“Sākoties jaunajam gadam, noskaņojums ir pozitīvs, un ir cerība, ka tas būs labāks nekā iepriekšējais. Protams, šobrīd nav iespējams paredzēt, kāds tas izvērtīsies un kādi notikumi tajā risināsies. Kopumā pašvaldības budžets ir stabils un ar labu ekonomisko tendenci, tāpēc domāju, ka gads būs labs,” teic Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Ervins Labanovskis.
Budžets vēl nav apstiprināts, taču tas veidojas ļoti līdzīgs pagājušajam gadam, paredzot nelielu pieaugumu. Galvenokārt papildu līdzekļi tiks novirzīti darbinieku minimālās algas palielināšanai, tomēr ne tikai tam. “Šobrīd notiek budžeta veidošana, tāpēc ļoti precīzi vēl nevaru pateikt, taču ir vairākas ieceres, ko vēlamies īstenot, – piemēram, palielināt līdzdalības budžetu, finansējumu ceļiem, kā arī sakārtot novada nekustamo īpašumu jautājumu. Ieceru netrūkst. Budžetu plānojam pieņemt februāra sākumā. Lai arī kādi būtu apstākļi, nedrīkst ļauties stagnācijai. Stagnācija ilgtermiņā nozīmētu situācijas pasliktināšanos un risku, ka iedzīvotāji varētu izvēlēties dzīvot citviet. Attīstībai vienmēr jābūt svarīgam mērķim – ir jāiet uz priekšu. Tas motivē gan pašvaldības darbiniekus, gan mani personīgi, jo mēs attīstām novadu un uzlabojam iedzīvotāju dzīves kvalitāti,” saka E. Labanovskis.
Turklāt novada vadītājs uzsver, ka attīstībai jānotiek visā novadā, ne tikai novada centrā – Smiltenē, tādēļ ir vairākas ieceres par darbiem novadā. “Ja skatāmies proporcionāli pēc iedzīvotāju skaita un ieguldījumiem, tad nav tā, ka viss notiek un tiek ieguldīts tikai Smiltenē, – atsevišķos pagastos pat ieguldījumi ir lielāki. Protams, Smiltenē būs lielākie projekti, taču vienlaikus gan Apē, gan Raunā, gan pagastos tiks īstenotas dažādas ieceres un projekti. Lielā mērā balstāmies uz vietējo pagastu pārvaldnieku priekšlikumiem, kurus rūpīgi izvērtējam. Tur, kur pārvaldnieki ir aktīvāki un kompetentāki, arī vairāk lietu notiek. Par konkrētiem darbiem varēsim runāt pēc budžeta pieņemšanas, lai nerastos situācija, ka tiek solīts tas, kas vēlāk tomēr netiek īstenots,” norāda E. Labanovskis.
Mājokļu attīstība un īpašumu sakārtošana
Viena no budžeta prioritātēm ir saistīta ar mājokļu jautājumu risināšanu. Piemēram, ir panākta vienošanās par Limbažu ielas posma izbūvi Smiltenē, lai privātais attīstītājs varētu uzsākt dzīvojamās mājas būvniecību. Tāpat tiks vērtēti zemes gabali, kuros varētu ierīkot nepieciešamās komunikācijas, lai veicinātu privātmāju būvniecību. “Domājam, kā palielināt atbalsta pasākumu klāstu skolotājiem, piemēram, vai iespējams palielināt transporta kompensācijas, lai kļūtu konkurētspējīgāki. Ir iecere izveidot sabiedrisko centru, kas darbotos kā visa novada organizāciju koordinators un veicinātu sabiedrisko dzīvi. Jāatzīst, ka lielā mērā mācāmies no veiksmīgā Alūksnes piemēra. Šim darbiniekam būtu jākoordinē arī iedzīvotāju padomju un nevalstisko organizāciju darbs, jāveicina projektu rakstīšana,” stāsta priekšsēdētājs, piebilstot, ka centrs varētu sākt darbu gada vidū.
