārskats vēl nav bijis jāiesniedz,” skaidro S. Harjo – Ozoliņa.
Kādi ir NVO finanšu spēki?
Domājot par civilās aizsardzības tēmu un to, kādi esam – cik stipri un saliedēti –, S. Harjo – Ozoliņa papētījusi arī organizāciju ieņēmumus, lai noskaidrotu, vai biedrībām ir līdzekļi, ar ko darboties, vai tomēr ne. 2024. gadā ieņēmumi bijuši 85 organizācijām, un to apjoms ir ļoti atšķirīgs – no dažiem padsmitiem eiro līdz pat vairākiem tūkstošiem. Kopējie ieņēmumi sasnieguši 1 001 378 eiro.
Ieņēmumus virs 10 000 eiro norādījušas 20 organizācijas, no kurām vismaz puse darbojas mājokļu apsaimniekošanas jomā. Citas organizācijas – Alūksnes un Apes novada fonds (kam 2024. gadā bijuši lielākie ieņēmumi), “Rally Alūksne”, “Alūksnes lauku partnerība”, “Astes un Ūsas”, “We As One”, “Alūksnes invalīdu biedrība”, “BKK Alsviķi”, ūdens motosporta klubs “NordOst”, sporta klubs “Kurbads” un “Ziemerpils”.
Savukārt ieņēmumus no 5000 līdz 10 000 eiro 2024. gadā norādījušas 14 organizācijas – lielākoties tās darbojas mājokļu apsaimniekošanas vai medniecības jomā. Ieņēmumus no 1000 līdz 5000 eiro norādījušas 32 organizācijas, no kurām vairāk nekā puse arī darbojas mājokļu apsaimniekošanas vai medniecības jomā. Savukārt mazāk kā 1000 eiro ieņēmumus uzrādījušas 18 organizācijas. “Ko tas mums parāda? Organizācijas pārsvarā dzīvo no projektiem, bet projekti nav regulāri – tie nav pastāvīgs finanšu avots. Kad ir projekts, ir arī finansējums; kad tā nav, tad nav arī ieņēmumu. To ir svarīgi saprast – šis segments ir ļoti mainīgs. Vienu gadu organizācija var būt jaudīga un ar ievērojamiem ieņēmumiem, bet nākamajā gadā iestājas klusums – paliek vien brīvprātīgais darbs un biedru naudas. Ar to ir jārēķinās, domājot par to, kā NVO iesaistīt procesos,” skaidro S. Harjo -Ozoliņa.
Organizāciju saimnieciskā jauda
Trīsdesmit organizācijas 2024. gadā ir norādījušas ieņēmumus no saimnieciskās darbības.
“Tas ir pozitīvi, jo saimnieciskā darbība rada zināmu drošības spilvenu un stabilitāti – tā ļauj piesaistīt resursus arī ārpus projektiem, tostarp sadarbojoties ar dažādām institūcijām. Ieņēmumi ir ļoti atšķirīgi, taču kopā tie veido 265 758 eiro,” skaidro S. Harjo – Ozoliņa. Tikai trīs organizācijas – “Ērmaņu muiža”, “Alūksnes un Apes novada fonds” un “Alūksnes lauku partnerība” – 2024. gadā savos pārskatos norādījušas krājumus, kuru kopējā vērtība ir 2343 eiro. Savukārt sešas organizācijas norādījušas, ka to īpašumā atrodas transportlīdzekļi, tostarp piekabes – kopumā astoņas vienības. Vēl trīs organizācijas ziņojušas par nekustamo īpašumu esamību savā īpašumā – kopumā trīs vienības, kas pieder mednieku kolektīviem.
“Jo labāk pazīstam savu kopienu un tās spēku, jo drošāki esam jebkuros apstākļos. Drošība sākas ar katru no mums. Un tieši šī apziņa – ka mēs katrs esam daļa no kopīga spēka – ir viens no drošības pamatiem, uz kura balstās stipra sabiedrība,” rosina aizdomāties S. Harjo – Ozoliņa. Viņa uzsver, ka nevalstisko organizāciju pārstāvju iesaiste krīzes situācijās var būt ļoti daudzveidīga. “Sākot ar pavisam praktiskiem darbiem – patvēruma vietu sakārtošanu, pārtikas dalīšanu, cilvēku reģistrāciju. Nākamais līmenis ir apmācīti brīvprātīgie, kuri spēj rīkoties jau mērķtiecīgi, – sniegt pirmo palīdzību, koordinēt transporta plūsmu, sniegt informatīvu atbalstu. Savukārt tie, kuri ir speciālisti savā jomā, piemēram, IT eksperti, elektrotehniķi vai feldšeri, var iesaistīties arī sarežģītākos darbos, kur nepieciešama gan profesionāla pieredze, gan izglītība. Protams, jāņem vērā – tie būs cilvēki, kuri nav iesaistīti citos valsts aizsardzības sistēmas uzdevumos,” piebilst S. Harjo – Ozoliņa.