Šis gads iezīmēsies ar apjomīgu darbu nekustamo īpašumu jomas sakārtošanā. “Esam nopietni ķērušies pie meža īpašumu sakārtošanas. Tas nozīmē gan juridiskā statusa sakārtošanu, jo aptuveni puse zemes gabalu nemaz nav reģistrēti zemesgrāmatā, gan skaidru redzējumu par to, ko pašvaldība plāno darīt ar katru īpašumu. Ir zemes gabali, kas nav perspektīvi, un tie jālaiž tirgū. Savukārt ir meži, kas ir pašvaldības resurss, – tie būtu jākopj un pat jāattīsta. Līdz šim meži nav pietiekami kopti. Ir jāsaprot, vai tiem ir rekreatīva funkcija apdzīvoto vietu tuvumā vai saimnieciska nozīme. Ja tā ir saimnieciska, tad jālemj – vai mežus kopt, retināt, iespējams, arī izstrādāt, un, ja izstrādāt, tad nodrošināt atjaunošanu ar stādīšanu. Iepriekš tas noticis tikai atsevišķos gadījumos,” skaidro priekšsēdētājs.
Sakārtoti īpašumi – ieguldījums nākotnē
Priekšsēdētājs uzsver, ka šī pieeja balstīta ilgtermiņa skatījumā un sistemātiskā darbā, kas vērsts uz pašvaldības īpašumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. “Šobrīd esam sistemātiski izvērtējuši situāciju, izvirzījuši konkrētus plānus, izmantosim arī Lauku atbalsta dienesta atbalstu, piemēram, jaunu mežu stādīšanai. Kā labs saimnieks centīsimies šos īpašumus kopt, kas ilgtermiņā var atspoguļoties arī novada budžetā. Sagatavojam pamatu nākotnei, jo mežs neizaug vienā dienā. Ja būs labi apsaimniekoti meži, nepieciešamības gadījumā pašvaldība tos varēs realizēt un iegūtos līdzekļus ieguldīt iedzīvotāju labā,” piebilst viņš.
Līdzīgi būtu jāsakārto arī lauksaimniecības zemju jautājums. Piemēram, noslēgtie līgumi ir ļoti atšķirīgi, un atsevišķos gadījumos pat nav skaidrs to juridiskais statuss. “Pieņemts darbinieks, kurš nodarbojas ar bezīpašnieku īpašumiem, – novadā šādu īpašumu ir vairāk nekā 150. Tie ir īpašumi, kas nepieder nevienam, arī ne pašvaldībai, un tādi tie ir bijuši ilgstoši, pat gadu desmitiem. Šie īpašumi nepiedalās ekonomikā, un par tiem neviens nav atbildīgs. Mēģināsim šo situāciju sakārtot tiesiskā ceļā, lai īpašumi tiktu piešķirti valstij vai pašvaldībai un ar tiem varētu rīkoties. Vai tas ir daudz vai maz – katrs var vērtēt pats, taču, manuprāt, tas ir ievērojams skaits. Vienlaikus jāņem vērā, ka katram īpašumam ir sava specifika un katra situācija ir atšķirīga. Iespējams, ne visos gadījumos būtu lietderīgi tērēt pašvaldības līdzekļus, piemēram, ja runa ir tikai par vienu sešpadsmito daļu mājas vai meža domājamajām daļām,” saka priekšsēdētājs.
Turpina meklēt Gaujienas pils attīstītāju
Runājot par nekustamajiem īpašumiem, E. Labanovskis norāda, ka arī šogad turpināsies darbs pie Gaujienas pils jautājuma. Lai gan pagājušajā gadā to neizdevās pārdot, šis jautājums joprojām ir aktuāls – par pils nākotni diskutēs arī šogad, aicinot potenciālos interesentus uz sarunām ar pašvaldību par iespējamām iecerēm un attīstības redzējumu. “Domāju, ka gada otrajā pusē sludināsim atkārtotu izsoli. No iepriekšējām divām reizēm esam secinājuši, ka viens no efektīvākajiem veidiem ir sadarboties ar nekustamo īpašumu mākleriem. Pat ja izsole vēl nav izsludināta, mēs jau sniedzam informāciju mākleriem – iespējams, uzradīsies kāds interesents, un tad izsoli varēsim izsludināt,” skaidro priekšsēdētājs.
Viņš uzsver, ka pašvaldības pozīcija nav mainījusies, – pils pārdošana nav pašmērķis. “Mērķis ir atrast īpašnieku, kurš šajā vietā attīsta saimniecisko darbību, vienlaikus sakārtojot kultūras mantojumu un uzlabojot ekonomisko vidi Gaujienā. Turpināsim meklēt. Protams, tas ir izaicinājums – jābūt godīgiem, esam pierobežas reģions, Krievija ir tuvu, un tas ārvalstu investoriem liek būt piesardzīgākiem,” atzīst E. Labanovskis. Gaujienas pils pārdošana šobrīd ir visplašāk apspriestais atsavināmais objekts, taču pašvaldības īpašumu sarakstā ir arī citi – piemēram, Drustu un Bilskas skolu ēkas. Īpašumiem, kas nav vajadzīgi pašvaldības funkciju veikšanai, jādod iespēja atgriezties apritē ar jaunu saturu.
Novada attīstība – kopīgs darbs
Lielas pārmaiņas šogad Smiltenes novada pašvaldībā nav gaidāmas. E. Labanovskis neslēpj, ka pašvaldība ir nogurusi no nemitīgām reformām, tāpēc šobrīd galvenais uzsvars jāliek uz darbu un iesākto procesu nostiprināšanu, nevis jaunu pārmaiņu ieviešanu. “Esmu evolūcijas, nevis revolūcijas piekritējs, tāpēc mans mērķis nav nojaukt vai likvidēt – drīzāk mainīt pieeju lietām. Arī šobrīd, runājot par nekustamo īpašumu atsavināšanu, vēlamies ieviest jaunu principu – daļai no ieņēmumiem jāpaliek tajā pagastā, kur īpašums atrodas. Piemēram, pārdodot Gaujienas pili, 10 procenti jeb 14 000 eiro paliktu pagastā un tiktu novirzīti, piemēram, ceļu uzlabošanai. Savukārt 20 procentiem no nekustamā īpašuma pārdošanas cenas būtu jāatgriežas citos nekustamajos īpašumos – to sakārtošanā vai, mežu gadījumā, jaunu mežu stādīšanā,” saka priekšsēdētājs.
Priekšsēdētājs uzsver, ka Smiltenes novada attīstība ir kopīgs darbs, kurā būtiska loma ir gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem. “Novads ir mūsu kopīgs, un mēs to veidojam kopā. Pašvaldība un iedzīvotāji ir līdzvērtīgi partneri, jo tas, kāda būs dzīve novadā, ir atkarīgs no mums visiem. Iedzīvotāju pašorganizēšanās var dot ļoti labus rezultātus – to apliecina aktīvu kopienu piemēri Apē un Raunā. Paši iedzīvotāji var uzlabot savu apkārtējo vidi, un nereti tam nav nepieciešami lieli finanšu līdzekļi – daudz svarīgāka ir līdzdarbība un iniciatīva. Ļoti priecātos, ja cilvēki apvienotos, nāktu klajā ar idejām, paši tās īstenotu un pašvaldība varētu iesaistīties ar atbalstu. Protams, no pašvaldības var un vajag prasīt, taču nevajadzētu gaidīt, ka visu izdarīs citi, – vidi, kurā vēlamies dzīvot, varam un mums vajag veidot pašiem,” teic priekšsēdētājs.
